Sērkociņi (Image by TanteTati from Pixabay)
10.augustā kalendārā ir iezīmēta Labrenča diena, ko senatnē dēvēja arī par Uguns dienu, Guns dienu, Uguņdienu vai Uguns svētkiem. Līdzās visizplatītākajam dienas nosaukumam - Labrenča dienai, dažādos novados to mēdz dēvēt arī par Lāranci, Lārenci, Laurenčiem, Svētā Laura dienu vai Brenci. Kaut arī šai dienai nosaukumi ir dažādi, tās nozīme ir viena: Labrenča dienā godina uguni.
Labrenča diena ir uguns atpūtas diena
Kā dievība Labrencis ir uguns aizstāvis un sargātājs, bet, ja uguni netur godā, tā var kļūt arī par postītāju, tāpēc Labrenča dienā ugunij jāļauj atpūsties: nedrīkst dedzināt ugunskurus, sveces, skalus vai citus ar uguni saistītus priekšmetus. Ticēja, ka, ja tai dienā nes uguni rijā, tad izceļas ugunsgrēks mājā. Pārnesot senču ticējumus uz mūsdienām: Ja Labrenča dienā kurināsi uguni, tad var izcelties ugunsgrēks.
Tāpat šajā dienā mājā var nolikt maliņā spaini ar ūdeni, lai ugunsgrēks negadās.
Ar laikapstākļiem saistīti ticējumi
- Ja Labrenča dienā līst lietus, tad toruden būs maz ugunsgrēku;
- Ja Labrenču dienā ir sauss laiks, tad nākošā rudenī būs daudz ugunsgrēku;
- Ja nedēļu pēc un priekš Lāranča nav salnu, ta būs vēls un silts rudens;
- Ja Lāranča nakti ir salna, tad būs agrs rudens.
Lasi arī:
- Vai tev mājās jau ir uzstādīts dūmu detektors?
- Dziedināšana ar uguni. Ko spēj baznīcas svece un lūgšanas
- Ticējumi par pērkonu
- Kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā?
Sērkociņi (Image by TanteTati from Pixabay)