You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savu mājsaimniecību ekonomisko situāciju vērtē kā "ļoti sliktu"

Foto: Zane Bitere/LETA

Foto: Zane Bitere/LETA

60% Latvijas iedzīvotāju savas mājsaimniecības pašreizējo ekonomisko situāciju vērtē kā labu, tomēr pēdējo četru gadu laikā negatīvo vērtējumu skaits ir pieaudzis.

Ja salīdzinām, kā iedzīvotāji vērtēja savas mājsaimniecības ekonomisko situāciju 2020.gada maijā, tad dati rāda, ka pēdējo četru gadu laikā ir pieaudzis galēji negatīvais vērtējums "ļoti slikti" (2020.gadā šis rādītājs bija 3%). Citi radītāji ir līdzīgā līmenī kā 2020.gadā.

Biežāk nekā 2020.gadā vērtējumu "ļoti slikti" sniedza sievietes, cittautieši, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, speciālisti un darbinieki, lauku teritorijās dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji, kuri mājsaimniecībā dzīvo vieni.

Iedzīvotāju viedokļi par mājsaimniecības finanšu situāciju ir atšķirīgi. Aptuveni puse (49%) piekrīt apgalvojumam, ka "dzīvo no algas līdz algai", bet tikai nedaudz mazāk (43%) nepiekrīt šādam apgalvojumam.

Savukārt, ja salīdzinām 2020.gada maija un 2024.gada decembra rezultātus, ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri nepiekrīt apgalvojumam, ka "dzīvo no algas līdz algai" (2020.gadā šis rādītājs bija 13%). Citi rādītāji nav mainījušies.

Atšķirībā no 2020.gada apgalvojumam "dzīvojam no algas līdz algai" tik bieži vairs nepiekrīt iedzīvotāji vecumā 55-64 gadi, citās pilsētās dzīvojošie, nevis Rīgā, kā arī vadītāji un vadošie speciālisti.

Kopumā lielākā daļa iedzīvotāju jeb 63% atzīst, ka viņiem un viņu ģimenei paliek pāri nauda pēc nepieciešamo izdevumu segšanas.

Vērtējumi ir saistīti ar iedzīvotāju ienākumu līmeni. Iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem (personīgie ienākumi neto līdz 700 EUR mēnesī) biežāk atzina, ka nepaliek pāri nauda pēc nepieciešamo izdevumu segšanas, bet iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (personīgie ienākumi neto ir virs 1000 EUR mēnesī), biežāk atzina, ka paliek pāri naudas līdzekļi pēc nepieciešamo izdevumu segšanas.

Pētījumu par uzkrājumiem un kredītiem Kantar veica 2024.gada nogalē laikā no 3. līdz 5.decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Foto: Zane Bitere/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas