Galvassāpes vai migrēna – pazīmes un kā ārstēt

Galvassāpes – kurš gan nav ar tām saskāries? Diemžēl cilvēki nav pietiekami informēti par galvassāpju cēloņiem, kā arī neatšķir saspringuma galvassāpes no migrēnas vai sekundārām galvassāpēm, tāpēc nereti tiek izmantotas nepiemērotas ārstēšanas metodes, kas nesasniedz vēlamo efektu. Vērsāmies pie “Vivendi Galvassāpju centrs” speciālistiem, lai noskaidrotu galvassāpju galvenos izraisītājus un pie kādiem speciālistiem būtu jāmeklē palīdzība.
Tiek izšķirtas divu veidu galvassāpes – primārās un sekundārās.

Primārās galvassāpes: šo galvassāpju izcelsme nav saistīta ar citiem veselības traucējumiem vai specifiskām slimībām. Tās mēdz būt ļoti mokošas ar tieksmi atkārtoties samērā bieži un regulāri, bet nav dzīvībai bīstamas.
Vienas no smagākajām primārajām galvassāpēm ir migrēna. Migrēnu raksturo spēcīgas vienpusējas galvassāpes, ko pavada miegainība, bezspēks, slikta dūša, vemšana, pastiprināta jutība pret trokšņiem, smaržām un gaismu. Migrēnas lēkme ilgst 4 – 72 stundas. 

Migrēnas izraisītāji var būt:

  • Ģenētiskie faktori (70 procentos gadījumu migrēnas lēkmēm atrod ģenētisku saikni);
  • Apkārtējā vide: klimata straujas pārmaiņas, aukstums, karstas vannas, stipras smaržas, troksnis, spilgta gaisma;
  • Diēta, hormonālie faktori: šokolāde, siers, alkohols, kofeīns, menstruācijas, orālie kontraceptīvie līdzekļi; 
  • Emocionālie faktori: rūpes, emocionalitāte, depresija, šoks, uztraukums stress;
  • Fiziskie faktori: ceļojums, fiziska slodze, zobu sāpes, smēķēšana, izsalkums, miegs, sekss.

Sastopamākais primāro galvassāpju veids ir tenzijas jeb saspringuma galvassāpes. Galvassāpes ir spiedošas, trulas, vieglas vai vidējas intensitātes, parasti abpusējas. Reizēm pacienti galvassāpes raksturo kā "spiedošu stīpu ap galvu". To ilgums var būt no 30 minūtēm līdz 7 dienām.

Saspringuma galvassāpju izraisītāji vizbiežāk ir

  • Emocionālie faktori: pārlieku liela spriedze, stress, nogurums
  • Fiziskie faktori: redzes pārpūle, nepareiza stāja, ilgstoša sēdēšana pie datora, galvai pieguļošo muskuļu sasprindzinājums.
Simptomātiskās jeb sekundārās galvassāpes: tās ir simptoms, kuru izraisa kāda cita nopietna slimība vai trauma. Šīs sāpes ir bīstamākas dzīvībai, bet tās ir iespējams ārstēt un novērst, laikus noskaidrojot to cēloni.

Migrēnas centra galvassāpju speciāliste pauž, ka galvassāpju ārstēšana nebūt nav vienkāršs process. Jāsāk ar ģimenes ārsta apmeklējumu, taču, ja ģimenes ārsts nespēs palīdzēt mazināt galvassāpes, tad būs nepieciešama neirologa vai sāpju speciālista jeb algologa konsultācija. 

“Vivendi Galvassāpju centrs” iesaka, kā sagatavoties vizītei pie galvassāpju speciālista.

Rekomendējam aizpildīt galvassāpju kalendāru, lai palīdzētu ārstam noteikt diagnozi vai novērtēt ārstēšanās efektus. Galvassāpju kalendārā jāatzīmē galvassāpju stiprums, biežumus, provocējošie faktori un medikamenti, ko indivīds lieto. Jāpievērš uzmanība tam, kādi apstākļi pastiprina vai atvieglo galvassāpes. 

Ja ir iepriekšēji izmeklējumi, analīzes, konsultantu slēdzieni, kas veikti iepriekš, tos nepieciešams ņemt līdzi. Noderīgi var būt arī vairākus gadus veci izmeklējumi, ārstam tā var būt svarīga informācija galvassāpju diagnostikā un tālāko izmeklējumu plānošanā. Jānoskaidro no ģimenes locekļiem viņu galvassāpju pieredze, jo nereti migrēna ir iedzimta. Visbeidzot, sagatavo neskaidros jautājumus, ko vēlies uzdot ārstam!

Algologs vai neirologs uzklausīs sūdzības un mērķtiecīgi iztaujās pacientu par galvassāpju norisi, pavadošiem simptomiem, provocējošiem faktoriem, blakusslimībām, visiem medikamentiem, kas tiek lietoti, kā arī iepriekšējo galvassāpju ārstēšanas pieredzi. Tālāk sekos rūpīga neiroloģiskā izmeklēšana.

Efektīva galvassāpju un migrēnas ārstēšanas metode ir neiromodulācija. Tās laikā ar vāju elektrisku impulsu palīdzību stimulē trīszaru nervu, tādā veidā mazinot vai novēršot galvassāpes. Neiromodulāciju iespējams veikt pie speciālista galvassāpju centrā vai iegādāties medicīnisko ierīci Cefaly® un izmantot to mājas apstākļos. Tā paredzēta gan akūtu migrēnas lēkmju intensitātes mazināšanai, gan galvassāpju ārstēšanai un profilaksei.

Hroniskas migrēnas ārstēšanai piemērotas būs onabotulīna toksīna injekcijas. Onabotulīna toksīns ir recepšu medikaments, kuru nozīmē un injekcijas veic tikai speciāli apmācīti neirologi vai algologi. Onabotulīna toksīns ir olbaltumviela, kura ietekmē mazāk sāpju impulsu no perifērās nervu sistēmas izplatās uz centrālo nervu sistēmu, galvas smadzeņu stumbru – ar laiku migrēnas lēkmes kļūst retākas un maigākas. Procedūra ilgst aptuveni 15 minūtes, bet tiek atkārtota ik pēc trim mēnešiem vismaz 3 reizes. Migrēnas simptomu samazināšanos pacienti parasti sāk just pēc 10 – 14 dienām no injekcijas brīža.

Vai zināji?

Migrēnas lēkmes var piemeklēt jebkuru - biežāk sievietes un jauniešus. No migrēnas cieš vidēji 13% visas pasaules iedzīvotājiem, tāpat ar migrēnu slimo arī 4-12% bērnu.

Cilvēki, kuri cieš no migrēnas, ir emocionālāki, jutīgāki pret kairinājumiem, stresu, atkarību izraisošām vielām un miega režīma izmaiņām; viņu smadzenēs elektriskās aktivitātes norisinās mazliet citādāk.

Gada laikā epizodiska migrēna kļūst par hronisku 2,5–4,6 % slimnieku. Aprēķināts, ka no hroniskas migrēnas cieš aptuveni 1,4–2,2 % cilvēku.