Vizīte pie psihiatra – kā tas notiek un kādos gadījumos nepieciešama?

pexels.com

Ilgstoša nomāktība vai bezmiegs, depresija, trauksme, bailes vai vainas apziņa – katram no mums ir pazīstama viena vai vairākas no šīm izjūtām. Bet nereti sajūtas nepāriet un turpina vajāt tik ilgi, kamēr pārvēršas smagās neirozēs, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Pēc palīdzības var un vajag vērsties, tikai – kā saprast kurš speciālists būs īstais?

Psihologs var sniegt atbalstu dažādās krīzes situācijās, veikt psiholoģisku izmeklēšanu un sniegt konsultācijas, ja ir kāda akūta stresa situācija, kurā neizdodas adaptēties.

Pie psihiatra pēc psihofarmakoloģiskas palīdzības (ārstēšana ar medikamentiem) jāgriežas gadījumos, kad diskomforts izpaužas konkrētos fiziskos stāvokļos (slikts garastāvoklis, miega traucējumi, grūtības koncentrēties), bet tas nav tieši saistīts ar konkrētu situāciju vai notikumu.

Savukārt, ja ir diskomforts kāda iekšēja vai ārēja konflikta dēļ, kuru cilvēks vismaz daļēji apzinās, tad jāvēršas pie psihoterapeita.

Nereti uzsākt terapiju mūs attur bailes un šaubas par to, kā tieši notiek vizīte pie speciālista.

Psihiatre Laura Štāne iesaka atcerēties, ka, pirmkārt, psihiatrs ir ārsts. Tāpat kā pie citiem ārstiem, arī pie psihiatra nāk ar sūdzībām par traucējumiem un diskomfortu. Ja nav iespējams precīzi aprakstīt nomācošās sajūtas, tad psihiatram var izstāstīt par to, kas tieši devis impulsu pieteikt vizīti.

Kad psihiatram vismaz aptuveni būs skaidrs konkrētā pacienta apmeklējuma iemesls, speciālists uzdos jautājumus ar mērķi, izprast konkrēto problēmu un tās iemeslus.

Jautājumi var būt dažādi un skart jebkuru dzīves sfēru. Pat, ja tie pašam nešķiet tieši saistīti ar problēmu, jācenšas atbildēt, godīgi ņemot vērā savas iekšējās sajūtas, jo tas speciālistam palīdz ieraudzīt kopainu un objektīvi izvērtēt pacienta stāvokli.

Atsevišķām traucējumu grupām ir izstrādātas aptaujas anketas, kas palīdz novērtēt traucējumu smagumu. Iespējams, psihiatrs piedāvās kādu no tām. Vizītes laikā psihiatrs izjautās arī par veselības traucējumiem (gan fiziskiem, gan psihiskiem) pagātnē, kā arī par ģimenes locekļu veselības stāvokli.

Tad ir laiks plānot problēmas risinājumu – psihiatrs izvērtē vai nav nepieciešamas papildus analīzes, uzsākt lietot medikamentus, griezties pie psihoterapeita vai veikt kādas izmaiņas ikdienas režīmā. Un tad arī kļūst skaidrs – būs vai nebūs nepieciešama nākamā vizīte.

Psihiatre Laura Štāne aicina nebaidīties no tā, ka vizītes laikā pacientam kaut kas tiks uzspiests pret viņa gribu – terapijas mērķis ir kļūt veselākam, harmoniskākam un priecīgākam!