Izplatītākie ēšanas traucējumi

Photo by Khamkhor on Unsplash

Bulīmija, anoreksija, liekais svars, kompulsīvā pārēšanās un ēšanas īpatnības, kas saistītas ar psihoemocionālo veselību – tās ir izplatītākās problēmas ar kurām dienu no dienas saskaras kāds no mums.

Kuram gan nav gadījies no rīta spogulī paskatoties nodomāt – ak, cik man šodien liels vēders, vai kāda pietūkusi seja, vai cik man kalsns viduklis? Ja tev ne reizi tā nav bijis – apsveicam, tev ir paveicies, taču lielākajai daļai cilvēku, vismaz reizi bijušas šaubas par sevi un savu ķermeni. Bet, ko darīt, ja domas pārtop rīcībā, bet rīcība slimībā? Galu galā, kā zināt, ka esi “saslimis”? Veselības centra “Vivendi” speciālisti ir sagatavojuši informāciju par ēšanas traucējumiem, lai palīdzētu tos labāk atpazīt.

Anoreksija

Galvenokārt cilvēki, kas cieš no anoreksijas, redz sevi izkropļotā veidā – resnu, neglītu, tāpēc cenšas uzlabot savu paštēlu, ierobežojot patērētā uztura daudzumu. Parasti šie cilvēki ir perfekcionisti, tāpēc, ja apņēmušies nomest liekos kilogramus vai nepieņemties svarā, vai turēties pie kādas konkrētas diētas, tad to dara uz visiem 100%, visbiežāk 200%. Pilnīga vai daļēja atteikšanās no ēdiena, izolācija no sabiedrības, pārmērīga sportošana un strauja svara zaudēšana – tās ir galvenās anoreksijas pazīmes.

Izrādās, ka visbiežāk anoreksijas cēloņi meklējami vai nu agrā bērnībā, un tie saistīti ar ģimeni, vai tie meklējami pāris gadus pirms tās izpausmēm, piemēram, pirms kāda laika piedzīvota smaga šķiršanās un kāds nepatīkams komentārs no tuva cilvēka, var būt par iemeslu tam, ka šobrīd esi sākusi badoties, lai iegūtu pašpārliecinātību un parādītu, cik “skaista/-s” esi.

Bulīmija

Cilvēki, kas ciešs no bulīmijas, parasti ēdienreizēs ļoti pārēdās, taču neilgi pēc maltītes nomokās ar pašpārmetumiem un vainas apziņu un dodas taisnā ceļā uz tualeti, lai izvemtu apēsto. Vemšanu izraisa pats cilvēks apzināti. Pēc ilgstošas saslimšanas ar bulīmiju, organisms jau pieradis pie “rutīnas” un pēc ēšanas pats rada vemšanas refleksu.

Bulīmija uz organismu atstāj nepatīkamas sekas –

  • Var veidoties barības vada iekaisums vai pat plīsums, kas rodas regulāras vemšanas rezultātā
  • Rodas zobu bojājumi vemšanas dēļ
  • Sirdsdarbības traucējumi, kas var pārtapt sirds mazspējā un beigties letāli

Kompulsīvā pārēšanās

Kompulsīvās pārēšanās gadījumā cilvēki spriedzes situācijās pārēdas, īsā laikā uzņemot pat pāri tūkstotis kalorijām. Cilvēkiem ar kompulsīvās pārēšanās traucējumu trūkst sāta sajūtas - cilvēks nesaprot, kad ir izsalcis un kad ir paēdis, tādēļ mēdz būt arī tā, ka pārēšanās notiek brīžos, kad cilvēks it nemaz nav izsalcis. Pēc pārēšanās seko vainas apziņa un depresīvas domas, kas nereti noved pie zemas pašcieņas un depresijas, tāpat šiem cilvēkiem ir novērojamas svara svārstības un liekais svars.

Kompulsīvo pārēšanos izraisa emocionālais diskomforts – stress, bezpalīdzība, nemiers.

Liekais svars – aptaukošanās (adipozitāte)

Lieko svaru var izraisīt daudzi faktori, bet kā svarīgākos var minēt: iedzimtību, neveselīgu dzīvesveidu un hormonālos traucējumus.

Ja radiniekiem ir tendence uz aptaukošanos, tad visdrīzāk arī tev būs problēmas ar to. Protams, sekojot līdzi ēdienreizēm un nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, svaru ir iespējams turēt normas robežās, bet tas prasa lielu piepūli un paškontroli. Ja problēma radusies iedzimtības dēļ, tad zini, ka būsi cilvēks no tās grupas – es tikai pasmaržoju šokolādi, bet jau kilograms klāt.

Savukārt, ja rados nav šādas problēmas, tad aptaukošanos esi pieļāvis pats. Visdrīzāk tava ikdiena sastāv no pārvietošanās ar sabiedrisko vai privāto transportu, lifta vai eskalatora izmantošana, ēšanu pie televizora, gultā, vannā, pa ceļam no darba un atpakaļ no darba (neveselīgas pārtikas, piemēram, čipši, konfektes, uzkodu sieri, konservi, roltoni). Šajā gadījumā palīdzēs pašdisciplīna, veselīga pārtika un vairāk sportisko aktivitāšu – tai skaitā iešana uz darbu ar kājām vai braukšana ar riteni, kāpņu izmantošana, pastaiga vakaros pirms miega, kāda aktivitāte brīvdienās.

Psihoemocionālās veselības ietekme uz ēšanu

Izplatīta ir parādība, ka cilvēki ļaujas sliktajiem ieradumiem, bet ir ļoti gausi ieviest labos paradumus. Bulciņa pēc pusdienām, cigarete pēc rīta kafijas, cukurotu vai taukainu ēdienu ēšana pirms gulētiešanas vai pamostoties naktī – tas viss nelabvēlīgi ietekmē mūsu svaru, un rada dažādas sekas –

  • Palielina apetīti vakaros, jo organisms ir pieradis saņemt cukuru vai kādas konkrētas vielas no treknā ēdiena
  • Veido lieko svaru, jo vielmaiņa nespēj visu pārstrādāt
  • Samazina apetīti, jo pēc smēķēšanas bieži neprasās ēst

Visbiežāk, ieradumi veidojušies augšanas procesā, piemēram, kad bērnībā stresa pilnās situācijās vecāki deva šokolādi vai bulciņas, lai nomierinātu. Paliekot vecākam, no ieradumiem tikt vaļā ir ļoti sarežģīti, jo vajadzīgi minimums 2 mēneši, lai mainītu ieradumus, bet 6 mēneši, lai tos patiesi ieviestu. Veselīgo našķu ieviešana ikdienā, sportošana no rītiem vai darba, pietiekams nakts miers – lai to visu mainītu un ieviestu, nepieciešams rūpīgi strādāt ar sevi un teikt “nē” sliktajiem ieradumiem, bet “jā” labajiem.

Visiem ēšanas traucējumiem vienojošā lieta ir neapmierinātība ar savu ķermeni vai izskatu, izvairīšanās no cilvēkiem, tai skaitā draugiem un ģimenes, kā arī psiholoģiska trauma, kuru cenšamies slāpēt ar ēdiena palīdzību.

Ja atpazini kādus no simptomiem un esi gatavs spert soli pretī veselīgai dzīvei un mainīt savus paradumus, piesakies uz konsultāciju pie uztura speciālistiem – Jeļenu Pavlovu, Evu Kataju vai Lieni Sondori – un kopā ar “Vivendi” speciālistiem atgūsi veselīgu svaru, pareiza uztura principus un spēku turpināt dzīvot veselīgi!