Ģimenē ir jāizrunā arī tādas lietas kā mantošana un pilnvaras

Pixabay.com/

Nāve, mantošana, testaments un pilnvaras, ja gadījumā ar cilvēku kas notiek, reti kad ir tēmas, ko apspriežam ar saviem ģimenes locekļiem. Visdrīzāk par to iedomāsies parunāt vecvecāki, kuri tuvojas dzīves nogales pusei, nevis gados jaunākā paaudze, kas kaļ nākotnes plānus karjerai, ceļojumiem vai ģimenes veidošanai. Kaut arī šķiet, ka nāve ir kas tāls un domāt par to ir ne pārāk patīkami, ģimenes locekļu starpā tomēr ir lietas, kas būtu jāizrunā un jānokārto juridiski pirms neizbēgamais noticis.

Testaments vai mantojuma līgums pirms nāves

Cilvēka pēdējā griba ir viens no šiem ļoti svarīgajiem juridiskajiem dokumentiem, kas jānokārto viņam vēl dzīvam esot neatkarīgi no vecuma. Ar testamenta palīdzību iespējams nodot savu īpašumu un mantu pašiem tuvākajiem, jo, jāatzīst, pēc nelaiķa aiziešanas mantiskās vērtības var kļūt par strīdu iemeslu. Ja cilvēkam ir vīzija par to, kā sadalīt viņam piederošo, ir jāuzraksta testaments un tas notariāli jāapstiprina, jo tikai pie notāra sagatavots testaments tiks reģistrēts Publisko testamentu reģistrā. Savu pēdējo gribu var paust arī mantojuma līgumā, ko noslēdz starp mantojuma atstājēju un izvēlēto mantinieku. Ja salīdzina ar testamentu, tad mantojuma līgumam pret to ir prioritāte, un vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Abi šie dokumenti ir kā drošības garants, ka mantojumu saņems tieši tas, kuram tas ir novēlēts. Ja zini, kuram gribi novēlēt savu mantu, noteikti izrunā savu lēmumu un visu ar to saistīto ar saviem tuviniekiem un vēlāk visu nokārto pie notāra vai jurista, piemēram, “Eiro Temīda”, kas palīdzēs gan ar padomu, gan dokumentu sastādīšanu.

 Uztura līgums pirms vecumdienām

Civillikums nosaka, ka visiem bērniem ir pienākums uzturēt savus vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa vai spējām. Tas ir skaidrs gan bērniem, gan vecākiem un vecvecākiem, bet katram par to ir savs viedoklis un vīzija. Lai visiem iesaistītajiem būtu skaidrs, kādas ir uztura devēja un uztura ņēmēja vajadzības, vēlmes, tiesības, pienākumi un iespējas, ir jānoslēdz uztura līgums. Tas tiek slēgts ar vienu no bērniem; to, kurš uzņemsies rūpes par saviem vecākiem vecumdienās un kuram kā pateicība pienāksies arī dzimtas īpašums pēc viņu nāves. Sastādot šādu līgumu ir svarīgi ievērot dažādas nianses un fiksēt visus iespējamos aspektus, tāpēc ir vērts saukt talkā juristu, kurš vispirms noskaidros gan uztura ņēmēja, gan uztura devēja gribu un vajadzības, kā arī, visiem klāt esot, izskaidros abu pušu tiesības, iespējas un pienākumus. Noteikti pie jurista der pakonsultēties par uztura līguma un mantojuma tiesību niansēm, jo tās ir vairākas.

Nākotnes pilnvarojums jau tagad

Ikvienam noteikti būtu vērts aizdomāties par rezerves plānu gadījumam, ja slimības vai nelaimes gadījuma dēļ tiks zaudēta spēja spriest un vadīt savu rīcību. Kurš Jūsu vietā parūpēsies par darījumiem, kurš pieņems lēmumus par mantu un īpašumiem, kurš atbildēs par Jūsu finanšu līdzekļiem bankā, utt.? Šādām situācijām ir vērts sagatavot nākotnes pilnvarojumu, ar kuru piešķirt atļauju (pilnvaru) laulātajam vai pilngadīgam bērnam rīkoties Jūsu vārdā, piemēram, ar Jūsu bankas kontu, kura saturs noteikti būtu vitāli svarīgs ārstēšanas uzsākšanai, izdevumu segšanai un bērnu uzturēšanai.

Atgādinām, ka pirms jebkura no šiem darījumiem ir vērts pakonsultēties ar zvērinātu juristu. “Eiro Temīda” piedāvā pat attālinātas juridiskās konsultācijas, kas pieejamas zvanot uz +371 67270292 vai mobilo +371 26121225 telefonu.