Ko darīt, ja tirpst un sāp rokas?

Roku tirpšanai un sāpēm ir daudz iemeslu, tāpēc vispirms ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana, – skaidro Medicīnas centra ARS neiroķirurgs Dr. med. Jānis Šlēziņš.

Izplatītākais tirpšanas sajūtu iemesls ir nerva saspiedums jeb kompresijas neiropātija, kam ir vairāk nekā 20 veidu. Visbiežāk izplatīts ir karpālā kanāla sindroms –  plaukstas pamatnē karpālajā kanālā nospiests nervs. To mēdz izraisīt smags roku darbs, ilgstošas, vienveidīgas kustības, pārpūle, vairākas slimības, arī traumas. Ilgstoša spiediena rezultātā daļa nerva šķiedru iet bojā, radot kustību un ādas jutības traucējumus. Šī slimība skar arī tādus cilvēkus, kuri ikdienā rokas īpaši nenodarbina.

Pirmie simptomi ir pirkstu tirpšana, dedzinoša sajūta un sāpes, biežāk vadošajā rokā. Sāpes un tirpšana mēdz izplatīties pa visu roku, laika gaitā  plauksta zaudē spēku un nespēj veikt pat vienkāršus ikdienas darbus. Ilgstoši neārstēts karpālā kanāla sindroms izraisa mokošas sāpes un neatgriezenisku nerva bojājumu, kas var radīt rokas paralīzi, darbspēju zudumu un pat invaliditāti.

Biežākās slimības izpausmes ir progresējoša tirpšana un sāpes rokās, īpaši naktīs, pietūkums, nejūtīgums pirkstos no rītiem, kustību traucējumi plaukstās, rokas nespēks, nespēja satvert un noturēt sīkus priekšmetus.

Sievietēm karpālā kanāla sindroms ir izplatīts 4 reizes biežāk nekā vīriešiem. Tas biežāk mēdz būt cilvēkiem ar vielmaiņas un hormonālā līdzsvara traucējumiem, cukura diabētu, pavājinātu vairogdziedzera funkciju, reimatoīdo artrītu.

Ja sāpes nepāriet 2- 3 nedēļu laikā, ir jādodas uz konsultāciju pie neirologa vai neiroķirurga, lai veiktu izmeklēšanu. Diagnostika ir būtiska, jo no tās atkarīga ārstēšana, kas katrā gadījumā atšķiras.  

Izmeklēšana. Lai noteiktu nerva šķiedru bojājumu, tā raksturu un līmeni, veic neirogrāfiju, ja nepieciešama informācija arī par izmaiņām nervam blakus esošajos audos, veic USG. Ja ir aizdomas, ka roku tirpšanu un sāpes izraisa kāda cita slimība, diagnozes precizēšanai izmanto rentgenu, elektromiogrāfiju, magnētisko rezonansi, laboratorās analīzes u.c.

Ārstēšana. Lai atvieglotu pašreizējo stāvokli, atkarībā no konkrētās situācijas ārsts var nozīmēt saudzējošu režīmu, medikamentozu terapiju ar lokālām injekcijām, fizikālo terapiju vai speciālās ortozes. Tomēr šīs metodes tikai mazina nepatīkamās sajūtas.

Endoskopiska operācija. Izmantojot lokālo anestēziju, caur nelielu griezienu ādā karpālajā kanālā ievada miniatūru endoskopu – videokameru un mikroskopiskus instrumentus, un pilnībā atbrīvo nospiesto nervu. Tā tiek saudzēti apkārtējie audi, nodrošinot vieglāku pēcoperācijas periodu un ātrāku atveseļošanos. Operāciju veic ARS Dienas stacionārā, pēc tās tūdaļ var doties mājās.  

Zināšanai:

  • 90 % pacientu izdodas pilnībā izārstēt karpālā kanāla sindromu un/vai panākt ievērojamu uzlabošanos.

Medicīnas centrs ARS
Skolas iela 5, Rīga, Latvija

Tālr. 67 201 007

www.ars-med.lv