Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

1917.gads Krievijā: Laika atskaite līdz revolūcijai

Krievijas revolūcija 1917. gadā bija viens no būtiskākajiem divdesmitā gadsimta notikumiem. Trīs vīri – Ļeņins, Trockis un Staļins – Krievijas politiskajās aprindās parādījās teju no nekurienes, un pie varas nokļuva vien 245 dienu laikā, no lielākās valsts pasaulē radot pirmo komunistisku impēriju.

Šie vētrainie seši mēneši padziļināti apskatīti dokumentālajā stāstā “1917. gads Krievijā: laika atskaite līdz revolūcijai”, kas TV ekrānos būs skatāms kanālā Viasat History, 23. oktobrī pulksten 22.00. Līdz tam īsumā ieskatīsimies būtiskākajos pagrieziena punktos, kas noveda pie revolūcijas.

1917. gada 23. februāris. Pēc tam, kad jau miljoniem cilvēku gājuši bojā Pirmajā pasaules karā, cilvēki bija badā, un cars nevēlējās pārmaiņas, cilvēki Petrogradā pārņēma galvaspilsētu un piespieda caru atkāpties. Tajā laikā Ļeņins, Trockis un Staļins atradās ārzemēs.

1917. gada 4. aprīlis. Ļeņins atgriežas no trimdas. Viņa brālis iepriekš ticis sodīts ar nāvi par terora aktu, kas veicināja viņa alkas pēc atriebības, tomēr vienlaikus viņš vēlējās tikt pie varas, tādēļ tika nodibināta lielinieku jeb Boļševiku partija. Tiesa, kā revolucionāram viņam nācās slēpties gadiem – līdz šim brīdim. Ļeņins mudināja savus biedrus uz otro revolūciju, lai no Kerenska pārņemtu varu vienkāršo ļaužu labā

1917. gada 16. jūnijs. Krievija sāk uzbrukumu Vācijai, tomēr tas neizdodas. Simtiem tūkstoši cilvēku mirst frontes līnijās, un šie fakti nāk par labu Ļeņinam, kas piedāvā tūlītēju mieru. Valdība sāk viņu vajāt par nodevību, un ar Staļina palīdzību viņš slēpjas. Pats Staļins vien februārī atgriezies no trimdas. Viņš bija izdarību cilvēks – izskatīgs, šarmants, sieviešu mīlēts. Tādēļ, kad Ļeņins slēpās, tieši viņš pārņēma kontroli pār lieliniekiem, un viņā arī ieklausījās.

1917. gada 10. oktobris. Ļeņins atkārtoti atgriežas no trimdas. Pie varas esošā pagaidu valdība tautas acīs ir diskreditēta, savukārt lielinieki ar Staļinu un Trocki turpina kļūt spēcīgāki. Trockis bija īstens mākslinieks, izcils runātājs, kurš spēja ietekmēt cilvēkus. Šie trīs vīri nepārprotami gatavojās revolūcijai oktobrī.

1917. gada 25. oktobris. Kerenskis gaida sacelšanos, bet viņš ir pārliecināts, ka spēs to izjaukt. Viņa pārliecība arī noved pie šī likteņa, jo tikai revolūcijas rītā viņš atcerējās, ka varbūt pienācis laiks sasaukt karaspēku, tomēr līdz tam laikam lielinieki jau bija pārņēmuši kontroli pār sakariem. Ziemas pilī Petrogradā, kur atradās valdība, gan neiebrūk uzreiz. Viņiem nav instrumentu šādam pavērsienam, lai arī ir skaidrs, ka tā būtu panākumu atslēga. Beigu beigās no karakuģa Aurora tiek raidīti brīdinājuma šāvieni, kas aizsāk aktivitātes. Nepieciešamība pēc cīņas izpaliek. Ļeņins ar saviem vīriem ēku ieņem bez pretestības, un līdz ar to arī aizsākas revolūcija.

Gluži kā revolūcija nedzima acumirklī – galu galā arī Ļeņins ar saviem biedriem šiem notikumiem gatavojās kopš februāra –, plāni par sociālistisku kārtību tapa vairāku gadu garumā. Pēc valdības gāšanas Trockis kļuva par tautas ārlietu komisāru, bet Staļins – par tautas nāciju komisāru, savukārt pats Ļeņins – par valdības vadītāju. Tālāk jau Krieviju viņi pārveidoja dienās, un šķita, ka tas cilvēkiem nāk par labu. Zemnieki un strādnieki paši kontrolēja savu dzīvi, sievietēm un vīriešiem bija vienādas tiesības. Tikmēr Ļeņins strādāja, lai veidotu varu, kurā viss tiktu kontrolēts vienpersoniski. Viņš radīja vienas partijas sistēmu un izveidoja slepenpoliciju, kurai bija tiesības nogalināt revolūcijas pretiniekus. Mira tūkstošiem, un patiesībā tika radīta diktatūra, ko vēlāk mantoja Staļins.

Iespējams, par Staļina teroru ceturtdaļgadsimta garumā nekas neliecina labāk kā fakts, ka Staļins lika izpildīt tūkstoti nāvessodu nedēļā, kamēr cari – vien 17 gadā. Viņa valdīšanas laikā koncentrācijas nometnēs tika nogādāti divdesmit miljoni cilvēku, un vismaz tik pat arī mira. Ļeņins nemaz nevēlējās, lai viņš būtu viņa mantinieks, jo Staļina tā laika ietekme atbalsojas ne vien šodienas Krievijā, bet arī visā pasaulē. Un tas viss izveidojās šajos sešos vētrainajos 1917. gada mēnešos, ko varēsim izzināt dokumentālajā filmā “1917. gads Krievijā: laika atskaite līdz revolūcijai” – ekskluzīvi kanālā Viasat History, 23. oktobrī, pulksten 22.00!

Seko mums arī Facebook

Krievijas revolūcija 1917. gadā, Viasat History

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas