Mīlestība pret Latviju sākas ģimenē

Photo by Irina Murza on Unsplash

Novembris Latvijā ir daudziem patriotiskiem notikumiem bagāts. Iešana lāpu gājienā un svecītes nolikšana, priecāšanās par salūtu, valsts himnas apgūšana – tie mūsdienās nav vairs formāli pasākumi, tie nav pasākumi uz kuriem kādu dzen piespiedu kārtā un tomēr – arvien vairāk cilvēku kopā ar ģimenēm tos apmeklē. Tas nozīmē, ka iekšēji tā piederība veidojas katram un arī ģimenēs.

Bet vai visi izprotam svētku patieso iemeslu? Ko šie pasākumi nozīmē bērniem, vai bērnu uztverē 18.novembra salūts atšķiras no jaungada salūta? Kā paskaidrot bērnam, kas ir šī diena, kādēļ esam tik lepni un ko pieminam? Lai valsts svētku nedēļā ar lepnumu gribētos piespraust to karodziņu pie krūtīm un piedalīties nevis tādēļ, ka tas ir jautrs tusiņš, bet tādēļ, ka mēs izprotam šo svētku nozīmi un lepojamies. Taču kā to visu nodot bērnam? 


Kāpēc ir svarīgi ar bērniem runāt par vēsturi?

Ikdienas steigā reti kurai ģimenei pietiek laika ar bērnu lēnam aprunāties par neikdienišķām tēmām. Tādām kā vēsture, filozofija, politika vai literatūra. Un reizēm vecākiem šķiet, kas tas nemaz nav nepieciešams, jo bērns taču visu apgūst skolā. Tomēr tā gluži nav. Bērniem nepieciešama piederības sajūta. Piederība gan ģimenei, gan valstij, jo tieši piederības sajūta ir tā, kas veido vēl kādu bērnam ļoti svarīgu sajūtu – drošības sajūtu.


Vai bērnam ir svarīga nacionālā piederība?

Šobrīd dzīvojam ļoti globālā pasaulē. Bērni bieži vien jau agrā vecumā pārzina vairākas svešvalodas. Viņu radi nereti dzīvo ārzemēs. Bērniem piemērotais televīzijas un literatūras saturs ir gana internacionāls. Arī paši bērni aug pasaulei krietni atvērtāki, nekā tas bija vēl gadus divdesmit, trīsdesmit atpakaļ. No vienas puses – tas ir ļoti brīnišķīgi, ka bērniem visa pasaule ir atvērta. Tomēr par nacionālo piederību ir vērts parunāt, galvenokārt tās pašas piederības un drošības sajūtas dēļ.

Nacionālā pašapziņa dabiski piemīt katrai tautai un cilvēkiem kā tās sastāvdaļai. Arī bērniem. Daudzi pauž uzskatu, ka Latvijas vēsture un patriotiskā audzināšana, kā atsevišķi mācību priekšmeti obligāti ieviešami skolās. Kamēr Izglītības ministrijā par šiem jautājumiem vēl tikai spriež, ar bērniem katrs savā ģimenē var aprunāties pats.


Kad ar bērniem runāt par vēsturi?

Ļoti piemērots laiks, kad izskaidrot bērniem dažādus vēstures notikumus, ir Valsts svētki. It īpaši, ja kopā ar ģimeni paredzēts doties uz kādu svinīgu pasākumu vai svētki ģimenes lokā tiek svinēti mājās. Bērniem ļoti patīk par kaut ko būt lepniem! Un lepnums par savu valsti, visdrīzāk, nebūs izņēmums. Ir jāskaidro, ka svētki tiek rīkoti kādam svarīgam notikumam par godu. Notikumam, ar ko lepojas visi un drīkst lepoties arī bērns. Šādā veidā bērnā ne tikai tiks veicināta piederības sajūta savai tautai, bet arī tiks veicināta viņa paša pašapziņa. Ja ar bērniem par vēsturi tiks runāts jau no mazotnes, ne tikai tiks veicināta viņa piederības sajūtu un pašapziņa, arī skolā apgūt šīs zinības viņam būs jau krietni vieglāk.

Svētkos aicinām ne tikai runāt ar bērniem, bet arī padomāt par to, ko jums nozīmē Latvija, arī pašiem!