Zobu kariess ir zināms arī kā zoba bojājums vai caurums. Caurums patiesībā ir zoba audu sabrukšana dažādu baktēriju darbības rezultātā, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc tiek zaudēti zobi. Kariess ir viena no izplatītākajām slimībām, ar ko var saskaties jebkura vecuma cilvēks, kuram ir kaut viens zobs. Zoba bojājums var rasties, sākot jau ar pirmo zobu, un, ja tas netiek kontrolēts, tas var attīstīties un progresēt visu pacienta mūžu, kamēr vien ir zobi.
Kariesa iemesli
Mutes dobumā atrodas neskaitāmi daudz baktēriju sugu. Tās akumulējas gan siekalās, gan uz smaganām, gan uz zobiem. Kariesa izraisītājs ir baktērija – Streptococcus mutans. Šo baktēriju galvenā izejviela ir ogļhidrāti, īpaši – viegli pārstrādājami cukuri. Pārtikas radītajā aplikumā esošo ogļhidrātu šķelšanas rezultātā baktērijas izdala skābi kā gala produktu. Ilgstošas iedarbības rezultātā skābe noārda zoba struktūrā esošo kalciju un fosfātus, un veidojas zoba caurums.
Kariesa attīstība
1. stadija Iniciāls kariess
Agrīna jeb iniciāla kariesa stadijā zoba virsma mehāniski nav bojāta. Skābes darbības rezultātā zoba virsma ir zaudējusi savu caurspīdīgumu, bojājuma virsma izskatās matēti balta vai gaiši brūna.
2. stadija Emaljas kariess
Emaljas kariess ir bojājums, kas lokalizējas vien zoba virsējā slānī – emaljā. Zoba emaljas kariess lokalizējas tikai nelielā vietā.
3. stadija Dentīna kariess
Kariess attīstījies jau zoba iekšējā slānī, bojājot dentīnu. Zoba dentīna bojājums ir vidēji dziļš vai ļoti dziļš. Simptomi: var būt jutība uz aukstu vai saldu. Ārstēšana: nepieciešama ārstēšana.
4. stadija Pulpas kariess
Kariess attīstījies līdz zoba pulpai (nervam), to inficējot. Ne vienmēr liels bojājums ir redzams zoba virspusē. Emalja ir zoba cietākie audi, tāpēc bojājums straujāk attīstās pa dentīnu. Simptomi: stipras sāpes ar un bez kairinātāja iedarbības. Ārstēšana: nepieciešama endodontiska ārstēšana.
5. stadija Zobs sabojājies, atstājot vien zoba sakni
Zoba bojājums attīstījies tik plaši, ka zobam palikusi vien zoba sakne. Zoba kronītis) ir sabrucis. Simptomi: Zoba nervs ir nekrotizējies, un zobs vairs nesāp. Zoba saknes ir pakļautas baktēriju iedarbībai. Ja tās inficē zoba saknes galus, veidojas zemsakņu iekaisums (apikāls periodontīts). Šāds iekaisums mēdz smelgt vai stipri sāpēt. Ārstēšana: zoba ārstēšana atkarīga no tā, cik ļoti zobs sabojājies. Izņemot visas kariozās masas, jānovērtē, vai zobu iespējams atjaunot ar protezēšanas palīdzību (piemēram, mākslīgā apvalka zoba kroni). Tad nepieciešams zobu endodontiski ārstēt un protezēt. Ja zobu nav iespējams atjaunot, zobs ir jāizrauj.
Diagnostika
Kariesa diagnostika notiek zobārsta kabinetā. Sākotnēji zobi tiek apskatīti vizuāli. Kā palīginstruments tiek ņemta zonde, ar kuras palīdzību iespējams konstatēt dažādus emaljas defektus, iedobes vai fisūru (padziļinājumu) kariesu. Kā palīgs diagnostikai var būt dažādas lampas, kuru gaismā var ieraudzīt zobu izmaiņas, kas liecina par par bojājumu. Pilnīgai diagnostikai vienmēr nepieciešams rentgens.
Profilakse
• Kariesa attīstību var novērst, samazinot zoba aplikumu un baktēriju daudzumu mutes dobumā. Novēršot baktēriju izejvielu daudzumu mutes dobumā, automātiski samazināsies baktēriju spēja producēt skābi, kas veicina zoba eroziju.
• Veicot kvalitatīvu ikdienas mutes dobuma higiēnu, iespējams pilnībā novērst zobu bojāšanos. Divreiz dienā zobus tīrot ar zobu birsti un pastu, zobus diegojot un regulāri apmeklējot zobu higiēnistu, zobi tiek pilnībā pasargāti no baktēriju kaitīgās ietekmes.
• Lai stiprinātu zobus, svarīgi izvēlēties sev piemērotus mutes kopšanas līdzekļus. Īpaši bērniem svarīgi lietot mutes kopšanas līdzekļus, kas satur fluorīdus. Tie jāizvēlas atbilstoši vecumam un jālieto, sekojot ražotāja instrukcijai.
• Tikpat nozīmīgs veseliem zobiem ir sabalansēts uzturs. Ikdienā nav ieteicams lietot pārmērīgi daudz cukurotu pārtiku. Īpaši kaitīgi ir cukurotie un gāzētie dzērieni un saldumi, kas ir lipīgi un viegli pielīp pie zobu virsmām. Svarīgi ikdienā lietot svaigus augļus un dārzeņus un malkot ūdeni.
Dr. Apines zobārstniecības klīnika