Kas ir prokrastinācija un kā ar to cīnīties?

Photo by Tim Gouw on Unsplash

Kas ir prokrastinācija? 

Briesmīgs vārds, pirmkārt. Riebīgs niķis, tas otrkārt. Treškārt un zinātniskāk, jeb tulkojot no latīņu valodas, šis vārds nozīmē neko citu kā “atlikšanu uz rītdienu”. Prokrastinācija ir apzināta vai ne tik apzināta darāmā novilcināšana, atlikšana uz vēlāku laiku vai uz pēdējo brīdi. Ar to cīnās daudzi —gan skolēni un studenti, gan biroju darbinieki, taču prokrastinēt iespējams, arī sēžot mājās. Kā tas nākas? Vienkārši — kad tu pēdējoreiz apņēmīgi atvēri interneta banku, lai nomaksātu rēķinu uzreiz pēc tā saņemšanas? Nu re. Prokrastinācija ir visur, dažkārt pat lietās, kas citkārt sagādā prieku.

Kā pazīt prokrastināciju?

Ir vairāki garumā vilcēju tipi. Jāsaprot, pie kura piederi tu, un attiecīgi jārīkojas:

Trauksmainais prokrastinētājs jeb tāds, kurš nespēj kaut ko izdarīt slikta laika menedžmenta dēļ, tādēļ cieš. Gan darba ziņā, jo nespēj neko pagūt laikā, gan arī atpūtas ziņā – jo tai gluži vienkārši nepietiek laika.
Priekpilnais prokrastinētājs ar aizrautību darīs jebko! Tikai ne to, kas patiešām jādara. Skatās seriālus vai kaķīšu video. Šī tipa priekšrocība ir tā, ka viņš atradīs prieku tādās ikdienas darbībās kā puķu laistīšana vai drēbju gludināšana.
“Laika jūras” prokrastinētājs nekad neko nesāks laikus. Projekts jāiesniedz pēc diviem mēnešiem? Laika gana. Šim uzdevumam vispār nav noteikts termiņš? Tad atliksim pēc tam. Un vēl pēc tam. “Kaut kad” – ir šī tipa dzīves moto.
Prokrastinētājs – perfekcionists. Nekā laba tur patiesībā nav, jo izcila rezultāta vārdā perfekcionists sevi nepārtraukti kritizē, nespēj apstāties laikus un gluži vienkārši pats sevi pārslogo. Un pats sliktākais — šīs kārtības mīlestības vārdā beigās varbūt pat darbu neizdara nekādā kvalitātē. 


Kā cīnīties ar prokrastināciju?

  Kad esi pazinis, kāda tipa prokrastinācija tevi moka un kādēļ, seko šiem soļiem pēc nepieciešamības: 


1. Piedod sev līdzšinējo vilcināšanos – sevis graušana vai nosodīšana ir tikai kārtējā laika tērēšana.
2. Ķeries pie darba! Tiešām. Ja ievērosi pirmo soli, šis nāks daudz, daudz vieglāk.
3. Apsoli sevi atalgot pēc katra padarītā darba posma. Piemēram, ar aiziešanu uz veikalu pēc kaut kā garšīga nevis tagad, bet pēc tam, kad darbiņš būs padarīts.
4. Palūdz kādam sevi pabakstīt. Draugam vai kolēģim, ar kuru ir labas attiecības. Atbildības pārnese uz kādu citu var motivēt darīt.
5. Darbojies elastīgi un reaģē nekavējoties – tiklīdz saņem uzdevumu, uzreiz to ieplāno kalendārā, atzīmē pirmās idejas vai soļus, kas jāveic tā paveikšanai un ieplāno tos. Ja nekas cits svarīgs šobrīd nav darāms un darbiņš ir mazs, vienkārši izdari to.
6. Maini veidu, kādā tu runā vai domā par darāmajiem darbiem. Nevis “jādara” vai “vajag”, bet “izvēlos šobrīd darīt to” vai “man ir noskaņojums šobrīd uz šo”.
7. Izslēdz jebko, kas novērš uzmanību – sociālos tīklus, televīziju, aizver e-pastu un koncentrējies uz darāmo uzdevumu.
8. Izmanto metodi “apēst ziloni pa gabaliņam”: tā vietā, lai mēģinātu paveikt vienu lielu darbu uzreiz, lēnām un pakāpeniski to izdari, sākot ar vieglākajiem un patīkamākajiem uzdevumiem.

Lai izdodas pārstāt raizēties par nepadarītiem darbiem un netrūkst apņēmības jauniem darbiem!