Tie, kuri ir tam pievērsuši uzmanību, jau ir pamanījuši, ka darbības ar UIN (uzņēmuma ienākuma nodokli) vairs nebūs tādas kā līdz šim. Ar 2018. gada 1.janvāri UIN likumā ir stājušās izmaiņas, kas nosaka jaunu likmi un jaunu nodokļa maksāšanas kārtību.
Iepazīstoties ar izmaiņām, ārpakalpojumu grāmatvedes Ievas Grīslejas viedoklis ir šāds – šīm izmaiņām ir pietiekami daudz zemūdens akmeņu. Jau iesniedzām 2016. gada pārskatu, un nebija iespējams neiesniegt UIN avansa aprēķinu, tas vairs nav atrunājams, kā iepriekš. Sanāk princips – nopelnījis esi, maksā tekošo un vēl avansā. Tas ir izraisījis sašutumu uzņēmēju vidū, kā arī nespējas dēļ samaksāt prasīto, bloķētu naudas plūsmu vai, vienkārši izsakoties, bloķētu bankas kontu.
Jaunā UIN likme ir 20% no sadalītās peļņas, tas nozīmē, no tās peļņas, kas izņemta dividendēs vai izlietota mērķiem, kas nav tieši saistīts ar uzņēmuma darbību. Tomēr nav vairs atsevišķās likmes par dividendēm – 15% + 10%. Tas nozīmē – izņemam uzņēmuma peļņu un nomaksājām 20% likmi un viss. Bet ir jauna nianse, ko nosaka UIN likuma 4. panta 9. daļa – nosakot taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Tas nozīmē, minēšu piemēru; Uzņēmums nopelnīja 10 000 EUR, no tiem 5000 tika izņemti dividendēs, otri 5000 EUR ir reinvestētā peļņa (pārskata gada nesadalītā peļņa), no kuras nodokli nemaksās. Aprēķins sanāk
šāds; 5000/0.8 X 20% = 1250 EUR nodoklis, kas jāsamaksā budžetā. Tie ir 20% no 5000 EUR, bet 250 EUR jāmaksā „pa virsu”. Tie paši 25% vien sanāk. Vienīgais mierinājums, ka nesadalītās peļņas likme ir 0%. Tas attiecas uz 2018. gada uzņēmuma darbību, par 2017.gadu vēl rēķinām pēc iepriekšējās kārtības.
Kā jau iepriekš minēju, šobrīd maksājam UIN avansu no 2016. gada peļņas. Un vēl maksāsim avansus līdz 2018. gada 20. jūlijam par 2017. gada peļņu. Tas nozīmē, tiek iesniegts gada pārskats par 2017. gadu kopā ar UIN deklarāciju un avansa aprēķinu vienreiz, un pēc 2018.gada 1. jūlija jāseko līdzi uzņēmuma peļņas rādītājiem, un ja ir peļņa, to būs jādeklarē katru mēnesi un jāmaksā nodoklis. Tātad, ja agrāk UIN tika aprēķināts un maksāts reizi gadā kopā ar gada pārskata iesniegšanu, tad tagad to vajadzēs darīt katru mēnesi – atsevišķiem nodokļu maksātājiem – reizi ceturksnī. Protams, deklarāciju var neiesniegt un nodokli nemaksāt katru mēnesi, ja neveidojas ar nodokli apliekams objekts – tie ir zaudējumi vai reinvestētā peļņa. Un vēl jauna nianse – ja uzņēmējam vajadzēs no firmas naudu, to varēs izņemt katru mēnesi (ja vien būs ko izņemt) un nomaksāt 20% plus 0.8 koeficientu, toties neveidosies lieks avansa norēķinu parāds uzņēmumam. Tas jāizvērtē uzņēmējam katram pašam, vai uzņēmuma līdzekļus pieturēt kontā vai tomēr izņemt kā dividendi.
Rezumējot jaunumus, rodas secinājums – izdevīgāk ir peļņu nesadalīt, bet tomēr uzņēmējs strādā, lai nopelnītu. Tātad – reizi mēnesī, izņemot naudas summas no uzņēmuma kases vai bankas konta, sastādot uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju, var nomaksāt 20% UIN. Tas ir izdevīgāk, nekā ik mēnesi maksāt nodokļus no algas.