Pēdējos gados iedzīvotāji aizvien biežāk vēršas pēc psiholoģiskā atbalsta, un to apliecina arī apdrošinātāju dati. Apdrošināšanas sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company" informē – kopš 2023. gada par 53% palielinājies atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar psihologu, psihoterapeitu un psihiatru pakalpojumiem.

BTA skaidro, ka pieaugumu būtiski veicinājusi Covid-19 pandēmijas ietekme, kā arī sabiedrības straujāka izpratne par mentālās veselības nozīmi.

Paralēli tam iedzīvotāji aktīvāk izmanto arī veselības apdrošināšanā iekļautos fizisko aktivitāšu un sporta pakalpojumus – to izmantošana trīs gados augusi 2,4 reizes, bet pērn vien palielinājusies par 25%.

Uzņēmums norāda, ka darba devēju loma darbinieku veselības nodrošināšanā kļūst arvien nozīmīgāka. To apliecina arī “Kantar” aptauja — 42% darba ņēmēju uzskata, ka labbūtības nodrošināšana ir darba devēja atbildība. Tāpēc kompānijas arvien biežāk paplašina veselības apdrošināšanas polisēs iekļautos pakalpojumus.

BTA dati rāda, ka 2025. gadā:

• 50% darba devēju polisēs iekļāvuši rehabilitāciju un masāžas,
• tikai 9% piedāvā sporta programmas, kas palīdzētu veselībai preventīvi.

Tajā pašā laikā pieaug interese arī par psihosomātikas programmām.

Latvija joprojām ierindojas starp Eiropas valstīm ar zemāko veselīgo dzīves gadu rādītāju – sievietēm vidēji 54,3 gadi, vīriešiem 52,6. Salīdzinājumam Zviedrijā tie sasniedz 72,7 gadus. Vieni no būtiskākajiem faktoriem ir mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars:

• regulāri sporto tikai 9% Latvijas iedzīvotāju,
• 59% ir liekais svars (ES vidējais – 53%).

BTA uzsver – līdztekus veselības apdrošināšanai darba devējiem jāmeklē efektīvi risinājumi darbinieku fizisko aktivitāšu veicināšanai, jo tas tieši ietekmē gan veselību, gan produktivitāti.

Lasi arī!

Ko Ziemassvētkos labāk nedāvināt? Aptauja izgaismo iedzīvotāju vērtējumu

Aptauja: Teju ceturtajai daļai azartspēļu spēlētāju neuztrauc tas, vai to organizētājam ir licence