Bērnu zobārstniecība, Foto: Pexels
“Tam, cik veiksmīgs būs pirmais zobārsta apmeklējums, ir liela nozīme bērna zobu veselībā,” stāsta sertificēta bērnu zobārste, docente Līga Kroniņa. Kā liecina prakse – negatīvā pieredze nereti rodas tieši vecāku nezināšanas un baiļu dēļ. Nezinot, kā īsti sagatavot bērnu zobārsta apmeklējumam, atliekot to “uz vēlāku”, līdz beidzot problēma jau ir samilzusi. Bailēs par to, vai tikai bērnam nesāpēs, vai tikai viņš nenobīsies, vecāki šīs bailes reizēm mēdz neapzināti iesēt arī bērnā. Taču bērnam vēl nav nekādas pieredzes – ne pozitīvas, ne negatīvas, viņš neizjūt bailes un nezina, kas notiks zobārsta kabinetā. Tādēļ labākais, ko var darīt, ir palīdzēt bērnam iegūt patīkamu pieredzi, kas atvieglos rūpes par bērna zobiem arī turpmāk.
Dažkārt, lai iedrošinātu bērnu zobārsta apmeklējumam, vecāki izlemj pirmoreiz paņemt līdzi bērnu, lai viņš pavēro, kā zobus dakterē mammai vai brālim. Lai gan sākotnējais nodoms ir labs, tomēr bērnu tas ne vienmēr iedrošinās, jo viņš var sabīties no špricēm, skaņām, asinīm un citām lietām. Laikā, kad tiek ārstēti zobu bērnam, zobārsts tomēr izturas citādāk – bērnam saprotamā valodā paskaidro, kas tiks darīts un kādas būs sajūtas, kamēr bez šiem komentāriem un skaidrojumiem vienkārša vērošana, kā citiem tiek laboti zobi, bērnu var tikai sabiedēt.
Kad bērns jāved pie zobārsta?
Lai bērnam nebūtu bailes no zobārsta, ir svarīgi, lai pirmais apmeklējums būtu pēc iespējas agrāk – vislabāk tad, kad neviens zobs vēl nav sabojājies un nav labojams. Bērnu zobārsti iesaka pirmo vizīti jau tad, kad izšķīlies pirmais zobiņš - līdz 1 gada vecumam. Tas palīdz vecākiem iepazīties ar zobārstu (un otrādi), izrunāties par ēšanas un zobu tīrīšanas paradumiem. Pirmajos dzīves gados parasti pietiek ar profilaktisko apskati reizi pusgadā. Tad arī bērna zobi tiek uzturēti kārtībā, turklāt nav nepieciešams tos labot jau pirmajās vizītēs. Ilgtermiņā tas ļauj apzināties, ka zobu pārbaudes nav sāpīgas un veidos pozitīvu pirmo pieredzi.
Noteikti negaidiet caurumu parādīšanos – zobārstu vajadzētu apmeklēt jau krietni pirms tam. Mājas apstākļos nav iespējams pamanīt visas problēmas un, ja caurums jau ir acīmredzams, visticamāk, ka problēma jau ir krietni ieilgusi un būs nepieciešama sarežģītāka ārstēšana. Ja regulāri apmeklēsiet stomatologu, tad iespējamie bojājumi tiks konstatēti un novērsti vēl, pirms vecāki tos pamana, tādējādi aiztaupot kreņķus arī mazajam pacientam. Turklāt jāņem vērā, ka piena zobi, ja tie netiek kārtīgi iztīrīti, var sabojāties ļoti ātri – pat trīs mēnešu laikā.
Ja zobārsta apmeklējums tiek ieplānots tad, kad bērns jau jūt sāpes zobā un ir nepieciešama ārstēšana, pastāv ļoti liela iespēja, ka pirmā pieredze būs traumējoša, vēl jo vairāk, ja citas, pozitīvas pieredzes viņam nav. Tādēļ vislabāk veidot bērna pieredzi, regulāri apmeklējot gan zobu higiēnistu, gan zobārstu.
Kā notiek bērna zobu labošana?
Lai bērnu pieredze pie zobārsta būtu pozitīva, vislabāk veikt pakāpenisko ārstēšanu jeb „mazo soļu metodi”. Tas nozīmē, ka pirmajā apmeklējumā bērnam tikai apskatīsies zobus un izrunās par zobu kopšanu, otrajā vizītē veiks zobu higiēnu (parasti bērniem tā ir aplikuma tīrīšana ar birstīti, nevis zobakmens noņemšana kā pieaugušajiem), bet turpmākajās reizēs varēs ķerties pie zobu plombēšanas. Ja bērns jūtas droši un labi sēž krēslā, apskati un zobu higiēnu var arī apvienot vienā reizē. Savukārt, zobu labošanu nereti sāk ar visvieglāko, mazāko caurumu, lai radītu bērnā pārliecību par savu varēšanu, un tikai tad ķeras pie sarežģītākiem caurumiem. Tas nepieciešams arī tāpēc, lai nodibinātu labāku kontaktu ar bērnu.
Ja bērns ir lielāks vai caurumu nav daudz, tad zobu labošana notiek jau zobārsta krēslā, līdzīgi kā pieaugušajiem. Dažkārt bērns ir jau gatavs sēsties krēslā viens pats, bet ir bērni, kuri drošāk jūtas mammai vai tētim klēpī.
Tomēr maziem bērniem (3-4 gadus veciem), kas ir nemierīgi vai kuriem ir daudz cauru zobu, bieži tiek ieteikta zobu ārstēšana vispārējā narkozē – tas palīdzēs bērnam izvairīties no uztraukuma un neradīs bailes no zobārsta nākotnē. Jebkurā gadījumā ārstēšanas veids vispirms tiek apspriests ar vecākiem.
Kā runāt ar bērnu par zobārsta apmeklējumu?
Bērnam ir jāzina vispārīgas lietas, kas tiks darītas, taču noteikti nevajag iegrimt detaļās. Turklāt vajadzētu raudzīties, lai stāsts par zobārsta apmeklējumu vienmēr būtu viens un tas pats.
Runājot par to, kas gaidāms pie zobārsta, nevajadzētu lietot vārdiņus - šprice, urbis. Daudz labāk būtu to pateikt maigāk – piemēram, zobārsts uzpilinās miegazālītes, iemidzinās zobiņu, iztīrīs zobgraužus, u.tml.
Noteikti nesolām bērnam “tev nemaz nesāpēs” vai “tu neko nejutīsi” – tā nav taisnība. Bērns, protams, ka jutīs – gan pieskārienus, gan smaržu, jutīs, ka ar zobiņu kaut ko dara. Tāpat solījums par sāpēm var izraisīt gluži pretēju reakciju – dzirdot vārdu “sāpēs”, jau rodas zināma trauksmes izjūta. Turklāt, piedzīvojot to, ka zobārsts pieskaras, pakustina vai iešpricē, mazāks vai jūtīgāks bērns reizēm to arī var interpretēt kā sāpīgu vai vienkārši nepatīkamu procesu.
Runājot ar bērnu par zobārsta apmeklējumu, jāatceras, ka bērns ļoti labi sajūt vecāku bailes, tādēļ ir būtiski, lai mazo pie zobārsta vestu pieaugušais, kurš pats būtu mierīgs, nevis pārlieku emocionāls.
Bērnu zobārstniecība, Foto: Pexels