Atkritumu šķirošana mājās – daudz lētāk, ērtāk un izdevīgāk, kā sākumā varētu šķist

pixabay.com

Pēc jaunākajiem statistikas datiem jau vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šķiro atkritumus – ja ne visus un katru dienu, tad vismaz apzinās, ka nolietotai elektroiekārtai nav vietas sadzīves atkritumu konteinerā. Taču, lai izpildītu Eiropas Padomes uzliktās prasības atkritumu apsaimniekošanā, ar šādu paviršu iesaisti atkritumu apsaimniekošanā nebūs pietiekami.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Kā norāda VARAM rīcībā esošā jaunākā statistika, pašlaik Latvijā dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem.

Atkritumu apsaimniekotāji strādā, lai no savas puses nodrošinātu visu nepieciešamo izvirzīto mērķu sasniegšanai – tiek aktīvi paplašināta atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra, uzstādīti vairāki tūkstoši jaunu konteineru šķirotajiem atkritumiem, izvietotas informatīvās norādes par pārstrādei piemēroto materiālu veidiem, rīkotas informatīvi izglītojošās kampaņas, uzstādītas jaudīgas pārstrādes un atkritumu pirmapstrādes iekārtas un rasti aizvien jauni partneri otrreizējo izejvielu pārstrādei. Taču par sistēmas vājo posmu pašlaik ir kļuvuši iedzīvotāji, kas nezināšanas vai negribēšanas dēļ viņu ērtībai piedāvāto infrastruktūru neizmanto, vai dara to nepareizi – rezultātā nereti sabojājot citu cilvēku rūpīgi sašķirotās otrreizējās izejvielas.

Portāls DELFI apkopojis būtiskākās vadlīnijas atkritumu šķirošanai mājās. Materiāla sagatavošanas gaitā konsultē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, kas atkritumu apsaimniekošanas nozarē darbojas jau vairāk nekā 10 gadus.

Vēlos šķirot atkritumus mājās. Ar ko sākt?

Vispirms ir vērts iepazīties, kāda veida atkritumu šķirošanas infrastruktūra ir pieejama dzīvesvietas tuvumā. Ja pie mājas ir uzstādīti konteineri dalītai atkritumu vākšanai, jāizpēta, kuriem izlietotā iepakojuma veidiem tie paredzēti. Tas ir norādīts uz paša konteinera vai arī – sazinoties ar atkritumu apsaimniekotāju, kas šos konteinerus apkalpo, var iegūt daudz plašāku informāciju. Ir būtiski atcerēties, ka konkrētie konteineri ir paredzēti tikai noteikta veida otrreizējām izejvielām, bet cita veida pārstrādei derīgām lietām tajos nav vietas.

Ja pie mājas atkritumu dalītās vākšanas konteineru šobrīd nav, tad ir iespēja iepazīties ar tuvumā esošo šķirošanas infrastruktūru, apmeklējot vortālu www.atkritumi.lv – iespējams konteineri ir pieejami blakus mājas pagalmā, vai arī tuvējā lielveikala stāvlaukumā ir uzstādīti publiskie dalītās vākšanas konteineri. Izmanto tos!

Neviena virtuve nav par mazu!

Kad ir noskaidrots, ko no sašķirotā būs iespējams ērti nodot pārstrādei, ir vērts izveidot ērtāko atkritumu šķirošanas vietu mājās. Ne vienmēr tas nozīmē veselas virtuves daļas ziedošanu atkritumu šķirošanas vajadzībām. Ja vietas ir maz, pilnībā pietiek ierīkot divas atkritumu tvertnes – vienu sadzīves atkritumiem, otru šķirotajām otrreizējām izejvielām. Šķirotie atkritumi, pareizi sagatavoti, nerada nepatīkamas smakas un nesmērējas, tāpēc tos var uzkrāt visus kopā un sašķirot tieši pie konteineriem vai aizvest ērti visus kopā uz tuvējo šķirošanas laukumu.

Ko un kā šķirot?

No kopējās atkritumu plūsmas ir vērts atdalīt sekojošas lietas:

1.     Izlietoto iepakojumu, ko Latvijā vāc atkārtotai pārstrādei – stikls, plastmasa, papīrs un kartons;

2.     Videi kaitīgas preces – sākot no izlietotām baterijām, beidzot ar krāsu pārpalikumiem vai tukšām ķimikāliju pudelēm;

3.     Nolietotas elektriskās un elektroniskās iekārtas.

Šie šķirotie iepakojuma atkritumi tiks pāršķiroti uz šķirošanas līnijas, saķīpoti un sagatavoti pārstrādei – Latvijā vai aizvesti uz tuvējām kaimiņvalstīm, kur pārtaps otrreizējas izejvielās un atgriezīsies atkārtotā apritē.

Sadzīves atkritumu konteiners arīdzan nav paredzēts lielgabarīta atkritumiem, piemēram, salauztām mēbelēm, kā arī būvniecības atkritumiem un remontdarbu pārpalikumiem. Par šo atkritumu veidu izvešanu ir jāsazinās ar mājas pārvaldnieku vai atkritumu apsaimniekotāju, noskaidrojot, kā tās izved un kur tās likt tieši jūsu mājas gadījumā.

Šobrīd tiek aktīvi strādāts pie bioloģisko atkritumu – dārzeņu, augļu, pārtikas palieku un citu zaļo atkritumu – dalītas vākšanas. Lauku teritorijās iedzīvotāji gadiem tos veiksmīgi kompostē, taču pilsētu iedzīvotājiem jāpaļaujas uz vietējā atkritumu apsaimniekotāja nodrošināto infrastruktūru. Atbilstoši valsts vides politikai, drīzumā bioloģisko atkritumu dalīta vākšana būs pieejama aizvien plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.

No atkritumiem līdz otrreizējām izejvielām

Sākot šķirot atkritumus, jāatceras, ka apzīmējums “atkritumi” vairs uz šiem izstrādājumiem neattiecas – tie kļūst par vērtīgām otrreizējām izejvielām, kas derīgas pārstrādei.

Pārstrādei būs piemērotas otrreizējās izejvielas, kas nesatur pārtikas vai citu atkritumu pārpalikumus, nav netīras un sapuvušas. Pārstrādi īpaši pagrūtinās, kā arī materiāla kvalitāti ievērojami pasliktinās eļļaini un taukaini pārpalikumi, pūstošas ēdiena paliekas, pārstrādei nepiemērotas komponentes. Tāpēc atceries šīs otrreizējās izejvielas – vai tā ir tukša dzērienu pudele vai krējuma trauciņš, izskalot no ēdiena paliekām, pirms izmest dalītās vākšanas konteinerā! Lai taupītu vietu konteinerā un gādātu, ka otrreizējo izejvielu savācējs transportē materiālu, nevis tukšu gaisu, visas apjomīgās otrreizējās izejvielas – pudeles, trauciņus, kastītes – pirms izmešanas ir jāsaplacina!

Papīrs, plastmasa, skārdenes – kopā vai atsevišķi?

Pārstrādei ir derīgi visa veida papīra un kartona izstrādājumi, kas ir sausi, nelaminēti un nesatur ēdiena paliekas. Konteinerā papīram var droši izmest visu, kas gatavots no papīra vai kartona. Turklāt daudzi apsaimniekotāji šajā konteinerā ļauj izmest izskalotas un saplacinātas tetrapakas. Bet par šo iepakojuma veida šķirošanu ir vispirms jāprecizē pie atkritumu apsaimniekotāja!

Konteinerā plastmasai ir metami visa veida tīri un saplacināti plastmasas iepakojuma materiāli no PET (plastmasas pudeles, trauciņi, kastītes, pudelītes), LDPE (plēves, maisiņi) un HDPE (parasti baltas un cietas pudeles, kastītes, trauciņi). Šajā konteinerā nevajag izmest kompozītmateriālus – čipsu pakas, konfekšu un sieriņu iepakojumu, kā arī putuplastu vai plastmasas izstrādājumus – zobu birstes, skuvekļus, rotaļlietas utt.

Lai atvieglotu iedzīvotāju izpratni par to, kas ir un kas nav piemērots šķirošanai, apsaimniekotāji aizvien biežāk uzstāda vienotu konteineru vieglajam iepakojumam, kurā papīru un kartonu var izmest kopā ar plastmasu un skārdenēm. Tas atrisina arī bieži uzdoto jautājumu – kāda jēga šķirot, ja visu tāpat aizved ar vienu transportlīdzekli prom. Tā kā makulatūra un plastmasa, kā arī metāla iepakojums tik tiešām parasti ekonomisku un ekoloģisku apsvērumu dēļ tiek izvests ar vienu transportlīdzekli, tad vienota konteinera lietošana šķiet pašsaprotama. Plastmasa, papīrs un metāls vispirms tiek nogādāts uz šķirošanas līnijas, kur speciāli apmācīti cilvēki sadala šos iepakojumus pa materiālu veidiem un atdala pārstrādei nepiemērotos piejaukumus.

Nemainīgi viens atsevišķs konteiners paliek stikla iepakojumam, kas paredzēts tukšu stikla pudeļu un burku izmešanai. Tajā gan nedrīkst izmest spoguļstiklu, auto stiklu un logu stiklu, kā arī stikla mājsaimniecības izstrādājumus.

Šķirot vēlos, bet nav kur

Ja dzīvesvietas tuvumā nav nodrošināta pienācīga atkritumu šķirošanas infrastruktūra, vispirms ir jāvēršas pie sava mājas pārvaldnieka. Iespējams, atkritumu šķirošanas jautājums ir risināts iepriekš, un būs vieglāk noskaidrot, kādēļ konteineri pie mājas nav pieejami. Taču, ja mājas iedzīvotāju vairākums ir par atkritumu šķirošanas ieviešanu un mājas pagalmā vieta ļauj to ierīkot, jāvēršas pie sava atkritumu apsaimniekotāja, kas apkalpo sadzīves atkritumu konteinerus, ar lūgumu rast iespēju nodrošināt iedzīvotājiem dalītās vākšanas konteinerus. Turklāt šobrīd “Zaļā josta” kopā ar “Clean R” un “Eko Rija” piedāvā Rīgas iedzīvotājiem pa tiešo pieteikties uz konteineru uzstādīšanu stikla iepakojumam, iesaistoties kampaņā “Šķiro stiklu!” (www.skirostiklu.lv).

Ja gadījumā atkritumu šķirošanas infrastruktūras ierīkošana jūsu dzīvesvietas adresē kādu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama, iedzīvotāji tiek aicināti lietot plaši pieejamo publisko infrastruktūru. Sev tuvāko vietu, kur izmest sašķirotos atkritumus, var meklēt vortāla www.atkritumi.lv kartē. Tur arī atradīsiet videi kaitīgu preču un bīstamo atkritumu nodošanas punktus, kur bez maksas un videi draudzīgi varat utilizēt gan nolietotās auto riepas, gan vecās elektroiekārtas, baterijas, dienasgaismas spuldzes vai ķimikāliju pārpalikumus.

Kāpēc atkritumi ir jāšķiro?

Atkritumu šķirošana un nodošana pārstrādei ir vienīgais veids, kā varam pasargāt mūsu planētu no noslīkšanas atkritumu jūrā. Atkritumu sadalīšanās periods dabā var ilgt pat gadu simtus un tūkstošus, turklāt ir tik daudz atkritumu veidu, kas dabā nesadalās nemaz. Arī dažādu naftas produktu, piemēram, plastmasas vai gumijas riepu, sadalīšanās gala produkti ir kaitīgi veselībai un spēj ne tikai saindēt dzīvo dabu, bet arī izraisīt smagas saslimšanas nākamajām paaudzēm.

Taču galvenais, kas visus interesē – kā, šķirojot atkritumus, varam iegūt jau tagad. Atkritumu šķirošana palīdz ietaupīt naudu par atkritumu izvešanu. Tā kā vismaz puse no mūsu katra ikdienā radītajiem atkritumiem ir piemēroti pārstrādei, tas nozīmē, ka, ja šķirosim atkritumus un darīsim to pareizi, varam samazināt maksu par atkritumu izvešanu uz pusi! Jo – jo mazāk sadzīves nešķirotos atkritumus radīsim, jo mazāk būs par tiem jāmaksā. Šķirotos atkritumus izved un pārstrādā bez maksas. Turklāt tā kā ar katru gadu maksa par sadzīves atkritumu izvešanu tiek mērķtiecīgi paaugstināta, ar katru gadu finansiālais ieguvums no atkritumu šķirošanas būs aizvien jūtamāks.