Vai bērni flirtē?

Bērns smaida. Image by lisa runnels from Pixabay

Divgadniece iesit kaimiņu puikam, bet māmiņa tikai nosmaida – redz, kā mazā flirtē ar tevi, tu viņai patīc. Mazulis uzsmaida svešiniekam, bet pieaugušie nosmej – re, kā flirtē! Pagalmā spēlējas kaimiņu puika ar meitēnu, bet pieaugušie pajoko, ka kaimiņos “aug vedekliņa”, ka ciemos atnākušais puišelis varbūt ir “laba partija” u.c. Kādu brīdi šie komentāri paliek bērniem neizprotami un nepamanāmi, taču ar laiku var nodarīt nopietnu kaitējumu. Ko šādi vecāku un apkārtējo joki var nodarīt bērnam?

Atteikšanās no draudzības un rotaļām ar pretējo dzimumu

Romantisku scenāriju projicēšana uz maziem bērniem var kļūt kaitīga, tiklīdz bērns sāks izprast apkārtējo pieaugušo komentārus. Kaut arī komentāri par“ flirtēšanu ”ar rotaļu biedru varētu iet garām mazuļa ausīm, pirmsskolas vecuma bērni to pamanīs. Šie neveiksmīgie joki var mulsināt bērnu – viņa nolūks ir vienkārši spēlēties ar draugu vai kādu ciemiņu, jo viņiem kopā ir jautri. Ar laiku bērns var sākt izvairīties no draudzēšanās, īpaši ar pretējā dzimuma bērniem, lai neizsauktu pret sevi šos komentārus un aizdomas par “romantiskām jūtām”. Lai gan pieaugušie nereti tikai joko, bērni, kas sāk apzināties šo vārdu nozīmi, var pat atteikties no draudzības, lai pasargātu sevi no neērtā mulsuma brīža par to, ko teiks citi.

Greizs priekšstats par attiecībām un mīlestību

Mēģinot katru mijiedarbību starp diviem cilvēkiem pārvērst par flirtu un “tu viņam patīc” joku, bērnam tiek ielikta nepareiza izpratne par attiecībām. Ar laiku meitene var sākt to uztvert pilnīgi greizi: Ja mani nerausta aiz bizēm – tātad es nevienam neesmu interesanta? Tas var radīt neapzinātu spiedienu uz vajadzību meklēt partneri ikvienā kompānijā, nevis vienkārši draudzēties.

Arī skolas laikā, īpaši mazajās klasēs, piemēram, meiteņu raušana aiz bizēm vai svārku celšana uz augšu nereti tā arī tiek bērnam izskaidrota – Tu viņam patīc! Viņš ir Tevī iemīlējies, tādēļ aiztiek. Faktiski tā ir pieaugušo nespēja adekvāti izvērtēt situāciju – pieaugušie, kas šādi skaidro pāridarījumus, kas patiesībā var robežoties ar pazemošanu, var meitenei iedot nepareizu priekšstatu par to, kā izpaužas patiesa un cieņpilna uzmanība.

Jā, protams, bērni var kļūt arī rupji un aizskaroši savās rotaļās, bet nevienai mazai meitenei vai zēnam nevajadzētu mēģināt iestāstīt, ka tas ir jautri vai arī ka tas ir normāls veids, kā pievērst sev uzmanību, jo “tu viņam patīc”. Flirtēt nenozīmē sāpināt, galu galā – arī pieaugušo dzīvē ne. Tad nemācīsim to bērniem! Tā vietā labāk mācīt, kā zēnam izturēties pret meiteni, kura viņam patīk, vai otrādi.

Zīdaiņi neflirtē!

Un, protams, zīdaiņi nemaz neflirtē; viņi vienkārši bauda savas attīstības dabiskās stadijas. Tas pats attiecas uz mazuļiem rotaļu laikā – viņi var apķert un samīļot, viņi var uzsmaidīt viens otram, smaidīt vai ķiķināt. Bet nevajag to visu mēģināt pārvērst par romantisku joku.

Māci atšķirt draudzību no romantikas!

Vispirms jau jāsāk ar sevi - nekad nepiedēvē romantiskus nolūkus bērna draudzībai ar kādu citu bērnu! Pat ne pa jokam, jo patiesībā nekā smieklīga jau te nav. Savukārt, kad bērns kļūst vecāks – runā ar viņu – stāsti par to, kā izpaužas mīlestība un esi atvērts pret bērna draugiem. Neliec viņam mulst par to, ka viņš draudzējas ar kādu!

Kā arī – noteikti padomā, vai neieliec greizu priekšstatu par romantiku un flirtu jau no bērna kājas. Būt rupjam nenozīmē flitrēt. Sāpināt kādu arī nenozīmē flirtēt. Jā, pieaugušo vecumā, protams, ka metodes mainās – neviens nerauj aiz bizēm! Bet pati ideja par to, ka ir normāli sāpināt un aizskart, lai pievērstu sev uzmanību, ir absurda. Labāk mācīsim bērniem mīlestību!

Tev varētu interesēt arī: