Pieaugušie Latvijā ar augstāku apzinīgumu un emocionālo stabilitāti strādā produktīvāk un pelna vairāk, liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (PIAAC) pētījuma ziņojums.

Kā aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), ziņojumā "Pieaugušo panākumiem un labbūtībai nozīmīgas prasmes" analizētas kognitīvās, sociālās un emocionālās prasmes, kas ietekmē pieaugušo dzīves kvalitāti un ekonomiskos panākumus. Šāda veida dati, kas apvieno sociālo un emocionālo prasmju novērtējumu ar izglītības un prasmju rādītājiem, Latvijā iegūti pirmo reizi.

Cilvēki, kuri ir atvērtāki jaunai pieredzei, parasti vairāk mācās visa mūža garumā, liecina pētījuma rezultāti. Latvijā cilvēkiem ar augstāku apzinīguma un labvēlīguma līmeni ir tendence pavadīt vairāk gadu izglītībā. Tas nozīmē, ka personības iezīmes, piemēram, atbildības sajūta, centība un pozitīva attieksme pret citiem, var būt cieši saistītas ar cilvēka vēlmi un spēju turpināt mācīties visa mūža garumā.

Gandrīz visās valstīs pieaugušajiem arī emocionālā stabilitāte ir pozitīvi saistīta ar izglītībā pavadīto gadu skaitu. Vienlaikus šāda saikne nav konstatēta pētījumos Latvijā, kā arī Čehijā, Norvēģijā, Slovākijā un Zviedrijā.

Sociālās un emocionālās prasmes ietekmē arī studiju jomas izvēli. Piemēram, atvērtība pieredzei ir saistīta ar humanitāro un izglītības zinātņu studijām, ekstraversija - ar ekonomikas, tiesību un sociālo zinātņu jomām, savukārt apzinīgums un emocionālā stabilitāte ir raksturīgāka tiem, kuri izvēlas STEM jomas.

Pieaugušie ar augstāku atvērtības un emocionālās stabilitātes līmeni biežāk izmanto savas prasmes ikdienas dzīvē un darbā, tādējādi tās nostiprinot un saglabājot ilgtermiņā.

PIAAC pētījuma dati norāda uz kognitīvo, sociālo un emocionālo prasmju sasaisti ar ekonomiskiem un sociāliem dzīves iznākumiem. Tās ietekmē nodarbinātības iespējas, ienākumu līmeni, veselību un sabiedrisko aktivitāti.

Latvijā apzinīgums ir pozitīvi saistīts ar augstāku darba samaksu, savukārt emocionālā stabilitāte - ar produktivitāti un spēju pārvaldīt stresu. Visās valstīs, izņemot Latviju, Austriju, Īriju, Izraēlu, Koreju, Lietuvu, Singapūru un Slovākiju, emocionālā stabilitāte ir pozitīvi saistīta ar ienākumiem.

Pētījums norāda, ka ekstraversija veicina labākas komunikācijas un komandas darba prasmes, kas ir īpaši nozīmīgas mūsdienu ekonomikā, bet pārlieku augsts labvēlīgums var būt traucēklis algu sarunās vai konkurencē par paaugstinājumiem amatā.

Gandrīz visās valstīs, tostarp Latvijā, atvērtība pieredzei un ekstraversija ir saistītas ar lielāku iesaisti brīvprātīgajā darbā, kas norāda uz aktīvu sabiedrisko līdzdalību un sociālo atbildību.

PIAAC pētījums atklāj, ka gados jaunāki pieaugušie, īpaši Latvijā, parasti uzrāda augstāku ekstraversijas un atvērtības līmeni, kamēr gados vecāki pieaugušie - augstāku apzinīgumu un labvēlīgumu.

Sievietes gandrīz visās valstīs ziņojušas par augstāku labvēlīgumu, bet zemāku emocionālo stabilitāti nekā vīrieši. Savukārt pieaugušie, kuru vecākiem ir augstāka izglītība, biežāk uzrāda lielāku ekstraversiju un atvērtību pieredzei, pretēji pieaugušajiem, kuru vecāku iegūtā izglītības pakāpe ir zema, vairumā valstu ir augstāki apzinīguma rādītāji.

Pētījums rāda, ka pieaugušie ar augstāko izglītību mēdz ziņot par augstāku emocionālās stabilitātes, ekstraversijas un atvērtības līmeni nekā tie, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību.

Ziņojuma starptautiskā prezentācija notiks 28. oktobrī plkst. 14 pēc Latvijas laika tiešsaistē.

Latvijā pētījums tika veikts no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada jūnijam, aptaujājot 6563 pieaugušos vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāju rēķinpratība atbilst OECD valstu vidējam līmenim, taču tekstpratības un adaptīvās problēmrisināšanas prasmes ir nedaudz zemākas nekā vidēji OECD.