You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Barbaras jeb Bārbalas dienas ticējumi

Aita, Photo by Chris F from Pexels

Svētā Barbara, kuru mēdz dēvēt arī par Barbu, Bārbalu, Bērbalu un Bārbariņu, senlatviešu ticējumos ir aitu aizbildne, tādēļ 4. decembri sauca arī par aitu dienu. Tomēr Barbaru piemin arī citās tautās – Vācijā Barbara aizsargājusi kalnračus, Spānijā tā ir kā artilērijas sargs, Itālijā - flotes aizbildne. Protams, ka mūsu sentēvi parūpējušies par ticējumu krājumu, kas saistīts tieši ar Barbarām, turklāt Bārbalās latvieši devušies arī ķekatās.

Barbaras dienas ticējumi

  • Barbaras dienā nedrīkst mājās strādāt, citādi tas tiek nolādēts un no mājām aizdzīts. Mežā gan ir ļauts strādāt.
  • Bārbas dienā nedrīkst ne šūt, ne adīt, ne lāpīt. Ja kāds lielās, ka ir ko tādu darījis, piemēram, zeķes lāpījis, cimdus adījis, viņam visi jēri stulbi vai akli piedzimstot un vēl dažādas nelaimes aitām metoties.
  • Arī uz stellēm Barbas dienā nedrīkst aust, citādi jēri būs klibi.
  • Bārbaliņas dienā aitas jācērpj, lai tām augtu laba, kupla vilna.
  • Bārbales jeb ķekatas svētīja arī kā govju dienu. Gani tad tupus lēkāja pa istabas klonu, sita rokām pie ceļiem, pie sāniem un pie galvas un teica:

"Strumpi mani jēriņi,

Strump' kazlēniņi;

Es pats stumpāju ķekatu vakaru.”

  • Barbarā jāvāra kluči jeb klimpas, lai aitām jēri būtu kā kluči (klimpas).
  • Klimpas šajā dienā jāēd pa divām uzreiz, lai jēri pa pāriem aitām dzimtu.

Lasi arī:

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...