You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Eksperti vienisprātis – par digitālo drošību ar bērniem ir jārunā

Bērni. Digitālā drošība. Foto: mojzagrebinfo/Pixabay.com

Bērni. Digitālā drošība. Foto: mojzagrebinfo/Pixabay.com

Nebaidīties novilkt robežas, radīt atbalstošu vidi un iedrošināt uz sarunām, kā arī neradināt bērnu nomierināties ar viedierīču palīdzību un lietot tās vecāku uzraudzībā ne ilgāk par divām stundām dienā – tādus ieteikums sniedz bērnu attīstības, veselības un digitālās pasaules eksperti vecākiem, lai veicinātu jaunāko interneta lietotāju (4 līdz 7 gadu vecumā) drošību un veselību digitālajā vidē. Sarunas ar ekspertiem norisinājās īpaši organizētā tiešsaistes izglītojošā vebinārā, kas tika īstenots Tet sociālā iniciatīvā "Tet skoliņa bērniem". To iespējams noskatīties digitālajā platformā www.digitaladrosiba.lv.

Veids, kā vecāki audzina bērnus digitālo tehnoloģiju laikmetā, ir mainījies. Komunikācija un citas svarīgas dzīves sfēras ir kļuvušas digitālas un rada jaunas dzīves pieredzes, ar kurām bērni saskaras jau agrā vecumā. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs diskusijas laikā norādīja, ka vecāki ir tie, kuri bērnus iepazīstina ar viedierīcēm, un arī tie, kuriem būtu jāuzņemas atbildība un jārūpējas par bērnu digitālo drošību. Viņš iedrošina vecākus nebaidīties novilkt robežas, it īpaši mazākiem bērniem, kur šie ierobežojumi ir nepieciešami vairāk.

Jo mazāks bērns, jo mazāk ieguvumu, ko viņš iegūst no viedierīcēm, un vairāk risku, kā arī grūtības, ko tās var bērnam sagādāt. Bērna smadzenes tikai vēl attīstās, un riski ir saistīti ar uzmanību, kā bērns iemācās tikt galā ar savām emocijām un nepacietību, kā arī garlaikotību. Tas, ko mēs redzam vēlāk – bērni, kuri nespēj nekādā veidā izturēt mazu spriedzi vai mazu garlaicības momentu, kas rada grūtības ar viņiem komunicēt,” atklāj Nils Sakss Konstantinovs.

Psihoterapeits arī norāda, ka pārmērīgu viedierīču lietošanas gadījumos efektīvākais ierobežošanas līdzeklis ir vecāku spēja bērnam to noņemt: “Ja bērns kļūst histērisks, kad ierīce tiek noņemta – tā ir droša zīme tam, ka viņam vajag noņemt to ierīci.”

Tāpat eksperts norāda, ka vecākiem arī ir jārada priekštats par saturīga laika pavadīšanas iespējām internetā un min digitālās pasaules pozitīvās puses, piemēram, videospēļu pozitīvo ietekmi uz bērnu uzmanību, jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem kopā ar vecākiem, kā arī emocionālo atbalstu no draugiem, ko nodrošina digitalizācija.

Arī Tet ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa atgādina, ka tehnoloģijas un internets nav jāuztver kā drauds un aicina vecākus pievērst uzmanību gan savai, gan arī bērnu kiberdrošībai, norādot trīs galvenos virzienos, ko vecāki var pārrunāt ar bērniem:

Pirmkārt, pretēji labajam stilam darba vidē – bērniem digitālajā vidē ir jāsaglabā anonimitāte, t.i., aicinām bērnus neko nerādīt un neatklāt par sevi. Otrkārt, rekomendēju radīt paranoju – norādām bērniem, ka spēļu laikā ar svešiniekiem sarunās labāk vispār neiesaistīties un tas ir sarkanais karodziņš. Treškārt, pateikt bērnam jau no paša sākuma, ja kaut kas nepatīkams atgadās internetā, tad tā nav bērna vaina, mudinot iesaistīt vecākus un radīt atbalstošu vidi.”

Ar praktiskiem padomiem diskusijā dalījās Drošāka interneta centra Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska, kura arīdzan norādīja, ka ar bērniem jāsāk runāt par drošību digitālajā vidē jau agrā vecumā – pirms viņiem rokās tiek ieliktas viedierīces. Eksperte vērš vecāku uzmanību, ka pirms tam ierīces ir jāsagatavo, veicot atbilstošus drošības uzstādījumus, bet vislabāk, ja bērnam var nodrošināt atsevišķu ierīci, vai, ja bērnam lietošanā pāriet kādreiz vecākam piederējusi viedierīce, tad ir jāveic rūpīga tās atmiņas tīrīšana.

Internetam piemīt atmiņa, tāpēc ir svarīgi bērnam nodrošināt atsevišķu ierīci vai kontu, kas ir piesaistīts vecākam, bet norādīts, ka lietotājs būs bērns, kas attiecīgi pielāgo bērnam atbilstošu saturu. Tāpat arī YouTube nodrošina ierobežoto režīmu, kura uzstādīšana ir trīs minūšu jautājums – bērnam tiek atlasīts saturs, ko citi šī sociālā tīkla lietotāji ir atzemējuši kā bērnam piemērotu. Arī Google ir drošs meklēšanas režīms, lai tajā brīdī, kad bērns meklē kaut ko, kas viņam nav piemērots, neparādās viss, ko Google piedāvā, bet gan šo saturu izfiltrē, lai bērnam nebūtu šoks,” tehniskas nianses atklāj Maija, norādot, ka šādas un vēl daudzas citas instrukcijas pieejamas Drossinternets.lv mājaslapā.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistes – bērnu psihiatre Karīna Beinerte un pediatre, miega speciāliste Marta Celmiņa vecākus aicināja veidot atbalstošu vidi un iedrošināt bērnus uz sarunām, tādā veidā palīdzot pārdzīvot dažādas dzīves pieredzes, kas piedzīvotas ne tikai digitālajā vidē, bet arī reālajā dzīvē.

Marta Celmiņa norādīja, ka pētījumos ir pierādīta saistība starp pārmērīgu ierīču lietošanu un miega traucējumiem īpaši gadījumos, kad tās tiek lietotas pirms miega. Savukārt Karīna Beinerte atzina, ka nav iespējams noteikt piemērotāko viedierīču lietošanas laiku: “Jāskatās uz katru bērnu individuāli un uz individuālam bērna prasībām. (..) 2 stundas ir visizplatītākais laiks, bet tas nav pierādījumos balstīts.” Tāpat psihiatre norāda, ka 2-4 gadu veciem bērniem ieteicams lietot un skatīties viedierīces kopā ar vecākiem.

Klīniskā psiholoģe Kristiāna Kalniņa atgādināja, ka pirmsskolas un skolas vecuma bērniem multfilmu skatīšanās ir bijusi aktuāla visos laikos – tas ir ātrs veids, kā nodarbināt bērnu pasīvā veidā un radīt prieku. Taču, to darot regulāri, var izveidoties ieradums ne tikai bērniem, bet arī vecākiem, tādējādi ietekmējot vecāka un bērna attiecības, kā arī bērna iespējas attīstīt savas pašregulācijas spējas.

"Iespējams, vecākiem trūkst resursu, kā nomierināt bērnu un tikt galā brīdī, kad bērns ir jānomierina. Tajā pašā laikā izveidojas ieradums, ko pastiprina tas, ka bērns uztaisa traci, kas ne vienmēr ir apzināti, un tā uzvedība nostrādā par labu bērnam – viņš iegūst kāroto. Ideālā gadījumā – vecāks spēj pieņemt bērna emocijas, viņu nomierināt citos veidos, un viedierīce netiek izmantota," tā Kristiāna.

Tāpat speciāliste norāda, ka 4 gadus vecs bērns nespēj pats nomierināties – ir nepieciešama vecāku palīdzība. Viens no veidiem ir iemācīt bērnam dziļu un nomierinošu elpu: “Bērnam varam mācīt iztēloties, ka piepūš balonu vēderā kādā krāsā. Vēl citi veidi – ievelkam elpu un nopūšam svecīti, pasmaržojam puķīti u.c.”

Lai parūpētos par bērnu digitālo drošību un veselību, vecākiem ir jābūt ne tikai informētiem par riskiem, ar kuriem bērns var saskarties digitālajā vidē, bet arī jāpārrunā tie ar saviem bērniem. Taču, lai sarunas veidotos, svarīgi jau no mazotnes ar bērnu pareizi tās uzsākt. Par to vairāk diskusijas noslēgumā vecākus informē mikrologopēde Anastasija Irbe, kas ir arī viena no grāmatas “Bērns mācās runāt ģimenē” autorēm:

"Digitālās ierīces varētu būt labs palīgs bērna attīstības veicināšanā tajā gadījumā, ja bērns tās izmanto kopā ar pieaugušo. Vērojot attēlus, skatoties video – šiem līdzekļiem ir nozīmīga loma bērnu vārdu krājuma paplašināšanā, bet vecākiem ir ļoti daudz jāskaidro un kopā ar bērniem jāpārrunā redzētais," tā Anastasija savā grāmatā “Bērns runāt mācās ģimenē” (2017., A.Irbe, S. Lindenberga).

Speciālistus uz sarunām aicināja tehnoloģiju uzņēmums Tet un TV raidījums vecākiem Māmiņu Klubs. Tāpat sadarbībā ar Drošāka interneta centru Drossinternets.lv tapuši vērtīgi materiāli bērniem, kas palīdz vecākiem un pedagogiem veicināt bērnu izziņas procesu par drošību digitālajā vidē – izglītojošs raidījums “Ričijs Rū un internets”, ko papildina radoši uzdevumi, darba lapas, idejas ierosmei un citi noderīgi resursi.

Vairāk iespējams izzināt www.digitaladrosiba.lv.

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...