Morālā kaitējuma atlīdzības problemātika

pixabay.com

1. Personas tiesības uz morālo kaitējumu

Ikviena persona ir dzirdējusi tādu izteicienu kā „tiesā piedzīšu morālo kompensāciju par noteikto darbību”, tomēr, kad lieta nonāk līdz tiesai, tiesa nolemj, ka prasība nav pamatota. Kāpēc gan tā notiek? Atbilde uz šo jautājumu ir pavisam vienkārša – persona nav pietiekami pamatojusi un pierādījusi savas morālās ciešanas, kas radušās prettiesiskās darbības rezultātā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu, kas nosaka, ka „Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu”. No kā izriet, ka šīs tiesības īstenošanu valsts garantē ikvienam tās iedzīvotājam gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā.

2. Morālā kaitējuma priekšnosacījumi

Lai personai pastāvētu pamats pieprasīt morālā kaitējuma atlīdzinājumu, ir nepieciešami morālā kaitējuma atlīdzināšanas priekšnosacījumi, respektīvi, ir nepieciešama pati prettiesiskā darbība vai bezdarbība, ir nepieciešams konstatēt cēloņsakarību starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un sekām, kuras dēļ radies morālais kaitējums. Kā arī būtiski ir uzsvērt to, ka ir nepieciešams konstatēt tiesību aizskārēja vainu attiecībā pret cietušo, proti, vai tiešām aizskārēja darbības nodarīja tādu kaitējumu, kuru cietušas pieprasa prasībā. Visu šo ir nepieciešams juridiski un argumentēti pamatot, citādā gadījumā tiesa var lemt par to, ka cietušajai personai nav pamata uz tādas atlīdzības summas apmēru.

3. Faktori, kas ietekmē morālā kaitējuma atlīdzības apmēru:

1. Juridiski izvērsts un argumentēts pamatojums, kas arī ir visbūtiskākais šajā gadījumā.

2. Prettiesiskās darbības veicēja maksātspēju, respektīvi, nevar no personas prasīt vairākus miljonus  EUR tajā brīdī, kad prettiesiskās darbības veicējs pelna Latvijā noteikto minimālo algu.

4. Momenti, kuros persona var vērsties ar prasības pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzību:

Persona var prasīt morālā kaitējuma atlīdzību jebkurā viņam vēlamā brīdī, kad persona uzskata, ka prettiesiskās darbības rezultātā ir radies morālais kaitējums. Ir būtiski uzsvērt to, ka tas rodas katram individuāli un individuālajos apstākļos. Morālās ciešanas rašanās un pastāvēšana ir atkarīga no personas piemītošajām vērtībām, kas tiek iegūtas un pilnveidotas visu personas dzīves mūžu. To ietekmē audzināšana, personas ģeopolitiskā atrašānās vieta, kultūra, reliģija, politiskie uzskati un daudzi citi būtiski ietekmējošie faktori, kas ietekmē gan morālā kaitējuma esamību, gan tās apmēru.

5. Kvalitatīvam apmēram, kvalitatīvi speciālisti:

Bieži vien personām nav pietiekamu juridisku prasmju, lai izvērstu un argumentēt morālā kaitējuma atlīdzības prasību, līdz ar ko ir nepieciešams vērsties juridiskajā birojā pēc speciālistu palīdzības.

Rakstu sagatavoja Juridiskā biroja S&S jurists Artūrs Skržinskis.

Kontakti: Arturs@juridiskaisbirojs.eu
                Zaklina@juridiskaisbirojs.eu