Darbs attālināti: nianses un kompensācijas

Attālināts darbs. Foto by Mateus Campos Felipe, Pixabay

Atsaucoties uz SIA “INLAT PLUS international” jurista Oļega Koļesņikova teiktā, 2020. gada martā Labklājības ministrija piedāvāja pārcelt darbinieku darbu uz attālināto režīmu, vēršoties pie uzņēmējiem, kas tika pamatots kā viens no personāla izdevumu samazināšanas variantiem, kā arī iespēja pasargāt darbiniekus no iespējas inficēties ar COVID-19 vīrusu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanas attālināti strādāja 19 000 cilvēku, pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas – 148 400. Oļegs Koļesņikovs ir pārliecināts, kā arī pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas vairāki uzņēmēji turpināšot darbu attālināti, tādā veidā samazinot biroja telpu izdevumus. Tomēr, salīdzinot ar darbu biroja telpās, strādājot no mājām, darbiniekiem rodas paaugstināti komunālo pakalpojumu (elektrība, ūdens un tml.), saziņas līdzekļu (tālrunis, internets) izdevumi, kas jāapmaksā no personīgiem līdzekļiem. Oļegs Koļesņikovs skaidro, attālinātā darba nianses un kompensācijas.

Kas ir attālinātais darba veids

Attālinātais darbs ir darba veids, kad darbinieks pilda savus darba pienākumus, neatrodoties uzņēmumā, bet darba rezultātus nodod darba devējam ar interneta starpniecību. Šāda veida darba koncepcijas izstrādātājs ir amerikānis Džeks Nailzs, 1972. gadā izteikdams ideju, ka nav nepieciešamība turēt darbiniekus birojā, jo mūsdienu saziņas līdzekļi ļauj uzturēt kontaktus starp darbiniekiem attālumā. Lai pārbaudītu šo teoriju praksē, Dž. Nailzs veica eksperimentus Dienvidkalifornijas Universitātē. Eksperimentu rezultātā tika sagatavots atzinums un saņemts finansējums no amerikāņu Nacionālā Zinātnes fonda, un varas iestādes izrādīja interesi par attālinātā darba idejas attīstību, saskatot tajā pilsētās aktuālo transportēšanas problēmu risinājumu. Jaunieviestais darba veids varēja risināt šos jautājumus, nodrošinot darbu iedzīvotājiem no attālinātajiem lauku rajoniem.

No šī 2020. gada 1. jūlija spēkā stājas grozījumi Darba aizsardzības likumā, kuros tiek noteikta jēdziena “attālinātais darbs” definīcija. Saskaņā ar likuma jauno redakciju, attālinātais darbs ir darba forma, kurā darbinieks var pildīt darbu pastāvīgi vai regulāri ārpus uzņēmuma, tai skaitā, darbu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu. Ir jāievēro trīs kritēriji:

• darbs var tikt veikts darba devēja uzņēmumā vai attālināti (piemēram, mājās, kopdarba telpās, privātajās vai publiskajās vietās);

• darbinieks strādā attālināti uz pastāvīga vai regulāra pamata;

Attālinātais darbs netiek attiecināms uz gadījumiem, ja darbinieks pilda darbu attālināti ārpuskārtas situācijā. Kā piemērs minama situācija, ja uzņēmumam nav piekļuves internetam, kā iemesla dēļ darbinieki tiek aicināti strādāt attālināti no mājām līdz traucējumu likvidēšanai;

• pastāv rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju par attālinātā darba veikšanu.

Par attālināto darbu likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas pēc sava rakstura nav saistīts ar regulāru pārvietošanos, piemēram, transportēšanas, vizītes pie klientiem vai komandējums.

Tipveida darba līguma analīze

Darba likums (DL), kas paredz, ka darba devējs un darbinieks noteic darba tiesiskās attiecības ar darba līgumu, un pieļauj, ka darbinieks un darba devējs, savstarpējie vienojoties, var veikt līguma grozījumus. Tas nozīmē to, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma izmaiņām, lai risinātu situācijas, kas radušās COVID-19 vīrusa izplatības rezultātā. Izmaiņām darba līgumā, jā tādas ir, jābūt brīvprātīgām.

Sakarā ar to, ka ir palielinājies pieprasījums konsultācijām, kas attiecas uz darba tiesībām, juridiskais birojs “INLAT PLUS international” piedāvā tipveida līguma analīzi, lai ieviestu skaidrību darbinieka un darba devēja attiecībās attālinātā darba gadījumā.  

 Svarīgi saprast, ka nereti darba līgums ir nepilns pušu informācijas avots. Darba likuma 40. pantā noteikts, ka līgumā ir nepieciešams norādīt tikai pamatinformāciju. Arī darba kārtības noteikumi un iekšējie rīkojumi var regulēt darba attiecības papildus līgumam.

Protams, ka attālinātais darbs atšķiras no darba uzņēmuma telpās. Tomēr darbiniekam jāsaprot, ka darba līguma noteikumi nemainās un paliek spēkā, atšķiras tikai pienākumu izpildes vieta. Kā ierasts, darbs jāuzsāk noteiktajā laikā, jābūt saziņai ar darba dēvēju, kā arī jāievēro konfidencialitātes noteikumi, nepieļaujot trešo personu iejaukšanos darba procesā. Darba devējs ir tiesīgs pats noteikt, kādā veidā tiks organizēts attālinātais darbs saviem darbiniekiem. Vēlams, lai noteikumi būtu nostiprināti dokumentā. Jāņem vērā, ka savlaicīga darbinieku informēšana par jauniem noteikumiem palīdzēs nodrošināt kārtību.

 76.pants paredz, darba devējam jāsedz izdevumi par darba veikšanu. Strādājot attālināti nekas nemainās – darbiniekam ir tiesības uz izdevumu atlīdzināšanu darba veikšanas gaitā. Tas attiecināms arī uz izdevumiem, kas radīsies nākotnē. Būtiski atcerēties, ka ir nepieciešama darba devēja piekrišana. Dārgu biroja mēbeļu pirkšana nav attiecināma uz izdevumiem, kurus nepieciešams atlīdzināt, bet darba devējam jānodrošina izdevumu atlīdzināšanu (internets, elektroenerģija), jo darbinieks, strādājot no mājām, izmanto savus resursus.

Diemžēl, ir izplatītas situācijas, kad nav nekādu iekšējo noteikumu un rīkojumu, un darba līgums neietver neko konkrētu, bet tiesību un pienākumu uzskaitījumu vietā atsaucas uz normatīvajiem aktiem. Šādos gadījumos ir lietderīga jurista konsultācija. Tas pats attiecināms arī uz darba strīdiem, kas var pāraugt tiesas procesā. Jurista dalība palīdzēs Jums aizsargāt Jūsu tiesības un intereses pienācīgā veidā.

 Normatīvie akti nesatur konkrētas atbildes uz jautājumiem par darba attiecību noformēšanu un kompensāciju. Pieņemams, ka darbinieka izdevumus var kompensēt, ja tas strādā ārpus biroja telpām. Izdevumi var būt kompensējami, ja tie ir samērīgi, kompensācijas summas aprēķins ir precīzs un pastāv skaidri identificēta saikne ar kompānijas ekonomisko darbību. Šo izdevumu iemeslu izskaidrošana, kas balstīta uz ekonomisko realitāti, tiek noteikta un juridiski noformulēta kompānijas iekšienē. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 18.2 2 apakšpunktā ir noteikts, ka pie ienākumiem, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, pieder darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecināmi uz darba devēja izdevumiem.

Gadījumos, kad sakarā ar darba specifiku darbinieks veic darbu ārpus biroja, bet uzņēmums kompensē viņam radušos izdevumus, kas tiek uzskatīti par darba devēja izdevumiem, tiem nepiemēro iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) un obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (OVSAI).

Minētajā situācijā darbiniekam kompensētie izdevumi netiek aplikti ar nodokļiem, jo tie ir uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumi, un par tiem nav jāiesniedz ziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kā arī nav nepieciešams tos deklarēt VID kādā citā veidā.

Atkārtoti pievēršam Jūsu uzmanību tam, ka uzņēmumam jābūt spējīgām skaidri pamatot, kāpēc šie izdevumi radušies, kāpēc tieši šādā apmērā un kā tie ir saistīti ar ekonomisko darbību.

Ar sekojošiem argumentiem var tikt pamatota kompensēto izdevumu summa:

  • Darba vietas parametri ir identificēti vienošanās par bezatlīdzības lietošanu (tiek identificēta īpašuma daļa (proporcija) no visa īpašuma);
  • Izdevumi tiek atlīdzināti uz proporcionalitātes pamata, ievērojot īpašuma daļu un izmantošanas regularitāti, piemēram, ja 10% no īpašuma kopējās daļas tiek nodoti bezatlīdzības lietošanā, kompensāciju summa nevar pārsniegt 10% no komunālo maksājumu kopējās summas.

Jāatzīmē gan, ka lielākā daļa darbinieku nākotnē paši vēlēsies atgriezties birojā, jo cilvēks ir sociāla būtne. Daudziem došanās uz darbu un tikšanās ar kolēģiem nozīmē ne mazāk kā darba alga. Darbs dod iespēju komunicēt ar interesantiem cilvēkiem, daudziem atrašanās darbā rada spēcīgas un pozitīvas emocijas. Noslēgtība sagādā īstu prieku tikai nelabojami introvertām personām, tomēr lielākajai daļai atrašanās birojā ir svarīgs sociālais akts.

“INLAT PLUS international” profesionāli juridiskos pakalpojumus sniedz arī attālināti ar “Viber”, “Skype” un “Whatsapp” lietotņu starpniecību, kā arī sniedz bezmaksas konsultāciju.