Daži fakti, ko Tu, iespējams, nezināji par Dziesmu un deju svētkiem

Jau šajā nedēļas nogalē piedzīvosim gaidītāko šīs sezonas notikumu – deju uzvedumu un dziesmu koncertu. Tradicionālais kultūras notikums jau kļuvis par latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Un ne velti gadu no gada biļetes izpērk acu mirklī un ne velti dejotāji un dziedātāji raujas tikt labākajos kolektīvos, lai būtu daļa no grandiozajiem svētkiem.

Šeit atradīsi pāris, iespējams, līdz šim nedzirdētas lietas par Dziesmu un deju svētkiem.

Dziesmu svētku nosaukums

Vēsturiski notika tikai Dziesmu svētki, kuriem tikai 1948. gadā pievienojās deju svētki. Līdz ar to, sākumā šos svētkus dēvēja par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, vēlāk (pēc Latvijas okupācijas) nosaukums bija Padomju Latvijas dziesmu un deju svētki. 1990. gadā svētki atguva vārdu – Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, un tā tie saucās līdz šai dienai.

Problēmas iegādāties biļetes

Pateicoties internetam un ātrajai informācijas plūsmai, visi zinām, kādas grūtības šogad bija iegādāties biļetes uz Dziesmu un deju svētku koncertiem. Šķiet, ka šāds haoss un rindas nekad iepriekš nav bijušas – taču ir. Lūk, informācija no pāris avotiem, kas pierāda, ka biļešu tirdzniecība vienmēr ir bijis atsevišķs “notikums”.

Laikrakstā “Brīvība” 1970. gadā teikts šādi – “Neiztikām arī bez kārtējās biļešu meklēšanas. Vecītis pie Lielā pulksteņa, kur parasti dabūjamas biļetes iepriekš pārdošanā, saplēsās ar biļešu gribētājiem. Neviens nekā konkrēta nevarēja pateikt, tikai baumas cirkulēja pilsētā: pārdodot Daugavas stadionā; zināms skaits tikšot nodots katrai darba vietai, tur varēšot dabūt; biļetes nelaižot pār došanā tāpēc, lai pēc iespējas lielāku skaitu varētu pārdot brālīgajiem — latviešiem iznākšot tikai atliekas; Jūrmalas sanatorijās un atpūtas namos biļetes metot krieviem pakaļ — Izdalot par velti; latviešiem vispār nepārdošot vairāk kā 60% biļešu un uzticamiem būšot priekšroka — tas darīts, lai novērstu katra veida nekontrolētu jūtu uzplūdumus, kā tas nelaimīgā kārtā notika pa gājušos dziesmu svētkos. Droši, visā šajā baumu straumē bija arī sava tiesa patiesības, brālīgos šajos dziesmu svētkos redzēja krietni vairāk nekā agrāk, bet vai viņu tiešām bija 40% no skatītājiem resp. klausītājiem ,to grūti pateikt.”

2008. gadā laikrakstā “Austrālijas Latvietis” rakstīts, ka kultūras ministre Helēna Demakova uzdevusi nodrošināt papildu biļešu pārdošanu un svētku koncertiem. Kā risinājums tiek piedāvāts samazināt ielūgumu skaitu un izvērtēt papildus sēdvietu izveidi, aicinot organizētājus veikt izmaiņas svētku scenogrāfijā. Pieņemot šo priekšlikumu, pārdošanā tika izlaistas papildus 8000 biļetes – 4000 uz atklāšanas koncertu, 4000 uz noslēguma koncertu.

“Austrālijas Latvietis” minētas aizdomas par biļešu spekulantiem, kuras esošā ministre H. Demakova noliegusi, sakot, ka biļetes uz koncertiem vienā pirkumā nepārsniedz 10. Kā zinām, arī šogad (2018. gadā) spekulācijas ir bijušas – vēl aiz vien redzam sludinājumu portālos un sociālajos tīklos ziņas no privātpersonām, kas pārdod biļetes uz noslēguma koncertiem par krietni augstāku summu, nekā tās oriģināli pirktas.

Svētku norises vietas līdz Dziesmu svētku 100 gadu svinībām

1. Dziesmu svētki - 1873. gada 11. jūlijā Rīgā. Atklāšana Rīgas Latviešu biedrībā. Koncerti - Doma baznīcā, Keizardārzā (vēlākajā Viesturdārzā, Dziesmu svētku parkā).
2. Dziesmu svētki - 1880. gadā koka hallē starp Arsenāla un K. Valdemāra ielu, ar speciāli iebūvētām ērģelēm.
3. Dziesmu svētki - 1888. gadā koka hallē pie Mākslas akadēmijas un Mākslas muzeja.
4. Dziesmu svētki - 1895. gadā Jelgavā koka hallē dzelzceļa stacijas un Sauļu šosejas apkārtnē. Celtne tika uzskatīta par lielāko koka būvi pasaulē.
5. Dziesmu svētki - 1910. gadā koka hallē starp tagadējo Hanzas un Sporta ielu.
6. – 8. Dziesmu svētki - 1926. -1933. gadā Esplanādē.
9. Dziesmu svētki - 1938. gadā Pārdaugavā Uzvaras laukuma jaunceltajā estrādē.
10. Dziesmu svētki un 1. Deju svētki - 1948. gadā Komūnām laukumā (Esplanādē) jaunceltajā
estrādē un Dinamo stadionā.
11. Dziesmu svētki un 2. Deju svētki - 1950. gadā Dinamo stadionā.
12. – 22. Dziesmu svētki - 1955.-1998. gadā jaunuzceltajā un līdz mūsdienām izmantotajā Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. 1973. gadā notika Dziesmu svētku 100 gadu svinības.