Laivošana Latgales ezeros!

Šis ir atpūtas plāns tiem, kas mīl laivošanu, ezerus un vēlas izbaudīt Latgales ezerus, lai gan par īstu atpūtu to nevarēs nosaukt, ja ar to domāta relaksējoša gulšņāšana pludmales smiltīs. Šoreiz piedāvājam izmēģināt aktīvu atpūtu – nāksies fiziski pastrādāt ar airiem, dienas beigās sajust patīkamu nogurumu. Tā ir sava veida meditācija, kas atstāj ietekmi gan uz ķermeni, gan prātu.

Šoreiz braucienu sākām vietā, kur Jāšas upe ietek Jāšezerā un patiesībā, labi, ka tā, jo dienas beigās tā vien paspējām nokļūt galamērķī. Taču, ja kāds vēlas garāku ceļojumu – noteikti var saplānot šo braucienu arī divām dienām un sākt laivošanu jau pa Jāšas upi. Laivas mums jau ir pašiem, bet tās noteikti var arī iznomāt. Brauciens sākas un mēs dodamies ZA virzienā, kur pa gabalu jau redzama pussala ar ozolu birzi. Aiz tās iebraukšana Bicānu ezerā. Mūsu mērķis šodien ir laivot, tādēļ mēs airējam tālāk, lai gan Bicānu ezera krastā atrodas arī skaisti iekopti parki, kas mantoti no muižas laikiem – te noteikti varētu arī piestāt pastaigai.

Šķērsojot šauru, mazliet aizaugušu caurteku, iebraucam blakus esošajā Kategardes ezerā. Makšķernieki te noteikti uzkavētos ilgāk – ezers esot bagāts ar līdakām, asariem, līņiem un raudām. Ja mīli makšķerēt, noteikti paķer līdzi arī makšķerēšanas aprīkojumu. Ezers nav dziļš, vietām liekas, ka var saskatīt dibenu, vietām diezgan zāļains.

Izlīkumojuši caur Kategardes ezera līkločiem un meklējam cītīgi paslēpošos zālēs aizugušo izteku, liekas bezcerīgi un vajadzēs vilkt laivu krastā, bet navigācijas palīdzību mums uzspīd veiksme, kuļamies cauri līdz redzams ir dzelzceļa tilts, nokļūstam Zolvas ezerā. Zolvas ezerā ir septiņas salas, tā krastos izvietoti kempingi un atpūtas bāzes. Tāpat arī šeit ir iespējams makšķerēt un, ja ar laivošanu nepietiek – dažas atpūtas bāzes te piedāvā arī supošanu, kempinga vietas un peldvietas. Mūsu brauciens ir pavasara izskaņā un pagaidām gan peldēšanai ir pārāk vēss plus pūš ZA vējš, kas meta mums lielu izaicinājumu pievarēt šo pavisam nemazo ezeru. Dodamies tālāk. Ezera galā sasniedzam Rušonīcas upi, kas ir ceļš uz nākamo – salīdzinoši nelielo Sekstu ezeru. Upīte gan ir diezgan zāļaina, grūti atrodama, bet atkal navigācija mums palīdz. Rušonīcā kā jau lielākajā daļā Latvijas upju uzdarbojas beri, kas mēc mednieku vārdiem ir savairojušies pēdējos gados ļoti daudz tāpēc nākas izkāpt, lai pastumtu laivu, taču izkāpšana beidzas ar iegrimšanu bebru dambī, slapjām drēbēm un nelielu dubļu spa. Sekstu ezers pēc nobrauktā attāluma jau šķiet tīrais nieks un drīz vien jau esam atpakaļ Rušonīcas upītē, lai no Sekstu ezera nokļūtu galamērķī – lielajā Rušonu ezerā.

Rušons pārsteidz ar savu neizmērojamo plašumu – te vējam ir, kur ieskrieties. Rušons ir bagāts ar nostāstiem uz Lielās salas ir atrodams Upurakmens, kas ir minēts daudzos ceļvežos, bet nav viegli atrodams. Mums savā ziņā nav paveicies – lielāko daļu ceļa nākas airēt pret vēju. Tas ievērojami patērē spēkus. Cīnāmies ar spēcīgiem viļņiem, kas līdzinās jūrā redzētajiem – baltām, putojošām galotnēm. Tomēr Rušonu šķērsojam un veiksmīgi sasniedzam galapunktu, noguruši un laimīgi. Kopumā esam mērojuši aptuveni 24-25 km.

Jā, nenoliegšu – bija arī zināmi šķēršļi un secinājumi.

  • Izvēloties laivot pa šāda mēroga maršrutu, noteikti jāpaskatās vēja virziens un stiprums. Ja visu laiku nākas airēt pret vēju – tas var būt fiziski grūts pārbaudījums.
  • Noteikti līdzi jāņem sausas drēbes, kas ir iesaiņotas aizsienamā ūdensnecaurlaidīgā maisā, jo pastāv liela iespēja, ka tu iekritīsi kādā bebru dambī, ka nāksies izkāpt, lai pavilktu laivu vai vienkārši nošļakstīsies.
  • Pārliecinies, ka tev ir līdzi mobilā tālruņa Powerbank jeb papildus uzlādes baterija. Mūsu gadījumā līdz ar telefona baterijas izbeigšanos izbeidzās arī navigācija, tādēļ Rušona ezerā nomaldījāmies krietnu gabalu no krasta, kurā bija paredzēts izkāpt.
  • Pirms došanās šādā braucienā nenoslinko un ieskaties kādā no tūrisma inventāra nomas punktiem vai veikaliem, kas paredzēti aktīvajai atpūtai – tur patiešām var atrast visādus brīnumus, kas šādu braucienu padarīs krietni ērtāku – gan speciālas ūdensnecaurlaidīgas drēbes, teltis, laivas un pat makšķeres ir iespējams iznomāt, ja nevēlies pirkt. Ja vien neesi rūdīts šai jomā, tad diez vai visu nepieciešamo atradīsi mājās skapī.

 Jāpiebilst, ka šo maršrutu ir iespējams arī turpināt, bet tad nu gan vienai dienai būtu par daudz. Rušonu ezers ir bagāts ar salām un, ja tev ir līdzi sava telts un aprīkojums – noteikti atradīsi vietu, kur apmesties arī šeit, lai otrā dienā turpinātu braucienu pa nelielajiem Katleņa un Skudreņkas ezeriem, nonākot Ciriša ezerā, kurā ierīkots arī HES un, ja esi gatavs cīņai, tad iebrauksi, iespējams, mežonīgākajā Latvijas upē – Tartaka. Ja interesē tikai Tartaka, tad daudzi laivotāji iesaka posmu vienai dienai, sākot no Pakaļna ezera un finišējot Luknas ezerā, bet tas nav atpūtniekiem, kas grib zvilnēt, bet par to sīkāk mēs pastāstīsim pēc nākamās ekspedīcijas, kas noteikti ietvers arī mežonīgo posmu.

 Savukārt, ja šis liekas par ekstrēmu, pie Latgales ezeriem ir iespējams baudīt arī pavisam mierīgu un skaistu atpūtu visai ģimenei vai romantiskiem pārīšiem… Latgale ir piemērota ikvienam!