Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Čaga veselībā – vai tā tiešām spēj ārstēt vēža slimniekus?

Čaga, Image by Reijo Telaranta from Pixabay

Bērza čaga ir izsenis izslavēta ar savām ārstnieciskajām īpašībām, it sevišķi starp vēža slimniekiem. Sēņojot, kā arī tad, kad kokiem nav lapas, to var bieži atrast. Kā atpazīt šo bērza piepi jeb parazitāro sēni, un kā to pagatavot, zināt noder katram, kas dod priekšroku dabas ārstnieciskajām metodēm.

Kas veselīgs čagā?

Augot čagā uzkrājas visas vērtīgākās vielas un ķīmiski aktīvos savienojumus no koka, uz kura tā aug. Visvairāk tajās uzkrājas fenoli izteikti spēcīgi antiseptiķi. Čagas ir arī bagātas ar dažādiem mikroelementiem.

Šī parazītpiepe ir izcils pretsāpju līdzeklis. Tā ne tikai samazina spazmas, bet arī uzlabo imunitāti, tonizē un uzmundrina. Zināmāka un apspriestākā čagas ietekme uz veselību ir tās pretvēžu īpašības. Jāsaprot gan, ka tā nespēj ārstēt audzējus, tādēļ tas nav līdzeklis, lai pilnībā aizstātu medicīnisko, noteikto ārstēšanu, bet gan samazina audzēja agresīvās šūnas, līdz ar to mazinot metastāžu veidošanās iespējas. Lietojot čagas līdzekļus profilaktiski kopā ar vispārējo audzēju ārstēšanas metodēm, pēc mediķu un homeopātu domām tiek veicināts ārstēšanas process. Čaga nav toksiska un pārdozēšana neko neizraisa, parasti to lieto kuņģa čūlas, gastrīta, ļaundabīgu audzēju, īpaši kuņģa un plaušu audzēju gadījumā.

Kā atpazīt un ievākt čagu?

Čaga jeb melnā spulgpiepe aug uz kokiem, visbiežāk sastopama uz bērziem - koka bojātās vietās mēdz augt tumša, grumbaina, pavisam nepievilcīga piepe. Šī parazītsēne aug lēnām, tādēļ tā meklējama uz veciem kokiem, bet ievāc no dzīviem kokiem.

https://www.instagram.com/p/CH12n51MlQL/?utm_source=ig_embed&utm_campaign=loading

Kad sēne atrasta, talkā jāņem cirvītis un sēni jānocērt. Un kad arī tas izdarīts, tad var manīt, ka tā sastāv no trīs kārtām. Ārstniecībā izmanto vienīgi vidējo čagas kārtu, nocērtot arējo jeb grubuļaini cieto daļu un irdeno, sēnes daļu, kas augusi kokā. Derīgo čagas daļu sakapā sīkos gabaliņos, žāvē 50C temperatūrā un uzglabā līdz 6 mēnešiem, maksimāli ātri izlietojot.

https://www.instagram.com/p/CHwFEbzg9h7/?utm_source=ig_embed&utm_campaign=loading

Kā pagatavot čagas izvilkumu?

Nelielu gabalu (aptuveni dūres lieluma) aplej ar 5 glāzēm tīra ūdens, vislabāk - avota. Lai tā kārtīgi izmirktu, aplietu bērza piepi atstāj ūdenī 4 – 5 stundas. Kad sēne izmirkusi, to sarīvē vai samaļ. Ūdeni, kurā tā mērcēta, uzsilda līdz 50C – 60C temperatūrai, ieliek sasmalcināto čagu un nostādina siltā vietā 2 diennaktis jeb 48h. Pēc tam nokāš un uzglabā ledusskapī. Lieto vismaz 3 reizes dienā, vismaz pa vienam malkam.

Kā pagatavot čagas uzlējumu?

Lai pagatavotu čagas uzlējumu, nepieciešams piepi apliet ar verdošu ūdeni un nostādināt 4 – 5 stundas. Kad tā izmirkusi, to samaļ, pēc tam pārlej ar ūdeni (1:5), uzsilda līdz 50C temperatūrai un nostādina 2 diennaktis. Kad 48 stundas pagājušas, ūdeni nokāš un tam pievieno aukstu novārītu ūdeni līdz tādam tilpumam, kāds bijis sākotnēji. Šādu uzlējumu var uzglabāt ledusskapī 3 līdz 4 dienas, bet lietot iesaka 3 reizes dienā pa vienai glāzei pusstundu pirms ēšanas.

Lasi arī:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...