10 interesanti fakti par filmu "Piļsāta pi upis"

Ceļu pie skatītājiem ir uzsākusi Viestura Kairiša jaunā spēlfilma, vēsturiskā attiecību drāma "Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes". Tā stāsta par vienkāršo daiļkrāsotāju Ansi, kura likteni ietekmē ne tikai skarbie komunistu un tad nacistu režīmi, bet arī izvēle starp divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi uz pusēm. Un tas viss vienā pilsētā, pilsētā pie upes.

Pirms dodies uz kinoteātri, piedāvājam tev uzzināt šos 10 interesantos faktus par filmu un tās tapšanas gaitu!

1.  Filmas scenārija pamatā ir autobiogrāfiskais romāns "Pilsēta pie upes"

Filmas scenārija pamatā ir trimdas rakstnieka Gunara Janovska daļēji autobiogrāfiskais romāns Pilsēta pie upes, kas sākotnēji publicēts turpinājumos trimdas laikrakstā Laiks 1989. gadā. Romānā aprakstīta Jēkabpils – pilsēta pie upes, kur rakstnieks vairākus gadus dzīvojis, strādājot par tulku. Tiesa, romānā pilsēta netiek nosaukta vārdā. Mūsdienu Jēkabpils neatbilda filmēšanas vajadzībām, tāpēc režisors Viesturs Kairišs filmas pilsētu izveido no vairākām Latgales vietām – filmas kadros redzama Krāslava, Rēzekne, Piedruja, Ludza, Varakļāni, Viļāni, filmēts arī Subatē, Jēkabpilī, Lielupē un Rīgā.

2. Filmas uzņemšanā piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku

Filma tapusi piecus gadus, un tās uzņemšanā piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku. Īpaša loma filmā ir Latgales vietējiem iedzīvotājiem, kuri ar lielu entuziasmu piedalījās filmēšanā gan +30° karstumā, gan -30° grādu aukstumā.

3. Galvenajā lomā ir neprofesionāls aktieris

Galvenajā, māldera Anša lomā ir neprofesionāls aktieris, 25 gadus vecais Dāvis Suharevskis, kurš pats ir no Gaigalavas. Viesturs Kairišs Dāvi izvēlējās, jo viņš esot  “pilnīgs tīrradnis”. Ikdienā Dāvis studē Rīgā ķīmiju un strādā uzņēmumā Madara Cosmetics. Filmēšanas procesu viņš salīdzina ar amalgāciju – uz alumīnija plāksnes uzpilinot dzīvsudraba sāļu šķīdumu, rodas ļoti interesanti veidojumi. “Apmēram tā arī jutos – aktieriem, režisoram, videi uz mani iedarbojoties, radās Anša loma,” stāsta Dāvis.

4. Filmā atspoguļotas trīs vēsturiskās varas

Filmas ekrāna laika divās stundās atainots viens no sarežģītākajiem laika posmiem Latvijas vēsturē, kad 20. gadsimta 30. un 40. gados īsā laika posmā nomainījās trīs varas: Ulmaņlaiku vietā nāca padomju vara, pēc tam nacistu režīms. Filmā atspoguļoti vēsturiski fakti, kas šajā laika posmā skāra visu Latviju – holokausts, deportācija, emigrācija, iesaukšana leģionā.

5. Šī ir otrā filma Latvijas kino vēsturē, kuras pamatvaloda ir latgaliešu

Filmas pamatvaloda ir latgaliešu, un šī ir tikai otrā tāda filma Latvijas kino vēsturē. Režisoram un filmas veidotājiem nolemjot, ka jāfilmē latgaliski un Latgalē, viss nostājies savās vietās – kļuvis skaidrs, ka filmai jābūt nepieradinātai, mazliet trakai, draiskai un ar Latgalei raksturīgu humoru. Tiesa, tā kā notikumi ataino laiku, kurā mainījās politiskās varas un Latvijā bija izteikti multikulturāla sabiedrība, filmā dzirdamas arī vairākas citas valodas: krievu, vācu, idišs un, protams, latviešu.

6. Kuģim filmā ir viena no galvenajām lomām!

Viena no galvenajām lomām filmā ir kuģim. Tikko jauns režīms, tā Ansim darbs, jo jāmaina nosaukumi ne tikai ielām un uzrakstiem pie kabinetiem, bet arī kuģim. Sākumā tas ir Boltais guļbs, kā jau latgaliski pienākas, Ulmaņlaikā kuģis jāpārdēvē literāri pareizi – par Balto gulbi, pie sarkanajiem nosaukumu maina uz Krasnaja Avrora, bet, ienākot nacistiem, – Weisser Schwan.

7. Slīpajam horizontam filmā ir vairākas nozīmes

Ar operatoru Gintu Bērziņu Viesturs Kairišs sadarbojies jau iepriekš, piemēram, spēlfilmā Melānijas hronika (2016). Slīpais horizonts filmā Piļsāta pi upis ir gan māksliniecisks paņēmiens, kas raksturo nestabilo un sašķobīto laiku, gan atsauce uz reiz netālu Vitebskā dzīvojušo, vēlāk pasaulslaveno mākslinieku Marku Šagālu (1887-1985).

8. Filmas dēļ tika pilnībā no jauna iekārots veikals un aptieka

Filmas māksliniece Ieva Jurjāne uzskata – kad apkārt ir īsti priekšmeti un radīta autentiska vide, arī aktieros notiek vajadzīgā transformācija. Gan Bernšteina veikals, gan Naigas tēva aptieka bija iekārtoti līdz pēdējam sīkumam ar dažādām autentiskām vai vēsturiskam izskatam maksimāli pietuvinātām lietām – bundžām, pudelītēm, kārbiņām, visu. Aptiekas vitrīnā bija ieliktas arī, piemēram... porcelāna acis, un nekas, ka filmā tās nav redzamas. Kā stāsta Dāvis Suharevskis, viņa varonis zina, ka tās tur ir, un tas, iejūtoties lomā, ir cīši svarīgi.

9. Filmā redzamo gleznu patiesais autors ir...

Filmas galvenais varonis Ansis ir mālderis, taču ambīcijas Ansim ir daudz lielākas – viņš grib būt mākslinieks. Anša mājās redzamo it kā viņa gleznu un zīmējumu patiesais autors ir mākslinieks Reinis Pētersons. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem filmā ir vecā ebreju tirgotāja Bernšteina portretam (lomā Gundars Āboliņš), jo tā radīšanā Ansis ierauga sev māksliniecisku virsuzdevumu. Bernšteina sievai Ciļai par moderno mākslu, kā redzam kādā komiskā epizodē filmā, būs ļoti īss komentārs.

10. Filmā izmantotā mūzika ir tikpat daudzveidīga, cik tālaika multikulturālā vide 

Šeit dzirdamas gan lietuviešu mūsdienu komponistes Justes Janulītes kompozīcijas, gan Tālis Matīss, Jānis Ivanovs, latgaliešu mūzika, klezmers – filmas muzikālā noformējuma autors Juris Vaivods  paveica milzīgu darbu, piemeklējot skaņdarbus un tos aranžējot. 

Tev ir iespēja satikties ar filmēšanas grupu un aktieriem

Turpmākajās dienās skatītājiem dažādās Latvijas pilsētās būs iespēja pirms filmas satikt filmēšanas grupu un aktierus. Vēl šonedēļ īpašie seansi notiks Vidzemē:

  • 17. janvārī pl 19:30 Siguldā, kinoteātrī Lora,
  • 19. janvārī pl. 14:00 Valmierā, Kino Gaisma,
  • 19. janvārī pl. 17:00 Cēsīs, Vidzemes koncertzālē.
Nākamnedēļ, pirmdien, 20. janvārī, pl. 18:00 īpašais seanss — Rīgā, kinoteātrī Splendid Palace.

Visa informācija par filmas seansiem septiņos Rīgas kinoteātros un daudzviet citur Latvijā atrodama filmas mājaslapā www.pilsetapieupes.lv


Informāciju sagatavoja: Ego Media