Kas ir karpālā kanāla sindroms un vai tas var skart Tevi?

Pixabay.com

Tā vien šķiet, ka karpālā kanāla sindroms ir viena no mūsdienu populārākajām rokas slimībām, jo tā var skart praktiski jebkuru darbspējīgo un pensijas vecuma cilvēku. Ja agrāk karpālā kanāla sindroms vairāk bija raksturīgs sievietēm pēc 40, lauku reģionā dzīvojošajiem, kas ikdienā veic smagi fizisku darbu, un cukura diabēta vai vairogdziedzera patoloģijas slimniekiem, tad tagad šī kaite parādās arī sēdošā darba darītājiem. Kas ir šī tik ļoti apspriestā slimība un kas to izraisa? Atbildes sniedza Aivars Tihonovs, sertificēts rokas ķirurgs no Mikroķirurģijas centra.

Karpālā kanāla sindromu raksturo vidusnerva nospiedums

Vidusnervs plaukstā dod jušanu īkšķim, rādītājpirkstam, vidējam pirkstam un pusei no zeltneša, kā arī inervē tos muskuļus, kas atrodas īkšķa pacēlumā. Ja vidusnervs ilgstoši tiek nospiests, attīstās karpālā kanāla sindroms.

Karpālā kanāla pirmās pazīmes ir pirkstu tirpšana un sāpes plaukstā

Pirkstu tirpšana, īpaši naktīs, un ļoti nepatīkamas sāpes plaukstā, kas var izstaroties uz pirkstiem, elkoņiem vai plecu – tās ir pirmās karpālā kanāla pazīmes.

Ja sākotnējās pazīmes tiek ignorētas un slimība progresē, cilvēkiem kļūst neiespējami nostādīt īkšķi pretī pārējiem pirkstiem, rokas sāks palikt neveiklas un vēlākās stadijās būs grūti pat noturēt priekšmetus.

Vizīte pie rokas ķirurga jāpiesaka, kad sāpju un tirpšanas dēļ vairākas naktis no vietas nespēj normāli gulēt. Vai arī, ja rokas nogurst, turot telefonu vai stūri.

Vai ir iespējams izārstēt karpālā kanāla sindromu?

Kā jebkurai slimībai, primārais ir noteikt diagnozi. Lai to izdarītu, rokas ķirurgs nosūta pacientus uz papildus izmeklējumiem (neirogrāfija un ultrasonoskopija), kur tiek noskaidrots, cik izteikti nervs ir bojāts un kādi ir muskulatūras un jušanas bojājumi. Atkarībā no tā ir vairākas ārstēšanas metodes.

  • Vieglākos gadījumos pietiek ar nakts ortozes nēsāšanu. Pacientam pa nakti jālieto speciāla šina, kas notur plaukstas locītavu pareizā fizioloģiskā stāvoklī, lai cilvēks miegā to nesaliektu vai neiztaisnotu, tādējādi vēl stiprāk nospiežot nervu. Bieži vien daļai cilvēku pēc ortozes nēsāšanas simptomi samazinās. Palīdz arī fizioprocedūras.

  • Ja ortozes nepalīdz un līdz galam nav skaidrs, vai tas ir karpālā kanāla sindroms vai nervi ir nospiesti kādā citā vietā, tiek piedāvāta medikamentu injekcija jeb tā saucamā blokāde. Nelielā steroīdo preparātu deva samazinās tūsku cīpslu apvalkā un tādējādi atbrīvos nervu. Daļai pacientu pēc blokādes ir ilgstoša remisija (pat gadiem) un dažiem izdodas atveseļoties pavisam.
  • Operācija ir nepieciešama, ja pēc blokādes uzlabojumi ir īslaicīgi un simptomi ir atgriezušies. Pēc operācijas pacients spēs pilnībā atkal atgūt savu jušanu un tikt brīvs no simptomiem un nepatīkamajām sāpēm naktī.

Lai nekļūtu par karpālā kanāla sindroma upuri, ārkārtīgi svarīga ir ergonomika darba vietā. Ir jābūt pareizai roku un muguras pozīcijai, strādājot pie datora, savukārt fiziski smaga darba darītājiem jāievēro atpūtas režīmi. Latvieši gan ir ārkārtīgi strādīga tauta, bet jāatceras, ka rokas mums ir piešķirtas uz visu mūžu…