Sabiedriskā transporta kontrolieru rekets jeb tiesības, kuras neeksistē

Photo by Pau Casals on Unsplash

Ikvienam, kas lieto sabiedrisko transportu Rīgā, var gadīties tā, ka persona iekāpj sabiedriskajā transportā, bet e-talons nav uzpildīts/nopirkts/paņemts līdzi, bet tas tiek konstatēts tikai tad, kad transporta durvis jau aizvērušās. Šādā gadījumā personai būtu nepieciešams vai nu iegādāties biļeti pie sabiedriskā transporta vadītāja, vai arī izkāpt ārā no sabiedriskā transporta.

Bet, kas notiek tajā gadījumā, ja persona, iekāpjot sabiedriskajā transportā, nepaspēj izkāpt ārā no tā, viņam nav skaidras un precīzas naudas biļetes iegādei un pusceļā uz nākamo pieturu tiek apstādināts autobuss, jo tiek veikts reids uz biļešu pārbaudi no uzņēmuma darbinieku jeb kontrolieru puses?

Iekāpjot sabiedriskajā transportā, persona noslēdz tiesisku darījumu ar uzņēmumu, proti, persona samaksā uzņēmumam par sevis nogādāšanu līdz noteiktam punktam par noteiktu samaksu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Parasti uzņēmumam šī norma ļoti palīdz domstarpībās, ņemot vērā to, ka viņa acīmredzami pasaka to, ka, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, būs jāmaksā līgumsods.

Tomēr uzņēmuma pārstāvji aizmirst par Civillikuma 1.pantu, proti, tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Un šajā gadījumā ir būtiski tie apstākļi, kāpēc Jūs neizpildījāt savus pienākumus, proti, samaksāt par biļeti.

Gadījumā, ja persona, aiz neuzmanības bez nekāda nodoma rīkoties prettiesiski, proti, nemaksāt par braucienu, labticīgi ir nonācis šādā situācijā – ziniet vienu – līgumsods, kuru izraksta uzņēmuma darbinieki un saņem par to procenta pielikumu pie algas ir nepamatots un ir vērsts pret labu ticību.

Labā prakse iepriekš minētā gadījumā no uzņēmumu puses būtu šāda:

1.     Izteikt brīdinājumu un atļaut turpināt braukt tālāk ar nosacījumu, ka personai tiek izrakstīts rēķins par biļeti ar pēcapmaksu.

2.     Izsēdināt no sabiedriskā transporta pieturā, kur var tālāk rīkoties pēc savas gribas, proti, pirkt biļeti un turpināt braucienu vai doties mājās pēc maka, kurā stāv e-talons.

3.     Vai kādā citā pieņemamā sabiedrībai veidā, tikai neizrakstot nepamatotu līgumsodu.

Uzņēmuma darbinieki ir tāda pašas fiziskās personas kā Jūs, līdz ar to viņiem nav tiesību:

1.     Aizturēt vai jebkādā citādā veidā traucēt Jums brīvi pārvietoties civiltiesiskā rakstura strīdā, kas šajā gadījumā arī ir;

2.     Pielietot fizisku spēku pret Jums, ja vienīgi tā nav pašaizsardzība;

3.     Izturēties pret Jums ar cieņas un goda aizskarošiem vārdiem;

Ņemiet vērā, ka par katru iepriekš minēto punktu tiek paredzēta noteikta atbildība un, vēršoties attiecīgajās iestādēs, Jūs varat pieprasīt zaudējumu un kaitējumu atlīdzību.

Gadījumā, ja līgumsods tiek izrakstīts uz iepriekšminētajiem apstākļiem, to var nemaksāt, bet gan apstrīdēt tiesā un atjaunot Jūsu aizskartās tiesības!

Jautājumu gadījumā Jūs varat rakstīt uz zemāk minētajiem e-pastiem.

Rakstu sagatavoja Juridiskā biroja jurists Artūrs Skržinskis.

Nepieciešama palīdzība, raksti - arturs@juridiskaisbirojs.eu vai zaklina@juridiskaisbirojs.eu , vai sazinies zvanot – 26620683 vai 28674881