Kas bīstamāks – būt atklātam vai turēt mēli aiz zobiem?

Saruna, foto - Pixabay

Kas bīstamāks – būt atklātam vai turēt mēli aiz zobiem?

Divi noteicošie komunikācijas tipi – ekstraverts un intraverts sadala sabiedrību daļās. Vieni ir ļoti komunikabli un atklāti, savukārt otri ir noslēgti un vairāk savus pārdzīvojumus, jūtas un domas patur savā galvā un sirdī. Kurš no šiem tipiem ir bīstamāks pašam cilvēkam un apkārtējiem?

Ekstraverti cilvēki

Ekstraverta persona apkārtējos rada brīvāku noskaņu, ar šāda tipa cilvēkiem ir viegli atrast kopīgu valodu un uzsākt komunikāciju ekstraverta tipa cilvēkam nav nekas svešs un neparasts. Parasti ekstravertas personas ir atklātas un patiesas, tomēr dažkārt patiesuma un atklātības robeža var būt pārkāpta un izraisīt konfliktus, lai gan pati persona to nav vēlējusies. Šādos atklāsmes gadījumos vērts atcerēties, ka pieklājībai ir savas normas un, pat, ja esi nejauši aizskāris otra cilvēka jūtas, ir vērts paskaidrot, ka tas nav bijis ar nolūku un atvainoties par radušos situāciju. Noteikti paskaidro savu domu gājienu!

Intraverti cilvēki

Ar intravertiem cilvēkiem komunikācija padodas grūtāk, jo bieži tie nemēdz izteikt savu viedokli un gadās situācijas, kad valda daudz klusuma brīžu. Tomēr viedoklis tiem ir, un neizteiktais vienmēr paliek iekšējās sajūtās. Neatkarīgi no tā, vai persona ir intraverta vai ekstraverta, nepateiktais, nesaprastais un neizrunātais ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki ieslīgst depresijā. Tādēļ nākamreiz, ja Tev šķiet, ka jautājums ir muļķīgs, nevietā vai neatbilstoši pasniegts, atceries, ka nav muļķīgu jautājumu! Ir vēlme izzināt un uzzināt, un ir vērts to novērtēt, nevis nopelt.

Vizuāla komunikācija jeb sarakstes

Ne vienmēr ekstravertums izpaužas tiešā klātienē. Mūsdienu tehnoloģijas ir tik ļoti ienākušas sabiedrības dzīvē, ka lielu daļu komunikāciju esam atstājuši tehnikas ziņā. Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi – intraverti cilvēki spēj vairāk atklāties rakstiski, jo nav klātienes komunikācijas spriedze. Savukārt, no otras puses tas var radīt vairāk konfliktsituācijas, jo sarunās ļoti svarīgs ir acu kontakts un tonis, kādā veidā tiek vadīta saruna. Vienu un to pašu ziņu var izlasīt neskaitāmos toņos, kas uzreiz interpretē ziņas domu atšķirīgi. Ja lasītājs savā galvā izlasījis ziņu, nesaprotot ziņas sniedzēja domu un toni, tad var pārsteidzīgi izdarīt nepareizus secinājumus.

Nereti sarakstes veida komunikācijā vairāk spēj izteikties vizuālās uztveres personas. Tās ir personas, kurām valdošais atmiņas tips ir redzes atmiņa, un tie bieži pamana vizuālas detaļas, kurus citi tik ļoti neievēro.

Kāda ir vērtību skala, pēc kuras mērām cilvēku atklātību?

Mums katram ir savas vērtību skalas. Visam, ar ko saskaramies, mēs saskatām savu vērtību – gan materiālām lietām, gan garīgajām. Vieni materiālo novērtē augstāk par garīgo un ir arī otrādāk. Arī atklātību vērtējam. Cilvēki nereti nenovērtē otra spēju izteikties, jautāt un izskaidrot viedokli. Bet to ir patiešām vērts “novietot augstos plauktos’, jo ne visi un ar visiem mēdz būt atklāti. Lai gan katra paša ziņā paliek, vai uztvert atklātību pozitīvi vai negatīvi, noteikti der atcerēties, ka ieguvēji ir tie, kuri uztver pasaules lietas ar plašu skatījumu un atvērtību.

Interesanta pārdomu viela: