Mīti par depresiju – ko saka speciālisti?

Photo by M.T ElGassier on Unsplash

Par depresiju sabiedrībā joprojām bieži dzirdami dažādi aizspriedumi un mīti. Taču patiesībā tā ir saslimšana, par kuru noteikti ir jārunā: gan ar draugiem un ģimenes locekļiem, gan speciālistiem, gan arī sabiedrībā, lai kliedētu mītus, kas saistās ar depresiju. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Pēc Pasaules Veselības Organizācijas prognozēm, stress un depresija jau 2030. gadā būs vadošais slimību izraisītājs. Kā mazināt risku saslimt ar depresiju?

 

Biežāk izplatītākie mīti par depresiju

 Nereti dzirdami apgalvojumi, ka depresija – tā nemaz nav slimība, bet rakstura vājums vai gribasspēka trūkums. Dažreiz vienkārši negatīvas emocijas un pārejoši nomākts garastāvoklis arī tiek jaukts ar depresiju; depresija – esot vienkārši skumjas.

Taču mīti par depresiju sastopami ne tikai starp tiem, kuri tai gluži vienkārši netic. Arī ar depresiju jau sirgstoši vai tie, kuriem ir risks ar to saslimt, mēdz dzīvot ar stereotipiem par šo diagnozi. Piemēram, to, ka tā ir apkaunojoša psihiskās veselības pazīme, un, ja kādam atklās savas sajūtas, tikai padarīs visu sliktāku. Vīriešiem nereti šķiet, ka ar depresiju sirgst tikai sievietes, un viņus šāds jūtu vājums neskar. Vēl mēdz būt bail no depresijas ārstēšanas, jo nav izzudis mīts, ka tā tiek ārstēta ar atkarību izraisošiem medikamentiem, kuri būs jālieto visu mūžu.

 

Kā ir patiesībā?

 Kas īsti ir depresija? Kā skaidro psihiatri, jēdziens “depresija” attiecas uz plaša spektra psihiskās veselības traucējumiem, ko raksturo labvēlīgu emociju trūkums, proti, prieka un intereses zudums ikdienišķās lietās un pieredzēs, pastāvīgs pasliktināts garastāvoklis un dažādi saistīti emocionāli, kognitīvi, fiziski un uzvedības simptomi. Depresija nav tikai nomākts garastāvoklis, bet gan ķermeņa un prāta ilgstoša nespēja tam pretoties. Tās izpausmes un faktori, kas to izraisījuši, gan var būt dažādi, tādēļ arī piemērojamā terapija atšķirsies katram pacientam un tiks piemeklēta individuāli.

Depresija ir diagnosticēta aptuveni 121 miljonam pasaules iedzīvotāju. No tās cieš 2,3-6 % iedzīvotāju. Tā var skart ne tikai sievietes, bet arī vīriešus. Dzīves laikā ar depresiju sastopas līdz 25% sieviešu un līdz 12% vīriešu. Depresija nav jauna parādība, turklāt tā var būt iedzimta. Ja pirmās pakāpes radinieki sirgst vai ir sirguši ar depresiju, tad risks ar to saslimt ir pat trīsreiz augstāks. Pateicoties iepriekš minētajiem sabiedrībā eksistējošajiem mītiem, tā ģimenē var nebūt diagnosticēta, tādēļ katram sevi jāvēro pašam un nepieciešamības gadījumā nav jākautrējas vērsties pie speciālista. Var sākt ar vizīti pie ģimenes ārsta vai psihologa, kuri varēs palīdzēt ar padomu, ko darīt tālāk.  

  

Kā izpaužas depresijas simptomi?

 Ir normāli just nomāktību, satraukumu, raizes, piemēram, saskaroties ar problēmām darbā, pirms eksāmena vai nonākot svarīgas izvēles priekšā. Taču, ja cilvēks bieži izjūt šāda veida satraukumu bez pamatota iemesla, un tas negatīvi ietekmē ikdienas aktivitātes, tad var runāt par trauksmes traucējumiem.

Savukārt, depresijas kā diagnozes galvenā kritika pētījumos bieži ir vērsta uz to, ka ar diagnozi “klīniskā depresija” var apzīmēt ļoti dažādus stāvokļus - kā psihoemocionālu uzbudinātību, tā apātisku nomāktību, kā palielinātu ēšanu, tā apetītes trūkumu, kā bezmiegu, tā pastiprinātu miegainību utt.

 

Kādos gadījumos vērsties pie psihiskās veselības speciālistiem? Pazīmes, kuras var liecināt par depresijas klātbūtni, ir ļoti dažādas. Tas var būt jau minētais nomāktais garastāvoklis – taču jāņem vērā, ka tad noskaņojums ir slikts neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Ja zudis dzīvesprieks, līdzšinējās intereses, enerģija, parādās grūtības koncentrēties, domas par dzīves bezjēdzību, izteikta vainas apziņas parādīšanās – tie visi ir vienlīdz būtiski signāli, ka kaut kas nav kārtībā.

Depresijas simptomi var būt arī fizioloģiski: parādās ilgstoši miega traucējumi (bezmiegs, grūtības iemigt, mošanās nakts vidū – vai gluži pretēji, nepārvarama miegainība), samazinās fizisko aktivitāšu daudzums un motivācija kustēties, rodas nespēks pat pēc minimālas piepūles. Salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, cilvēki, kas cieš no psihoemocionālās veselības traucējumiem, ir mazāk fiziski aktīvi un daudz biežāk nesasniedz minimālo ieteicamo fizisko aktivitāšu apjomu, kas ir 150 minūtes mērenas slodzes fiziskās aktivitātes nedēļā.

 

Kas palīdz izvairīties no saslimšanas ar depresiju?

Lai gan depresijas skartajiem var tikt nozīmēta arī medikamentozā terapija, tomēr ārstēšana parasti ir kompleksa, un tajā vēlams iekļaut arī citas metodes, tai skaitā psihoterapiju un fiziskus treniņus. Pēdējos iesaka lietot kā pirmās izvēles monoterapiju pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu klīnisko depresiju. Fiziskus treniņus kā papildterapiju iesaka lietot pacientiem ar vidēji smagu līdz smagu klīnisko depresiju, jo fiziskā aktivitāte statistiski būtiski veicina vidēju depresijas simptomu mazināšanos un samazina nelielu trauksmes līmeni. Fiziski treniņi vieglas depresijas gadījumā var būt tikpat efektīvi kā farmakoterapija un psihoterapija. Par optimālo ārstēšanas plānu kopīgi vienojas ārstējošais ārsts – psihiatrs vai psihoterapeits ar pacientu un fizioterapeitu.

 

Kāpēc fiziski treniņi palīdz justies labāk? Treniņi var darboties kā sabiedrotais pašefektivitātes un paštēlā uzlabošanā, jo saistīti ar jaunu prasmju apgūšanu un izkopšanu. Fiziskās aktivitātes rada prieku sajūtu tīri fizioloģiski – treniņi rada izmaiņas endorfīnu un monoamīnu līmeņos, kā arī stresa hormona kortizola līmeņa samazināšanos. Lai arī fiziski treniņi nebūs brīnumlīdzeklis ar tūlītēju ietekmi uz depresijas simptomiem, pati piedalīšanās fiziskās aktivitātēs uzlabo rezultātu, jo uzlabo paštēlu.

 

Gan psihologi, gan psihiatri, gan fizioterapeiti ir vienisprātis, ka depresijas un citu psihoemocionālās veselības traucējumu profilaksei ir svarīgi nodarboties ar fiziskām un garīgām aktivitātēm, parūpēties par savām vajadzībām un labsajūtu ikdienā. Tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, kas palīdz uzturēt fizisko formu, garīgās spējas un uzlabot garastāvokli, kvalitatīvs astoņu stundu miegs, savlaicīgas rūpes par veselību un regulāra šķidruma uzņemšana. Tāpat palīdzēs arī pozitīvu emociju radīšana, labi pavadot laiku ar citiem cilvēkiem, pilnveidojot un attīstot esošos hobijus un intereses, kā arī jaunu prasmju apgūšana.