Latvijas tirdzniecības partnervalstis nākamajos divos gados augs ievērojami straujāk nekā šogad, un arī Latvijas eksports kāps, aģentūru LETA informēja "Swedbank" jaunākais ekonomists Ralfs Kalniņš.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos eksports bija 4% zem pērnā gada līmeņa, tomēr jūlija dati redzamas labas ziņas, norāda Kalniņš. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka preču eksporta vērtība uzrāda strauju pieaugumu, kādu iepriekš redzējām vien pirms aptuveni pusotra gada. Jūlijā, salīdzinot ar jūliju pērn, vērojams 6,5% kāpums eksporta ieņēmumos.

Kalniņš prognozē, ka arī eksportēto apjomu ziņā, jeb koriģējot ar eksporta cenām, visdrīzāk bijis ievērojams pieaugums pret pērno gadu, jo pieejamie rādītāji liecina, ka eksporta cenas ir aptuveni pērnā gada līmenī.

Turklāt visas Latvijas eksportam nozīmīgākās nozares uzrāda kāpumu, skaidro ekonomists. Koksni, kas šogad veido aptuveni piekto daļu eksporta ieņēmumu, kopumā septiņos mēnešos esam eksportējuši aptuveni tikpat daudz, cik pērn. Taču jūlijā eksports audzis pat par 14,4%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ekonomista ieskatā skats uz nākotni arī uzlabojies, jo gan pasūtījumu apjomi uzrāda augošu tendenci, gan arī prognozētie ražošanas apjomi aug.

Minerālproduktu eksports, kas ir aptuveni desmitā daļa no eksporta ieņēmumiem, kopumā šogad uzrāda kritumu. Tomēr jūlijā minerālproduktu eksporta ieņēmumi bijuši teju uz pusi lielāki nekā pērn, norāda Kalniņš.

Elektroenerģijas ražošanas un eksporta apjomi jūlijā uz pērnā gada vājā fona uzrādīja kāpumu, un tas atspoguļojies arī eksporta ieņēmumos. Arī kūdras eksporta vērtība pēc krituma pērn šogad atkal ir uz augšupvērsta ceļa, informē ekonomists.

Dzērienu eksportā, kas veido 5% no eksporta kopapjoma, jūlijā vērojams kāpums par nepilniem 30%, bet šeit stāsts nav viennozīmīgi pozitīvs. Kalniņš norāda, ka nemainīgs čempions dzērienu eksportā - jeb drīzāk reeksportā - ir Krievija, veidojot 60% no dzērienu eksporta ieņēmumiem.

"Latvijas eksporta dati liecina, ka Krievijā iecienīts ir skotu viskijs, un arī tekila viņiem tīri labi iet pie sirds. Fakts, ka mēs apgādājam sankcijām pakļauto kaimiņu ar grādīgu mierinājumu kara laikā, rada virkni morālas dabas jautājumu. Arī liels ieguvums ekonomiskā ziņā no šāda tipa eksporta Latvijai nav, jo prece tiek vienkārši importēta un izvesta tālāk, citiem vārdiem sakot, tā šeit ir vien tranzītā," uzskata Kalniņš.

Tirdzniecība ar Ziemeļvalstīm nav sekmējusies pārāk labi, atzīst ekonomists. Ja salīdzina septiņu mēnešu sniegumu šogad pret to pašu periodu pērn, tad redzams gandrīz 33% kritums eksportā uz Somiju, 13% uz Zviedriju, bet 10% uz Norvēģiju. Zviedrija Latvijai ir piektais nozīmīgākais eksporta partneris, tāpēc izmaiņas Zviedrijas ekonomikā ietekmēs arī mūs, norāda Kalniņš.

Piemēram, šobrīd Zviedrijā tiek prognozēts ievērojami lēnāks iedzīvotāju skaita pieaugums nekā tika prognozēts iepriekš. Šis "Swedbank" Zviedrijas kolēģu ieskatā ir signāls, ka, lai gan atkopšanās mājokļu būvniecības tirgū ir gaidāma, tirgus nepieaugs līdz tādiem līmeņiem kā pirms šīs krīzes. Tas visdrīzāk nozīmē, ka ar būvniecību saistīto preču eksportā uz Zviedriju gaidīt iepriekšējo līmeņu atgriešanos varētu būt pārmērīgi optimistiski, secina Kalniņš.

Raugoties tieši uz eksporta pasūtījumiem apstrādes rūpniecībā, redzams, ka tie jau ilgstoši turas zem ilgtermiņa vidējā līmeņa, bet kopumā pēdējā gada laikā uzrāda augošu tendenci, informē ekonomists. "Swedbank" prognozes liecina, ka Latvijas tirdzniecības partnervalstis nākamajos divos gados augs ievērojami straujāk nekā šogad, un arī Latvijas eksports kāps. Tomēr šī krīze ir pierādījusi, ka paļaušanās uz dažiem tirgiem un koncentrēšanās uz tuvākajiem reģioniem var dārgi maksāt, brīdina Kalniņš.

Starptautiskais Valūtas fonds savā jaunākajā pētījumā identificējis divus galvenos eksporta pretvējus, informē Kalniņš. Pirmkārt, karš un sankcijas ir iztraucējuši daudzu Latvijas piegādes ķēžu darbību. Otrkārt, galveno tirdzniecības partnervalstu vājā attīstība ir novedusi pie tā, ka Latvija zaudējusi savas eksporta daļas pasaulē.

"Ekonomikā mēdz piesaukt gravitācijas modeli, kas nosaka, ka vislielākā tirdzniecība notiek ar tuvākajām, un lielākajām kaimiņvalstīm, taču tas, protams, palielina atkarību no šo valstu ekonomiskās izaugsmes. Tādēļ mums ir jāskatās tālāk par savu reģionu, jādiversificē eksporta tirgi, vedot produkciju arī uz tālākiem tirgiem un tādējādi stiprinot eksporta struktūru pret nākotnes šokiem," pauž Kalniņš.

Jau ziņots, ka pēc CSP datiem Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja preces 10,695 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4% jeb 442,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 12,561 miljardu eiro, kas ir kritums par 7,9% jeb 1,076 miljardiem eiro.

Tādējādi 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 23,257 miljardi eiro, kas ir par 6,1% jeb 1,518 miljardiem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.