Kāpēc cilvēki iemiegot mēdz noraustīties jeb piedzīvo miega krampjus?

Aizmigusi sieviete, foto - Zhang Kaiyv, Unsplash

Miega krampji ir visai izplatīti, tos piedzīvojuši gandrīz ikkatrs vismaz reizi dzīvē. Kādēļ cilvēki mēdz piedzīvot miega krampjus jeb noraustīties iemiegot vai mostoties?

Viedokļi dalās par miega krampjiem

Pastāv vairākas teorijas, kādēļ cilvēkiem ir miega krampji. Viena no tām ir saistīta ar mūsu aizvēsturi – muskuļu spazmas jeb krampji esot kā kļūdains smadzeņu reflekss, kas signalizē nokrišanu no koka. Cita teorija vēsta, ka mēs noraustamies dēļ smadzeņu kļūdaini nosūtīta signāla, kas, ķermenim ieslīgstot miegā, atslābinoties un palēlinoties elpošanai, signalizē, ka mirstam, līdz ar to iedarbojoties dzīvības pašsaglabāšanās reflekss – līdzīgs elektrošokam, ko mediķi veic pie sirds apstāšanās.

Miega krampji arī guļot

Ne tikai iemiegot mēdzam noraustīties. Daudzi cilvēki raustās jeb piedzīvo miega krampjus arī guļot un pat nepamostas tajos brīžos. Tas pārsvarā saistīts ar sapņiem, ko redzam. Citi sapņo, ka krīt un noraustās, kāds cits, raustot kāju, sapņo, ka skrien, lec vai peld. Arī dzīvnieki piedzīvo miega krampjus. Suņi sapņo, ka skrien un rausta kājas.

Kas var ietekmēt miega krampju esamību

Nepierādīti, bet tomēr minēti kā iemesli miega krampjiem ir stress, miega trūkums, uzmundrinošu vielu lietošana, tādas, kā kofeīns, kā arī pārāk lielas aktivitātes.

Cita interesanta lasāmviela:

Šausmas guļot. Vai lietuvēns jeb miega paralīze ir bīstama?

Kāpēc tik ātri rodas zilumi?

Kāpēc cilvēku var pielīdzināt svecei?

Kāpēc vīrieši no rītiem ir vienradži?