Kāpēc nepieciešams siltināt logus un durvis?

pixabay.com

Apnicis, ka aukstajā sezonā iekštelpas pārņēmis mitrums un vēsums? Apkure ir pieslēgta, bet mājās sajūta, ka logs bijis vaļā visu dienu? Lai tiktu galā ar iepriekšminēto problēmu, parasti līmējam logus ciet pašrocīgi – ar noturīgu biezo skoču - un starp logiem (ja palikuši vecie rāmji) liekam kādu siltinošu gaisa necaurlaidīgu audumu, kas novērš aukstā gaisa ieplūdumu telpā. Ja pie siltā gaisa izplūšanas un aukstā gaisa ieplūdes telpā vainīgas ārdurvis, pašrocīgi no tā nevaram izvairīties. Vienīgais, ko varam darīt – aizvērt durvis uz citām telpām, kas savienotas ar auksto priekštelpu.

SIA “PASCO” speciālisti skaidro, kā iespējams noteikt to, vai logu siltināšana ir nepieciešama:

  • Lai pārliecinātos, ka pie gaisa temperatūras istabā vainīga nepareiza loga siltināšana, vajadzīgs veikt pārbaudi ar termokameru. Ar tās palīdzību iespējams noteikt konkrētās vietas par kurieni siltums izplūst.
  • Ja nav iespēja dabūt termokameru, tad pārbaudi var veikt ar sveci. Pārbaude ar sveci ir gluži vienkārša – ja liesma ir kustīga, it kā to kāds vēlētos nopūst, tad pie vainas gaisa plūsma, kas nāk no loga.
  • Trešais variants ir pārbaudīt gaisa plūsmas esamību/neesamību, izmantojot roku. Ja pie loga – stikla un rāmja salaiduma vietā vai rāmī jūti vēja plūsmu, tas nozīmē, ka ir siltuma zudums. Ar roku gan atšķirība jūtama tikai tad, ja šķirbas ir palielas.

Līdzīgi ir arī ar durvju siltināšanu – jāpārbauda visas vietas, kur gaiss varētu plūst ar termokameru, ja nav iespējas to izdarīt, tad izmanto roku vai svecīti, kā minēts piemērā par logiem.

Galvenais ieguvums no logu vai durvju siltināšanas ir dzīves komforta līmeņa paaugstināšanās, jo telpas saglabās patīkamo siltumu, nebūs mitruma un gaisa plūsma neveidos nepatīkamu caurvēju telpās. Protams, vērā ņemams ieguvums būs zemākas izmaksas par apkuri. Tā kā temperatūra telpās būs augstāka, varēsi kurināt mazāk vai nogriezt radiatorus, taupot enerģiju.

Kā veikt logu un durvju siltināšanu?

 Logu un durvju siltināšanu var veikt, izmantojot dažādas metodes. Kā jau sākumā minējām, iespējams logus līmēt ciet ar līmlenti – siltuma zudums samazināsies, bet problēma radīsies tajā brīdī, kad vēlēsimies izvēdināt telpu vai atvērt konkrētās durvis. Izvēloties šo variantu, siltināšana jāatkārto katru gadu.

Varam siltināšanu veikt ar pašlīmējošo blīvgumiju. Blīvgumijas pieejamas vairākās krāsās, profilos un izmēros, protams, tas rada zināmas grūtības, jo jāprot izvēlēties piemērotāko veidu savām durvīm vai logam. Ja gadījumā gumija būs par biezu – logs būs grūti aizverams, retāk – to nebūs iespējams aizvērt pavisam. Savukārt, ja gumija būs par plānu, siltums turpinās izplūst un telpā aiz vien būs vēsi. Vēl viens mīnuss šai metodei – ar laiku blīvgumija atlīmēsies. Parasti gumija jāmaina ik pēc diviem gadiem.

Visefektīvākā metode ir blīvgumiju iefrēzēšana. Frēzēšanu paša spēkiem būs sarežģīti veikt, jo nepieciešami speciāli instrumenti, kas atvieglo procesu un ātrniedz vēlamo rezultātu.

Jāsaka gan, ka paša spēkiem frēzēšanu veikt būs sarežģīti. Lai iefrēzētu gumijas, nepieciešami speciāli instrumenti, ar kuru palīdzību tiks sasniegts labākais rezultāts. Izvēloties piesaistīt logu un durvju siltināšanas speciālistus, varēsi būt drošs, ka gumijas būs īstā izmēra un logus vai durvis varēsi viegli aizvērt un atvērt. Ja blīvgumijas ir iefrāzētas, tās kalpo ilgi un neatlīmējas. Jāatzīst, ka šī metode ir visdārgākā, taču par nomaiņu jāsāk domāt ātrākais pēc 5 gadiem, parasti vēlāk.

SIA “PASCO” speciālisti iesaka ikkatram pārliecināties, ka logu un durvju stāvoklis ir atbilstošs sezonai, un nepieciešamības gadījumā vērsties pie speciālistiem pēc padoma vai palīdzīgas rokas. Lai sazinātos ar PASCO zvani uz 26111888 vai raksti oskars@pasco.lv .