Kā karstums ietekmē cilvēka organismu

pexels.com

Galvenās problēmas, ar ko saskaras teju visi cilvēki karstā laikā, ir svīšana, paātrināta elpošana, reiboņi. Ilgstošs karstums var veicināt veselības problēmas, kas var būt bīstamas tavai veselībai. 

Kā raksta mājaslapā www.scientificamerican.com , karstumā gūtās veselības problēmas var iedalīt divās kategorijās: – pārkaršana (Heat exhaustion) vai saules dūriens (Heatstroke).

Pārkaršana ir karstuma ietekmē radusies saslimšana, kas veidojas pēc atrašanās ilgstošā karstumā. Pārkaršanai galvenais cēlonis ir dehidrācija jeb ūdens trūkums organismā. Ir divu veidu pārkaršanas –

  • Ūdens trūkuma dēļ. Pazīmes ir izteiktas slāpes, vājums, galvassāpes un apziņas zudums, traucējumi.
  • Sāls deficīta dēļ. Pazīmes ir slikta dūša un vemšana, muskuļu krampji un reiboņi.
Vēl citas pazīmes ir – mulsums, tumšas krāsas urīns (dehidrācijas pazīme), reiboņi, ģībšana, nogurums, galvassāpes, muskuļu vai vēdera preses krampji, nelaba dūša, vemšana, caureja, bāla āda, stipra svīšana, paātrināta sirdsdarbība.

Pārkaršana nav tik nopietna kā saules dūriens, bet, pie noteiktiem apstākļiem, ilgstoši karšanas simptomi var pārtapt karstuma dūrienā.

Kā rīkoties?

Ja izjūti pārkaršanas simptomus, nekavējoties nepieciešams atrast vietu, kur ir vēss un varēsi atpūsties. Vispiemērotākā būs telpa ar kondicionieri. Ja nav pieejama šāda telpa, atrodi tuvāko vietu, kur ir ēna un atpūties kādu laiku tur.

Citi ieteikumi:

  • Izvairies no kofeīna un alkohola patērēšanas, bet dzer daudz ūdeni. 
  • Ja iespējams, novelc liekās drēbes.
  • Ja esi māju tuvumā, ieej vēsā vai aukstā dušā vai vannā
  • Atvēsini sevi – ieslēdz ventilatoru vai uzklāj sev dvieļus, kas mērcēti ledainā ūdenī
Kad būsi atbrīvojies no simptomiem, nākamajās dienās būs novērojama pastiprināta jutība no augstām temperatūrām. Tā iemesla dēļ labāk izvairīties ilgstoši uzturēties karstumā un sportot.

Ja neviens no ieteikumiem neliek justies labāk apmēram pēc 15 minūtēm, vērsies pie ārsta, iespējams, ka pārkaršana pārtapusi saules dūrienā.

Saules dūriens tāpat kā pārkaršana, rodas karstuma ietekmē. Karstuma dūriens novērojams cilvēkiem, kuru ķermeņa temperatūra sasniegusi 40°C, vai kuru temperatūra ir vēl augstāka. 

Mājaslapā www.mayoclinic.org minētie saules dūriena simptomi ir šādi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, psihiskā stāvokļa vai uzvedības izmaiņas: mulsums, uzbudinājums, neskaidra runa, krampji, reizēm koma, svīšana, nelabums un vemšana, apsārtusi āda, paātrināta elpošana, paaugstināts sirds ritms un pulss, galvassāpes.

Kā rīkoties?

Saules dūriena gadījumā, nepieciešama ārsta iejaukšanās. Ja laikus neķersies pie saules dūriena ārstēšanas, saskarsies ar smadzeņu, sirds, aknu vai muskuļu bojājumiem. Jo ilgāk atliksi simptomu ārstēšanu, jo lielāks būs risks, ka tiks nodarīti bojājumi organismam – atlikšana var rezultēties nopietnās komplikācijās vai beigties letāli. 

Ja nav iespēja apmeklēt ārstu, vai kamēr ātrā palīdzība ir ceļā, jārīkojas šādi:

  • Atrodi ēnu vai vēsu iekštelpu un apgulies, apsēdies
  • Novelc liekās drēbes
  • Atvēsini ķermeni – vēsa duša vai vanna; dvieli, kas saslapināts ar aukstu ūdeni, novieto uz galvas, kakla, padusēm un uz cirkšņa; vari smidzināt sev virsū aukstu ūdeni; ja ir pieejams ventilators, izmanto to, lai atvēsinātos.
ATCERIES! Vienmēr ģērbies atbilstoši laika apstākļiem – labāk velc plānas drēbes un nodrošinies ar galvassegu. Obligāti lieto ūdeni visas dienas garumā, ne tikai brīžos, kad izjūti slāpes. Pārbaudi laika prognozi dienu iepriekš un esi sagatavojies!