Kā pasargāt bērnu no karstuma dūriena un pārkaršanas automašīnā?

Bērns automašīnā. Image by Rhonda Jenkins from Pixabay

Karstās vasaras dienās temperatūra stāvošā automašīnā var pārsniegt pat 40 grādus, turklāt straujākā temperatūras paaugstināšanās notiek jau pirmo piecu  minūšu laikā, tādēļ nekādā gadījumā nedrīkst iedomāties, ka kaut tikai uz 5 minūtēm bērnu var atstāt automašīnā vienu, kamēr tu ieskriesi pēc maizes vai ūdens tuvākajā veikalā.  Pārkarsētā automašīna var izraisīt insultu, ātru dehidrāciju un pat izraisīt nosmakšanu un karstuma dūriena izraisītās sekas var būt letālas. Turklāt, arī ēnā novietota automašīna karstajās vasaras dienās mēdz uzkarst. Tas ir bīstami arī pieaugušajiem, bet jo īpaši bērniem, jo jaunāks ir bērns, jo lielāka ir iespēja dehidrēties un piedzīvot insultus. Apbrīnojami ir mīti jeb iedomas, ar ko sevi reizēm māna pieaugušie – piemēram, logs pavērts, gaiši sēdekļi vai liela automašīna… kādas tik atrunas nav dzirdētas! Tomēr jāzina, ka patiesībā: Loga atstāšana spraudziņā arī nepalīdzēs, 5cm atvērts logs sutoņu mazinās ļoti maz, tāpat arī sēdekļu un salona krāsa neietekmē pieaugošo karstumu, bet lielas automašīnas sakarst tikpat ātri kā mazas automašīnas.

Padomi ceļošanai ar bērniem automašīnā karstajās vasaras dienās:

Šie padomi var palīdzēt padarīt braucienus vasaras tveicē ērtākus un drošākus:

  • Brauciena laikā dod bērnam daudz ūdens
  • Ģērb bērnu vēsā, ērtā, brīvi pieguļošā apģērbā.
  • Pirms bērns iekāpj automašīnā, pārbaudi automašīnu sēdekļu, siksnu un drošības jostu temperatūru. Karsts metāls, plastmasa vai āda var dedzināt bērna ādu. Ja virsmas ir karstas, pārklāj tās ar mitru drānu un pēc tam palīdziet bērnam iekļūt automašīnā.
  • Neatbrīvo bērna drošības jostas arī karstajā laikā - tām jābūt cieši pieguļošām neatkarīgi no tā, vai viņš ir nomodā vai aizmidzis. Vaļīga vai savīta drošības josta var palielināt bērna savainošanās risku avārijas situācijā.
  • Izmanto tonēšanas iespējas automašīnas logiem, lai aizsargātu bērnu no saules, ja tavi auto logi nav tonēti, vari pameklēt kādus pieejamos aizsegus vai saules aizsargus.
  • Parūpējies, lai uz ventilatoriem nav uzlikti dažādi nieki – cepures, telefoni u.c. sīkumi, jo tie var samazināt gaisa cirkulāciju.
  • Garos braucienos ieplāno apstāšanos vismaz ik pēc divām stundām, lai visi varētu izkāpt no automašīnas un izstiepties. Taču, jo mazāks bērns, jo apstāšanās nepieciešama biežāka – zīdaiņu vecumā pat ik pēc 30-40 minūtēm.
  • Plāno braucienus ar automašīnu vēsākā dienas laikā, ja vien iespējams – piemēram, agrāk no rīta vai vakarpusē. Pēc iespējas atdzesē savu automašīnu, pirms ļaujat bērnam iekāpt.
  • Nekādā gadījumā neatstāj bērnu ieslēgtu automašīnā. Pārliecinies, ka atslēgas ir viņiem nepieejamā vietā, jo dažkārt mēdz gadīties, ka Tu esi tikai uz mirkli izkāpis, bet bērns, spēlējoties ar atslēgu podziņām, pats sevi iesloga un netiek vairs laukā.
  • Vienmēr turi savu automašīnu aizslēgtu, kad neesi mašīnā, lai bērns, piemēram, spēlējoties pagalmā, nevarētu tajā iekļūt.

 Ko darīt, ja ir sākušies karstuma krampji vai pārkaršana?

Karstuma krampji ir īsi, sāpīgi muskuļu krampji kājās, rokās vai vēderā. Svīšana intensīvas liek ķermenim zaudēt sāļus un šķidrumus. Šis zemais sāļu līmenis, var izraisīt muskuļu krampjus, turklāt bērni ir īpaši pakļauti karstuma krampju riskam, ja nedzer pietiekami daudz šķidruma.

Ko darīt:

Vispirms jau nekavējoties izkāpiet no auto un novietojiet bērnu ēnā, vēsā vietā, vēdini, lieci uz pieres vēsas kompreses. Nekādā gadījumā nemēģini peldināt pārkarsušu bērnu upē, ezerā vai dīķī! Dod viņam šķidrumu, kas satur sāli un cukuru, var noderēt, piemēram, sporta dzērieni. Tāpat var palīdzēt arī saspringto muskuļu masēšana un pastiepšana.

Ja bērns nespēj dzert vai ir parādījušies sekojoši simptomi, kas norāda uz smagu pārkaršanu, nekavējoties meklē neatliekamo medicīnisko palīdzību. Noteikti meklē mediķus, ja parādās viens vai vairāki no šiem insulta simptomiem:

  • stipras galvassāpes
  • vājums, reibonis
  • apjukums
  • slikta dūša
  • ātra elpošana un sirdsdarbība
  • samaņas zudums
  • krampji
  • nav  vairs svīšanas
  • karsta, sausa āda
  • temperatūra ir 40grādi vai vairāk

 Un vēl kas – ir dzirdēts, ka daudzi izvairās no kondicionieru lietošanas, jo baidās saaukstēties, noķert angīnu vai klepu, taču tās visas ir ārstējamas kaites un noteikti mazāk bīstamas nekā pārkaršana. Tādēļ parūpējies, lai kondicionieris būtu kārtībā, ja tas nestrādā – ir laiks to salabot. Parūpējies par saules aizsargiem, kā arī noteikti turi mašīnā vienmēr ūdeni un dvieļus, ko samitrināt, lai dzesētu sevi un bērnu – tas palīdzēs pārciest karstumu.

Lasi arī: