You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Apsaldējums - niezoša, durstoša vai nejūtīga āda... Kā rīkoties?

Apsaldējumi, apsaldēšanās, Photo by Alesia Kazantceva on Unsplash

Apsaldējumi, apsaldēšanās, Photo by Alesia Kazantceva on Unsplash

Vai esi piedzīvojis to niezošo un durstošo sajūtu, kas rodas, kad no uzturēšanās aukstumā ienāc siltās telpās? Reizēm pirksti tirpst, kļūst sarkani, citreiz augšstilbi uztūkst un kļūst karsti.. Kādēļ tā notiek? Būtībā apsaldējumi pēc būtības ir ādas ievainojumi, kas rodas salšanas rezultātā un tie visbiežāk skar pirkstus, degunu, ausis, vaigus vai zodu, taču tie var rasties arī uz citām ķermeņa daļām, ko sedz apģērbs.

Ja saskaries ar vieglāko apsaldēšanās formu un Tev nav radušies acīmredzami ādas bojājumi, tad visticamāk varēsi tikt ar to galā pats. Taču, ja ir smags apsaldējums, tad nekavējoties ir jāmeklē ārsta palīdzība, jo tie var radīt smagas komplikācijas, audu, muskuļu bojājumus un infekcijas vai nervu bojājumus. Jābūt uzmanīgam, jo pirmajā brīdī ādas nejutīguma dēļ Tu, iespējams, pat nepamani, ka Tev ir apsaldējumi, kamēr kāds cits uz to nenorāda.

Apsaldējuma pazīmes un stadijas

Sākumā auksta āda un durstoša sajūta, nejutīgums, sarkana, balta, zilgani balta vai pelēcīgi dzeltena āda, cieta vai vaska izskata āda, neveiklība locītavu un muskuļu stīvuma dēļ, smagu apsaldējumu gadījumā parādās pūslīši kā pēc pārkaršanas

Ilgstoši atrodoties aukstumā, ķermenis cenšas sevi pasargāt, nodrošinot lielāko asins plūsmu uz dzīvībai svarīgiem orgāniem un vienlaikus novēršot iekšējās ķermeņa temperatūras pazemināšanos. Šajā procesā tās ķermeņa daļas, kas atrodas vistālāk no sirds, kļūst arvien mazāk apasiņotas, jo asinsvadi cikliski savelkas. Ja sākas hipotermijas risks, ķermenis sašaurina asinsvadus, lai novērstu auksto asiņu ieplūšanu iekšējos orgānos. Tad sākas apsaldējumi.

  • Vieglākajā apsaldējuma stadijā skartā zona kļūst nejutīga, bet, kad āda atkal sasilst, Tu vari izjust sāpes un tirpšanu. Šajā stadijā neatgriezeniski ādas bojājumi parasti nerodas.
  • Virspusējs apsaldējums parādās kā apsārtusi āda, kas kļūst balta vai gaiša. Ādā rodas siltuma sajūta. Ja šajā posmā centīsies ādu sasildīt, tā kļūs plankumaina, pamanīsi durstošu sajūtu, iespējams, dedzināšanu vai pietūkumu. Pēc varirākām stundām var parādīties ar šķidrumu pildīti burbulīši.
  • Dziļš (smags) apsaldējums. Kad apsaldējums progresē, tas ietekmē visus ādas slāņus, ieskaitot audus, kas atrodas dziļāk. Ādas kļūst balta vai zilgani pelēka, un var rasties nejutīgums – līdz ar to Tu vairs nejūti aukstumu, sāpes vai diskomfortu skartajā zonā. Locītavas vai muskuļi var neklausīt, pēc dienas vai divām parādās lielas čūlas, bet pēc tam, audiem ejot bojā, apsaldētā zona var kļūt melna un cieta.

Kad jāapmeklē ārsts

Ja novēro virspusēja vai dziļa apsaldējuma pazīmes, noteikti meklē medicīnisko palīdzību. Tāpat noteikti jāvēršas pie ārsta, ja ir stipras sāpes un pietūkums, apsārtums vai izdalījumi apsaldētajā vietā, parādās drudzis vai citi neizskaidrojami simptomi.

Tāpat sazinies ar ārstu, ja Tev rodas aizdomas par hipotermiju – tas nozīmē, ka Tavs ķermenis zaudē siltumu ātrāk nekā spēj to radīt. Hipotermijas simptomi ir intensīvi drebuļi, neskaidra runa, miegainība un koordinācijas zudums.

Gaidot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai ārsta ierašanos, parūpējies, lai apsaldētā zona tiek pasargāta no turpmāka aukstuma. Ja esi apsaldējis kājas, nestaigā. Vari dzert siltu, bezalkoholisku dzērienu, kas nesatur kofeīnu. Noteikti noņem visas rotaslietas vai pārāk ciešos apģērba gabalus, kas traucē asinsritei.

Nekad nesildi apsaldēto vietu gadījumā, ja ir paredzēts atkal doties aukstumā. Sliktākais, kas var būt, ir atkārtota sasilšana un apsaldēšana. Ja esi nokļuvis siltumā un nav paredzēts atkāroti doties laukā, tad gan centies sasildīt ķermeni, taču noteikti neberzē apsaldētās vietas, lai neradītu papildu audu bojājumus.

Riska faktori, kas palielina apsaldēšanās risku

Ir virkne faktoru, kas var palielināt apsaldēšanās risku un Tavu ķermeņa spēju reaģēt uz saaukstēšanos, piemēram

Medicīniskie faktori: Pārmērīga svīšana, diabēts, asinsrites problēmas, alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana, smēķēšana, bailes, panika vai garīgas saslimšanas var būt papildus riska faktors, jo tas kavē spriestspēju un reaģēt uz saaukstēšanos. Tāpat arī iepriekšējie apsaldējumi vai ievainojumi var veicināt jaunus apsaldējumus. Maziem zīdaiņiem un veciem cilvēkiem papildu jāuzmanās, jo viņiem ir grūtāk radīt un saglabāt ķermeņa siltumu. Tāpat arī atrašanās lielā augstumā var būt bīstama, jo tā samazina skābekļa piegādi ādai.

Kādas komplikācijas var rasties pēc apsaldējumiem?

Pēc apsaldējumiem tu vari izjust

  • paaugstinātu jutību pret aukstumu
  • Ilgtermiņa nejutīgums skartajā zonā
  • Pārmērīga svīšana (hiperhidroze)
  • Ādas krāsas izmaiņas
  • Nagu izmaiņas vai to zaudēšana
  • Locītavu stīvums (apsaldējuma artrīts)
  • Bērniem var rasties augšanas traucējumi, ja apsaldējumi bojājuši kaula augšanas plāksni
  • Infekcija
  • Stingumkrampji
  • Gangrēna - audu sabrukšana un nāve, kas rodas asinsrites pārtraukuma rezultātā skartajā zonā
  • Hipotermija

Kā izvairīties no apsaldējumiem?

Labā ziņa, ka apsaldējumu rašanos ir iespējams novērst, vienīgi ir dažas lietas, kas pašam ir jāievēro, lai būtu drošībā un ķermenis saglabātu siltumu.

  • Ierobežo laiku, kad atrodaties ārā aukstā, mitrā vai vējainā laikā. Pievērsiet uzmanību laika prognozēm un vēja stiprumam. Ļoti aukstā, vējainā laikā atklātā ādā dažu minūšu laikā var rasties apsaldējumi.
  • Velc vairākas kārtas apģērba, kas ir pietiekami brīvas un siltas. Starp apģērba slāņiem esošais gaiss darbosies kā izolācija pret aukstumu. Izvēlies ūdens un vēju necaurlaidīgas virsdrēbes, kā arī kvalitatīvu apakšveļu, kas aizvada mitrumu prom no ādas.
  • Nomaini mitrās drēbes nekavējoties. Ja drēbes kļuvušas mitras, pēc iespējas ātrāk tās nomainiet – īpaši cimdus, cepures un zeķes.
  • Pasargā ausis. Valkā cepuri, kas pilnībā aizsedz ausis. Smagie vilnas vai vēja necaurlaidīgie materiāli nodrošina vislabāko galvassegu aizsardzībai pret aukstumu.
  • Izvēlies dūraiņus, nevis pirkstaiņus. Dūraiņi nodrošina labāku aizsardzību. Ja velc pirkstaiņus – vari izmēģināt apakšā pavilt otru plānu cimdu pāri.
  • Nevelc desmit zeķes vienlaikus! Izvēlies zeķes, kas labi der un nodrošina izolāciju. Noteikti nevajag censties iespiest vairākas zeķes vienos apavos, ja tā rezultātā kāja kļūst saspiesta un tiek traucēta asinsrite.
  • Ja sajūti apsaldējuma pirmās pazīmes – āda kļūst bāla, apsārtusi vai rodas durstoša sajūta vai nejutīgums, meklē siltu patvērumu un iespēju sasildīties.
  • Pārgājienā ņem līdzi rezerves apģērbu, ko vari pārvilkt, ja gadījumā samirkst, piemēram, cimdi vai citas drēbes.
  • Nelieto alkoholu, lai sasildītos! Alkoholisko dzērienu ietekmē ķermenis ātrāk zaudē siltumu.
  • Nesmēķē un izvairies no kofeīna. Cigaretes palēlina asins cirkulāciju, tāpat arī kofeīns īslaicīgi var sašaurināt asinsvadus.
  • Ēd sabalansētas maltītes un uzņem pietiekami šķidruma. To darot pat pirms došanās aukstumā, jums paliks silti.
  • Turpini kustēties. Vingrojot asinsrite uzlabojas un palīdz saglabāt siltumu, taču nedari to līdz spēku izsīkumam.

Izlasi arī:

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...