Ar muzikāli krāšņu koncertu pirmo reizi Latvijā viesosies Berlīnes Konzerthaus orķestris
VSIA “Latvijas
Koncerti” aicina baudīt izcilu mākslinieku koncertu 28. septembrī Lielajā
ģildē, kur uz vienas skatuves satiksies viens no Berlīnes vadošajiem orķestriem
- Berlīnes Konzerthaus orķestris un viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām
solo ērģelniecēm Iveta Apkalna. Programmā vācu komponista Oto Nikolai uvertīra
operai “Jautrās vindzorietes”, beļģu komponista Jozefa Jongena Ērģeļkoncerts “Sinfonia
Concertante” un Ludviga van Bēthovena
Trešā jeb “Heroiskā” simfonija. Koncerts notiek Latvijas valsts simtgades
koncertciklā “Dzimuši Latvijā”.
Vācu komponistu Oto Nikolai
vēsture atceras kā vienu no izcilā orķestra “Vīnes Filharmoniķi” dibinātājiem
un diriģentiem, kā arī kā komiskās operas “Jautrās vindzorietes” autoru. 1848.
gadā Oto Nikolai tika iecelts par Berlīnes operas galveno kapelmeistaru, bet
jau gadu vēlāk ar milzu panākumiem tur iestudēja savu pēdējo operu “Jautrās
vindzorietes”, kas kļuva par teju vispopulārāko komisko skatuves darbu 19.
gadsimtā. "Jautrās vindzorietes"
ir valdzinoša muzikāla komēdija, kuras pamatā ir Viljama Šekspīra luga.
Operā savijas humors un lirika, fantastika un reālā īstenība. Pēc pirmizrādes
1849. gada 9. martā Berlīnē opera ātri iekaroja simpātijas Vācijas un citu
valstu klausītāju vidū, turklāt tās popularitāte nav mazinājusies līdz pat mūsu
dienām – joprojām tā tiek iestudēta visas pasaules operteātros.
Ljēžā dzimušais komponists un mūzikas publicists Jozefs Jongens bijis viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta pirmās
puses ērģelniekiem un beļģu ērģeļmūzikas attīstītājiem. Apjomīgā Ērģeļsimfonija
komponēta kā pasūtījuma darbs Filadelfijas biznesmeņa Džona Vanameikera
iespaidīgajam instrumentam, ko 1911. gadā viņš uzstādīja sava septiņstāvu
tirdzniecības centra ātrijā.
Trešā no Ludviga van Bēthovena
deviņām simfonijām iezīmē ne tikai komponista briedumu, bet arī laikmetu maiņu
– grūst vecā sistēma un tās vietā pamazām dzimst jauna. Simfonija sacerēta
1804. gadā un tā caurstrāvota franču revolūcijas idejām, ko bravūrīgi
sludinājis Napoleons Bonaparts. Kaismīgais, dumpinieciskais jaunais imperators
iedvesmojis Bēthovenu (Napoleons bijis tikai gadu jaunāks par komponistu), taču
vēlāk, kad Napoleons sevi kronējis par Francijas imperatoru, komponists
svītrojis simfonijai doto nosaukumu Bonaparte
symphony, to aizstājot ar – Eroica (“Heroiskā”).
Tekstu sagatavoja muzikoloģe Inga Žilinska.
Berlīnes Konzerthaus orķestris ir viens no Berlīnes vadošajiem orķestriem, kas
rezidē Berlīnes koncertzālē - Konzerthaus
Berlin. Orķestris ir dibināts 1952. gadā toreizējā Austrumvācijā kā
sāncensis orķestrim “Berlīnes Filharmoniķi”, kas atradās Rietumberlīnē.
Orķestra mākslinieciskais vadītājs šobrīd ir ugunīgais ungāru diriģents Ivans
Fišers, kurš savu radošo dzīvi dala starp paša dibināto Budapeštas festivāla
orķestri un Berlīnes Konzerthaus
simfonisko orķestri. Orķestrim ir arī divi galvenie viesdiriģenti – Dmitrijs
Kitajenko un Jurajs Valčuhs.
Jurajs Valčuhs ir dzimis Slovākijā, studējis kompozīciju Bratislavā, Sanktpēterburgā un Parīzē.Valčuha pirmā debija bija ar Francijas Nacionālo orķestri. Tai sekoja uzaicinājumi sadarboties ar orķestri “Berlīnes Filharmoniķi”, Bostonas Simfonisko orķestri un Ņujorkas Fiharmonijas orķestri.
Koncertcikls
„Dzimuši Latvijā” ir Latvijas valsts simtgades notikums, kuru atbalsta Kultūras
ministrija. Koncertcikla ietvaros Latvijas klausītājiem tiek piedāvāta iespēja
pieredzēt gan Latvijas jauno talantu, gan jau starptautiski atzītu un pasaulē
pieprasītu mūzikas zvaigžņu uzstāšanos Latvijas simtgadē Latvijas koncertzālēs.