Vienam tēvam treji dēli, divi gudri, trešais – meita.
- Tēt, kā es rados?
- Viss sākās ar to, ka aptieka bija ciet…
Pēc tam, kad dēlēns, uzkāpdams man mugurā, priecīgi iesaucās: “Es jāju ar nīlzirgu!” – es sāku ievērot diētu.
- Tēt, vai tad, ja piepilda nomedītu dzīvnieku ādu ar kaut ko – vai to sauc par izbāzeni?
- Jā, dēls, tas ir izbāzenis – domīgi noteica tēvs, skatoties uz sievu kažokā
Tēvs ar lepnumu:
- Mans puika, kad izaugsi, kļūsi par īstu džentlmeni!
- Es nevēlos būt džentlmenis, tēt. Es gribu būt līdzīgs Tev!
Jūs saprotat, ka jūsu bērni ir izauguši, kad meita sāk krāsot lūpu krāsu un dēls sāk tīrīt lūpu krāsu no lūpām.
- Tēt, kāpēc tu manā dienasgrāmatā ieliec krustiņu paraksta vietā?
– Lai skolotājs nesāk brīnīties, kā inteliģentam cilvēkam var būt tik stulbs dēls.
- Tēt, vai var šķērsot ceļu pie sarkanās gaismas?
- Var, dēls, var! Tikai ar augstu paceltām rokām, lai morgā vieglāk novilkt džemperi..
- Mans dēls ir šedevrs.
- Tik skaists?
– Nē, nezināma meistara darbs.
Joki, anekdotes, humors