10 soļi, kā efektīvi disciplinēt bērnu bez agresijas

Dažreiz cilvēki jauc disciplīnu ar agresiju. Un ir tikai nieka robeža, kas var tikt pārkāpta, ja pietrūkst pacietības. Ir pacietīgi pamata soļi, kā efektīvi disciplinēt bērnu, nepielietojot agresiju.

1.      Primārais mērķis – mācīt bērnu pacietīgi

Atceries, ka Tavs primārais mērķis ir mācīt bērnu! Viegls variants, protams, vienmēr ir būt nepacietīgam, sakliegt uz bērnu, salamāt, kad mēģini mācīt bērnu, bet viņš neklausa. Vai tas ir labākais, kā iemācīties? Vai Tu spēj kaut ko saprast un apgūt, ja kāds nepacietīgi blakus pukšķ, lamājas? Tādā veidā tiek panāks pretējs efekts – bērns tiek iedzīts vēl lielākā stresā un, pat ja iemācās ko darīt, bieži viens tas notiek automātiski, bet netiek izprasta lietu un darbību būtība.

2.      Izvērtē savas ekspektācijas un realitāti

Vai esi no tiem, kas sagaida, ka pietiek pateikt vienu reizi un bērns sapratīs? Bērni ir jauni, viņiem pienākas veikt kļūdas! Realitāte ir – viņi kļūdīsies un savārīs ziepes! Rēķinies ar to. Mēs esam ilgāk šajā pasaulē par mūsu bērniem un pat kā pieaugušie pieļaujam daudz kļūdas. Negaidi, ka bērns tās nepieļaus, jo viņš nav dzimis zinot un mākot itin visu! Tādēļ uz bērna kļūdām nevajag reaģēt ar nicinošiem skatieniem, lamu vārdiem un tamlīdzīgi. Tieši otrādāk – ja bērns pats sabēdājas par savām kļūdām, paskaidro, ka visi tās pieļaujam.

3.      Saproti sava bērna mācīšanās veidu

Kas labi strādā Tev, citam tas galīgi neder! Tas ir gluži kā iedot kādam savas brilles un teikt: “Pamēģini, Tu noteikti redzēsi labāk!” Tā nenotiek. Viens visu informāciju labāk uztver dzirdot, cits atceras vizuālas lietas, citam atmiņa tiek aktivizēta lietām pieskaroties un tamlīdzīgi. Izproti, izpēti, atrodi veidu, kā bērns vislabāk uztver informāciju.

4.      Atgriezies pie bērna vietā, kur viņš ir

Tas nav domāts, kā došanās pie bērna tiešā veidā uz kādu vietu, bet gan par zināšanām. Ja Tavs bērns kaut ko nesaprot, tad viņš to nesaprot. Un Tavs uzdevums kā vecākam ir atgriezties uz to līmeni, zinību vietu, līdz kuram bērns saprot un palīdzēt viņam virzīties tālāk, nevis vienkārši pārmest “Kāpēc gan Tu to nesaproti, ja Tev jau sen tas bija jāzina..”

5.      Runā ar bērna to smadzeņu daļu, ar kuru Tu vēlies, lai viņš klausītos

Bērniem domāšana un klausīšanās procesi norit smadzeņu priekšējā daļā, bet tā smadzeņu daļa, kas ir balstīta uz bailēm un pretošanos, atrodas vidusdaļā. Kad Paaugstinām toni uz bērnu, aktivizējas tā smadzeņu daļa, kas atbild par aizsardzību un bloķē jaunu informācijas apguvi. Bet mums jāpanāk pretējs efekts, tādēļ ar bērnu jārunā mierīgi.

6.      Sniedz bērnam izvēles iespējas

Vēlies Tu to akceptēt vai nē, bērnam ir izvēles iespējas vienmēr, gluži kā pieaugušam. Tas pats attiecas arī uz iespēju Tevī klausīties vai nē. Tā ir bērna izvēle. Ja bērns izvēlas Tevī neklausīties, pievērsies nākamajam ieteikumam.

7.      Paredzi sekas

Lai arī ir lieliski apzināties, ka bērns ir patstāvīgs un spēj pats izvēlēties savas darbības, ir svarīgi neveicināt viņu turpināt izvēlēties neefektīvas lietas un uzvedību. Lai to darītu, tev viņam jāiemāca paredzēt sekas, bet sekas šajā gadījumā ir iegūta mācība. Bērniem, kuriem ir zemāka pašcieņa, nav noteikumu un seku, bet bērniem ar augstāku pašcieņu ir gan noteikumi, gan sekas. Bērniem ar augstāko pašcieņu ir gan noteikumi, gan sekas, gan paskaidrojumi. Citiem vārdiem sakot, viņi saprot, kādēļ viņu izvēle novedusi pie attiecīgām sekām. Atceries, ka Tavs pamatmērķis ir mācīt bērnu. Un Tev jāiemāca viņam saprast, ka dzīvē visām izvēlēm ir sekas.

8.      Esi konsekvents

Citiem vārdiem sakot – seko saviem vārdiem un sasaisti tos ar darbībām, liec bērnam saprast, ka tas, ko Tu saki, arī ir tā. Liela daļa vecāku bērniem draud ar sekām, bet iežēlinās un tās nepilda, piemēram, saka, ka bērns nedabūs saldumus, ja nesavāks mantas, bet tik un tā kaut kādā brīdī atļauj vai pat pats iedod konfekti.

9.      Izmanto līdzjūtību

Atceries, ka ir liela atšķirība starp disciplīnu un agresiju. Disciplīnai jāiet roku rokā ar līdzjūtību. Bērniem nepieciešama disciplīna, bet ne agresija.

10. Esi paraugs tādam uzvedības modelim, kādu sagaidi no bērna

Bērni mācās vairāk no tā, ko redz, nevis dzird. Ja Tu pats esi disciplinēts un kontrolē savu rīcību, arī bērns no tā mācās un seko Tavām pēdām. Atceries – Tu esi bērna parauga modelis un bērns Tevi vēro un mācās no Tevis.

Lasi arī: