Kā kontrolēt un līdzsvarot virtuālo un reālo pasauli bērna audzināšanā?

Photo by McKaela Lee on Unsplash

Mūsu ikdienas dzīve daļēji jau ir pārcēlusies uz lielākiem vai mazākiem ekrāniem, kuros notiek pilnīgi viss – datora monitori, planšetes, mobilie telefoni un TV ekrāni ir normāla vide, kurā noris gan darbs, gan saziņa ar draugiem, izklaide, kā arī izglītība un mācīšanās. Arvien grūtāk kļūst ietekmēt pie ekrāna pavadīto laiku. Īpašs izaicinājums šādā ekrānu pasaulē ir audzināt bērnu, nenodarot viņam kaitējumu. No vienas puses – ir skaidrs viedoklis, ka “jo mazāk laika ekrānā, jo labāk”. No otras puses - ekrānus un digitālās tehnoloģijas var izmantot arī lietderīgi, veicinot bērna attīstību – piemēram, mūzika, stāsti, jauni vārdi un zīmēšana. Tas var palīdzēt bērnam labāk izprast daudzas lietas un zināšanas pielietot jau reālajā pasaulē. Tomēr pasīvais ekrāna laiks nedrīkst aizstāt lasīšanu, atskaņošanu vai problēmu risināšanu.

Ko bērnam var nodarīt pie ekrāna pavadītais laiks?

Tā kā jūsu bērns aug, ņemiet vērā, ka pārāk daudz laika, kas pavadīts pasīvi, veroties ekrānā, vai arī vērojot bērnam nepiemērotu un  sliktas kvalitātes saturu, var novest pie tādām sekām kā:

  • aptaukošanās;
  • neregulārs miega grafiks un īsāks miega ilgums;
  • uzvedības problēmas;
  • sociālo prasmju zaudēšana;
  • vardarbība;
  • mazāk laika īstām spēlēm.

Kā kontrolēt un līdzsvarot virtuālo un reālo pasauli bērna audzināšanā?

1. Ekrānā pavadītais laiks bērniem

Amerikas Pediatrijas akadēmija neiesaka plašsaziņas līdzekļu izmantošanu bērniem, kas jaunāki par 18 līdz 24 mēnešiem, izņemot video tērzēšanu, piemēram, ar radiniekiem.

Bērniem no 2 līdz 5 gadiem ierobežojiet ekrāna laiku līdz vienai stundai dienā ar nosacījumu, ka izmantots tiek kvalitatīvs materiāls, ko bērns skatās (ne tikai saturiski atbilstošs veumam, bet tīri tehniski – lai attēls ir skaidrs, nemirgo, lai istabā ir pietiekami gaišs utt.)

Nav vienas, visiem piemērotas receptes, tādēļ tieši vecākiem būs jāizlemj, cik daudz multivides līdzekļu bērnam atļaut lietot katru dienu, un kas viņam ir piemērots. Bērnam augot, svarīgi izglītot viņu arī par pareizu sēdēšanu, datora lietošanas pārtraukumiem, acu atpūtināšanas vingrinājumiem un citiem jautājumiem.

Atceries – jo mazāks ekrāns, jo biežāk nepieciešamas atpūtas pauzes, kā arī īsākam vajadzētu būt pie tā pavadītajam laikam!

2. Vienotas vērtības un noteikumi virtuālajā un reālajā pasaulē

Piemērojiet vienus un tos pašus noteikumus bērna reālajai un virtuālajai dzīvei. Abās pasaulēs atrodiet iespēju pavadīt laiku un spēlēties kopā ar bērnu, māciet laipnību, iesaistieties, interesējieties par sava bērna draugiem un to, kā jūsu bērns ar viņiem pavada laiku. Māciet, ka uzticēšanās svešiniekiem un informācijas apjoms, ko stāstām par sevi, savu ģimeni, māju u.c. personiskām lietām – internetā ir tieši tādi paši nosacījumi kā fiziskajā pasaulē – nerunā ar cilvēkiem, ko nepazīsti, neej līdzi un neatsaucies “svešo” tēvaiņu uzaicinājumiem u.c.

Izskaidrojiet, kas ir atļauts un kas nē, piemēram, seksuālās darbības, kiberhuligānisms un personīgas informācijas apmaiņa tiešsaistē.

Māciet bērnam nesūtīt un nedalīties tiešsaistē ar neko tādu, ko viņš / viņa nevēlētos, lai visa pasaule redzētu.

Neatkarīgi no tā, cik gudrs vai nobriedis jūtas bērns, novērojiet viņa uzvedību tiešsaistē un sociālajos medijos. Jūsu bērnam var gadīties pieļaut kļūdas, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Runājiet ar savu bērnu un palīdziet, rādiet piemēru arī pats ar savu uzvedību.

3.  Vecāku kontrole pār saturu, ko bērns izmanto

Pirms ļaujat bērnam izmantot kādas programmas vai spēles, pārskatiet tās un izvērtējiet, vai šis saturs ir bērnam piemērots. Pastāv iespēja izmantot arī dažādus automātiskus risinājumus, kas palīdz ierobežot bērna vecumam atbilstoša satura atrādīšanu (piemēram, liedzot piekļuvi pieaugušo saturam), kā arī vecāku kontroles iespējas, kas paredz, ka vecāki var filtrēt, kādu saturu bērns internetā patērē un kādu ne.

4. Vecākiem ir jāmācās iesaistīties arī bērna virtuālajā dzīvē

Jāpieņem, ka strikta ierobežošana ne vienmēr pasargās no ļaunuma. Ignorējot virtuālo pasauli un tās esamību, varat nonākt situācijā, kad daļu no bērna dzīves jūs neietekmējat, neiesaistāties tajā un ignorējat. Tādēļ vislabākais, ko varat darīt – atrast tās lietas, ko varat virtuālajā pasaulē piedzīvot kopā – piemēram, uzspēlēt kādu kopīgu spēli vai apgūt jaunu dziesmu, izmantojot interneta resursus, iepazīt kādu jaunu valsti vai kultūru…

Iesaistieties! Skatoties kādu video kopā ar savu bērnu, pārrunājiet to, izglītojiet viņu par reklāmu un reklāmām. Ja bērni mazi, novērsiet reklāmas parādīšanos lietotnēs, kuras lieto Jūsu bērni, jo maziem bērniem ir grūti pateikt atšķirību starp reklāmām un faktisko informāciju. Viņi uztverto informāciju uztver kā patiesību.

5. Digitālās kompetences veicināšana

Kādā brīdī jūsu bērns var tikt pakļauts saturam, kuru jūs vēl neesat apstiprinājis, un ierīcēm bez interneta filtriem. Runājiet ar savu bērnu par situācijām, kas varētu rasties, un par uzvedību, kuru jūs gaidāt.

Mudiniet bērnu kritiski domāt par to, ko viņi redz uz ekrāniem. Palūdziet bērnam apsvērt, vai viss internetā redzētais ir precīzs. Vai jūsu bērns zina, kā noteikt, vai vietne ir uzticama? Palīdziet savam bērnam saprast, ka interneta saturu veido cilvēki ar kādu noteiktu viedokli, viņi to pauž internetā, bet tas ne vienmēr nozīmē baltu patiesību vai melus.

6. Kā izvirzīt ierobežojumus ekrānā pavadītajam laikam?

Izvirziet saprātīgus bērna ekrāna laika ierobežojumus, it īpaši, ja laiks, ko bērns pavada ekrānos, traucē viņam iesaistīties citās aktivitātēs, iet ārā, sportot, ēst, satikties ar draugiem u.c. Piemēram:

  1. Par svarīgākajām nosakiet reālās dzīves spēles (galda spēles, laika pavadīšana rotaļās)
  2. Nosakiet noteiktas zonas/aktivitātes, kurās nav tehnoloģiju, piemēram, ēdienreizes. Pavadiet ēdienreizes kopīgi, bez ieslēgta TV fona vai mobilajiem tālruņiem!
  3. Mājasdarbu veikšanas laikā nenovērsiet bērna uzmanību no veicamajiem uzdevumiem, paši fonā spēlējot datorspēles. Respektējiet, ka šis ir laiks mājasdarbiem – laiks bez tehnoloģijām.
  4. Iestatiet un ikdienas vai iknedēļas ekrāna laika ierobežojumus, piemēram, pēdējo stundu pirms gulēt iešanas neļaujiet bērnam pavadīt pie ekrāna.
  5. Apsveriet tādu lietotņu izmantošanu, kas kontrolē laiku, cik ilgi bērns var izmantot ierīci.
  6. Lūdziet, lai bērni naktī uzlādē ierīces ārpus guļamistabām.
  7. Ierobežojiet un kontrolējiet arī savu ekrānos pavadīto laiku. Noteikumiem ir jābūt samērīgiem un jāliecina par vienlīdzīgu attieksmi kā pret pieaugušo, tā bērnu. Nevar bērnu ierobežot, bet pats tikmēr nepārtraukti pārbaudīt sociālo tīklu aktivitātes.
  8. Likvidējiet fona televizoru.

Pārvaldīt un kontrolēt mūsu bērnu virtuālās dzīves, ekrānos pavadīto laiku un saturu, ko viņi patērē, būs nepārtraukts izaicinājums vecākiem. Taču, izstrādājot ikdienas noteikumus un, bērnam augot, tos periodiski pārskatot, jūs varat palīdzēt veidot viņa prasmes dzīvot droši virtuālajā laikmetā.