Pleķi uz sejas, jocīgas dzimumzīmes un čūla mutē – vai vēzis?

Pixabay.com

Gada siltajos mēnešos, kad visi steidz izbaudīt saules starus un iegūt skaistu iedegumu, aizvien skaļāk izskan brīdinājumi par UV staru kaitīgo ietekmi un aicinājumi no tiem sargāties. Kāpēc tie ir bīstami? Galvenokārt tāpēc, ka UV starojums ir iemesls ādas vēzim. Tieši ķermeņa neaizklātākās vietas – galvas un kakla āda – šajā laikā cieš visvairāk un ir ļoti svarīgi vēža pazīmes pamanīt laicīgi, jo sākuma stadijās to iespējams vienkārši un veiksmīgi ārstēt, bet vēlīnās stadijas var novest pie letālām sekām. Lai uzzinātu vairāk par galvas un kakla ādas audzēju pazīmēm, vērsāmies pie Mikroķirurģijas centra vadītāja Kalvja Pastara, kurš veic operācijas pacientiem, kuriem ir atipiskas dzimumzīmes, ādas audzēji, galvas- kakla mīksto un kaulaudu audzēji, kā arī veic sarežģītas, kompleksas rekonstruktīvas operācijas pacientiem ar dažādām onkoloģiskām saslimšanām.

Apsārtis ādas plankums, ādas zvīņošanās, kreveles vai neliela nedzīstoša čūliņa uz ādas var liecināt par ādas audzēju

Ādas vēzis ir viens no biežākajiem cilvēka ļaundabīgajiem audzējiem. Ādas bojājums vizuāli izpaužas kā ilgstošs apsārtums, ādas lobīšanās (zvīņošanās), pietūkums vai ilgstoši nedzīstoša čūla. Ādas audzēji veidojas UV staru ietekmē, tāpēc visbiežāk audzējs ir novērojams ķermeņa vietās, kas visvairāk saskaras ar tiešiem saules stariem: uz sejas (acu rajons, deguns, vaigi, piere), kakla, muguras un krūtīm. Ar to vairāk slimo gados vecāki cilvēki, jo tā veidošanos ietekmē dzīves laikā uzkrātais saules starojuma līmenis. Cilvēkiem pēc 45 gadiem šādiem ādas veidojumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība, īpaši, ja uz ādas parādījušies raupji, sārti ādas pleķi ar dzeltenīgu zvīņojumu (saules keratozes). Tie ir ādas vēža priekšvēstneši. Lai arī ādas vēzim ir raksturīga ģenētiska predispozīcija, tomēr liela loma ir cilvēka ādas tipam. Ādas vēzis biežāk attīstās cilvēkiem ar “gaišo” ādas tipu. Cilvēkiem, kuri ātri “apdeg” saulē, nepieciešams jau no mazotnes izvairīties no tiešas saules staru ietekmes, nevis 40-50 gadu vecumā, kad parādās ādas vēža priekšvēstneši.

Aptuveni 77% no visiem ādas audzējiem ir bazālšūnu vēzis, bet 20% ir plakanšūnu vēzis. Bazālšūnu vēzis jeb bazaliomas ir ar labdabīgāku gaitu, jo reti metastazējas citos orgānos. Sākotnēji bazaliomas ir, šķietami, nekaitīgas, bet, bez ārstēšanas, tās var nokļūt ādas dziļākajos slāņos un izraisīt dziļus audu bojājumus, t.sk. arī kaulos un smadzenēs. Ilgstoši neārstētas bazaliomas var transformēties plakanšūnu vēzī. Bazaliomas ārstēšanā var pielietot dažādas ārstēšanas metodes, sākot ar medikamentozo ārstēšanu, staru terapiju un beidzot ar ķirurģisko ārstēšanu. Ķirurģiskā ārstēšana ir pamata ārstēšanas metode. Ķirurģiskai ārstēšanai ir dažādi veidi, sākot ar krioterapiju, kiretāžu, beidzot ar audzēja ekscīziju jeb izgriešanu. Lai arī pirmās divas metodes ir saudzīgākas audiem, tās ne vienmēr nodrošina izārstēšanos, un pat līdz 47% nepieciešama atkārtota nu jau ķirurģiska ārstēšana. Vislabākos ārstēšanas rezultātus nodrošina audzēja ekscīzija jeb audzēja izgriešana (līdz pat 98% pacientu tiek izārstēti), tā dod iespēju arī precīzi noteikt diagnozi, jo pēc operācijas materiālu var izmeklēt histoloģiski, kas ir visprecīzākā audzēja diagnostika.

Pēc bazaliomas otrs biežākais ādas audzējs ir ādas plakanšūnu vēzis. Plakanšūnu vēzis vizuāli var līdzināties bazaliomai, tāpēc bieži bazaliomu no plakanšūnu vēža var atšķirt tikai ar histoloģisku analīzi. Bazaliomas reti metastazējas citos orgānos, savukārt plakanšūnu vēzim ir raksturīga metastazēšanās, tāpēc tas tiek uzskatīts par “sliktāku” audzēju, un var gadīties, ka nepieciešama plašāka pacienta izmeklēšana. Aizdomu gadījumā par ļaundabīgu ādas veidojumu nepieciešama konsultācija Mikroķirurģijas centrā, lai veiktu veidojuma citoloģisko vai histoloģisko analīzi, lai izslēgtu audzēju.

Par melanomu liecina nevienmērīgi krāsotas, neregulāras formas dzimumzīmes

Melanoma ir ļoti nopietna ļaundabīga ādas saslimšana, kas, laicīgi neārstēta, var būt letāla. Par melanomu var liecināt dzimumzīmēm līdzīgi, lieli (lielāki par 6mm), nevienmērīgi pigmentēti (krāsoti), savādas formas (simetriski vai asimetriski), neregulārām robežām veidojumi uz ādas, īpaši, ja tie diametrā pieaug. Agrāk tā bija vairāk raksturīga cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem, bet aizvien vairāk to iegūst gados jauni cilvēki. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt gaišādainiem cilvēkiem, tiem, kuri ir pakļauti tiešam UV starojumam, bērnībā vai jaunībā ir guvuši smagu saules apdegumu un solārija mīļiem. Ja pastāv aizdomas par melanomu, tad vienīgā precīzā diagnostika un ārstēšana ir ekscīzijas biopsija, kas nozīmē veidojuma izgriešanu veselo audu robežās un iegūtā preparāta histoloģiska izmeklēšana.

Arī iekaisis kakls un nedzīstoša čūla mutē var liecināt par vēzi

Galvas un kakla audzēji var būt ne tikai ādas veidojuma audzēji, bet arī mīksto audu un kaula audu audzēji. Biežākais audzēja veids ir mutes vēzis, kas izpaužas kā izmainīta gļotāda mutes dobumā, pietūkums, čūla. Ja minētās izmaiņas vai čūla mutē nesadzīst 2 nedēļu laikā, jāgriežas pie ārsta Mikroķirurģijas centrā vai onkoloģijas centrā, lai izslēgtu ļaundabīgu saslimšanu. Šīs pazīmes noteikti nevajadzētu ignorēt, jo mutes vēzis sākumā nesāp, bet neveicot ārstēšanu, ātri progresē un ļoti ātri var sasniegt vēlīnās stadijas. Ja mutes vēzi sākumstadijās ir viegli ārstēt, prognoze ir laba un izārstēti tiek praktiski visi pacienti. Tad vēlīnās stadijās mutes vēža ārstēšana ir sarežģīta, ilgstoša un tikai  45-65% pacienti sasniedz 5 gadu dzīvildzi. Pacientiem ar pierādītu mutes vēzi jāizmeklē arī kakla limfmezgli un plaušas.

Ja kaut ko no augstāk izlasītā vari attiecināt uz sevi, dodies pie ārsta, kurš, nepieciešamības gadījumā, nosūtīs pie ķirurgu biopsijas veikšanai un veidojuma noņemšanai. Šādas lietas nevelc garumā!