Vai Tavs bērns mēdz uzdot pēkšņus pasaulīgus jautājumus?

Saruna ar bērnu. Photo by Ketut Subiyanto from Pexels

Kāpēc cilvēkiem ir jāmirst? Vai cilvēks var būt bēdīgs un priecīgs vienlaikus? Kurš mūsu ģimenē nomirs pirmais? Kas ir Dievs? Bērni mēdz uzdod negaidītus jautājumus, kuru atbildes ietver dziļas un pasaulīgas tēmas. Eksperti novērojuši, ka tieši pandēmijas laikā daudzi bērni aktīvāk sākuši jautāt arī par tādām tēmām kā nāve un vientulība.

Bērni bieži uzdod šādu jautājumus, uz kuriem ir grūti un reizēm pat neiespējami atbildēt. Pieaugušie nereti apmulst un cenšas kā nu varēdami pēc iespējas vienkāršāk paskaidrot atbildes, lai uz kādu laiku atrisinātu šo problēmu. Taču ne vienmēr vienkārši paskaidrojumi ir tas, kas bērnam vajadzīgs vai ko viņš vēlas saņemt. Dažkārt bērns vienkārši vēlas parunāt par šo tēmu, saviem jautājumiem un pārdomām. Īpaši, kad ziņās un TV, ko vecāki skatās pa vakariem, tādas lietas kā vīruss, pandēmija un nāve izskan nepārtraukti.

Lielākā daļa bērnu sāk domāt par “lielajiem” jautājumiem gandrīz tiklīdz iemācījušies runāt. Atbilžu meklēšana turpinās visu bērnību. Ir svarīgi bērniem iemācīties analizēt un izprast savu pieredzi, meklēt atbildes uz jautājumiem, kurus vairums pieaugušo uzskata par pašsaprotamiem. Ir pētījumi, kas parāda, ka, bērniem kļūstot vecākiem, jautājumu skaits samazinās.

Nereti bērns stāsta, ka naktī nav varējis aizmigt, jo domājis par tādām lietām kā Draudzība, kāpēc pasaulei ir krāsas, vai sapņi ir īsti u.c. Šie nav jautājumi, uz kuriem ir vienkāršas atbildes un dažreiz šie jautājumi ir svarīgāki nekā pašu atbilžu atrašana.

Lai arī bērniem ir nepieciešama pieaugušo palīdzība un norādes, vecākiem nav jāmulst par to, ka ne visiem jautājumiem ir atbildes. Reizēm šie jautājumi ir lielisks pamats savstarpējai diskusijai, iespējai kopīgi pabrīnīties par lietām vai pārrunāt tās kopīgi. Piemēram, pandēmijas laikā bērni arvien biežāk saviem vecākiem uzdevuši jautājumus par tādām tēmām kā vientulība, izolācija, garlaicība, nāve. Tas ir labs iemesls draudzīgai un atvērtai sarunai ar bērnu. Jūs varat izdiskutēt, piemēram, tādus jautājumus kā draugu nozīme un to, cik ļoti mums pietrūkst savu draugu tad, ja nevaram ilgstoši viņus satikt, varam novērtēt, cik jauki ir doties uz skolu, varam priecāties, ka ģimenē visi esam veseli un pārrunāt – kā mēs viens otru varam iepriecināt, ja kāds ir saskumis…

Šajās sarunās bērni nereti piedāvā pavisam neparastus skatupunktus uz šiem lielajiem un sarežģītajiem jautājumiem, tādēļ ļauj savam bērnam domāt, uzdot jautājumus, ne vienmēr tev jābūt ekspertam, kurš visu zina. Dažkārt ir svarīgi vienkārši ieklausīties un būt gatavam sarunai, lai dzirdētu, ko bērns pats par to visu domā un kas nomāc viņa prātu.