Dzīvesbiedru likumprojekts - tiem, kuru attiecības balstītas rūpēs, savstarpējā atbalstā un atbildībā

Photo by Kristina Litvjak on Unsplash

18. jūnijā saeimas prezidijā ar partiju apvienību "Jaunā Vienotība" (JV) un "Attīstībai/Par!" (AP) deputātu parakstiem iesniegts Dzīvesbiedru likumprojekts. 

Kā norāda likumprojekta autori, šobrīd visvairāk no regulējuma neesamības cieš cilvēki ar neapskaužamu sociālo situāciju, kuri nevar atļauties notāra pakalpojumus testamenta sastādīšanai vai neprot iedziļināties likumos, tomēr ilgus gadus ir dzīvojuši kopā ar vienu partneri.

Tāpat likumprojekta autori norādīja, ka Dzīvesbiedru likums atvieglotu mantošanas tiesības, kas savukārt ir būtiski svarīgas nelaulātiem pensionāru pāriem - nereti, vienam dzīvesbiedram nomirstot, otrs faktiski paliek bez mājokļa vai līdzekļiem, lai nodrošinātu turpmāko dzīvi. Likumprojekts paredz tiesisku aizsardzību arī gadījumos, ja dzīvesbiedri nav noslēguši dzīvesbiedru līgumu pie notāra, bet iestājas situācija, kad nepieciešams nosargāt tiesības uz kopīgu mājokli vai pieņemt lēmumu par medicīnisku iejaukšanos.

Piedāvātais Dzīvesbiedru likuma projekts, kuram nav skaidra Saeimas partiju atbalsta, paredz, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām.

Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību".

Saskaņā ar sabiedriskās iniciatīvas piedāvājumu, dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā.

Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka dzīvesbiedriem ir "pienākums gādāt par stabilām attiecībām, kuras balstās uz savstarpēju cieņu un rūpēm vienam pret otru un kopīgo mājsaimniecību". Tāpat topošā likuma tekstā teikts, ka dzīvesbiedri organizē savu mājsaimniecību kopīgi, atbilstoši katra labklājībai, tāpat teikts, ka viņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos, turklāt dzīvesbiedriem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesības mājsaimniecībā atvietot vienam otru.

Prasību par dzīvesbiedru līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu iesniegt viens no dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības dzīvesbiedru līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs no dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā.

Dzīvesbiedru līgums tiktu izbeigts, ja dzīvesbiedrs ir miris vai ar tiesas spriedumu izsludināts par mirušu, dzīvesbiedri stājušies laulībā viens ar otru, dzīvesbiedri savā starpā vienojušies un kopīgi iesnieguši notāram iesniegumu par dzīvesbiedru līguma izbeigšanu vai tiesa nospriedusi dzīvesbiedru līgumu izbeigt. Dzīvesbiedru līgumu varētu izbeigt tiesa, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedzis viens no dzīvesbiedriem. Tiesa varētu izbeigt līgumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj turpināt dzīvesbiedru savienību vai tā faktiski vairs nepastāv.

Par likumprojekta izskatīšanu Saeima lems 20.jūnijā. Ziņas avots - leta.lv