Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Četri iemesli, kāpēc sportošana grupā uzlabo motivāciju un rezultātus

Publicitātes foto

Dažādi stiepšanās un mobilitātes treniņi, piemēram, joga un pilates, vai spēka treniņi, izmantojot stieņus un svarus, tradicionāli uzskatīti par individuāli veicamiem vingrinājumiem. Taču pēdējā laikā strauji pieaug sportot gribētāju interese par šādiem treniņiem grupās. Sporta treneri nosauc četrus būtiskus faktorus, kāpēc treniņi grupā ir noderīgi, un kā tie palīdz palīdzot tikt pie kārotās formas ātrāk un vairo motivāciju labos ieradumus turpināt.

Parasti par grupu treniņiem interesējas tie, kam nav iepriekšējas sporta pieredzes. “Viņi zina, ka šādā treniņā iegūs treneri, skaidrus uzdevumus, un tas dod drošības un pārliecības sajūtu. Tāpat grupu treniņus parasti izvēlas tie, kuriem svarīga ir apkārtējā vide, kopības un komandas darba izjūta, citi sportisti, kas viņus motivē, un izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties – galu galā viņi nevar padoties, pildot uzdevumus citiem blakus,” skaidro sporta kluba “Lemon Gym” grupu nodarbības trenere Vineta Burkovska.

Vienlaikus, viņa novērojusi, ka pēdējā laikā arvien biežāk grupu treniņu priekšrocības atklāj tie, kuri iepriekš bija pieraduši sportot paši. Trenere uzsver, ka regulāra sportošana grupā var palīdzēt uzturēt motivāciju un efektīvāk paaugstināt izturību.

Rada iekšēju vēlmi sportot

Sports ir ļoti saistīts ar motivāciju, proti, cik ļoti cilvēks ir ieinteresēts un motivēts sportot. Motivācija var būt gan ārēja, gan iekšēja. “Piemēram, ja kāds cits mudina jūs vingrot, vai jūs vingrojat tāpēc, ka vēlaties zaudēt svaru, tas ir ārējs stimuls. Patiesībā jūs sportojat, jo jums tas ir nepieciešams, bet daļai cilvēku tikai ar to vien grūti sevi motivēt ilgtermiņā,” stāsta trenere V. Burkovska.

Viņasprāt, īstai motivācijai ir jābūt iekšējai, kad mēs kaut ko darām, jo ​​ tas mums sagādā prieku. Un vingrošana grupā tam palīdz: “Vingrošana un intensīva slodze izraisa laimes hormona endorfīnu pieplūdumu. Sports grupā bieži vien šo baudījuma sajūtu pastiprina, pat ja sportiskā aktivitāte ir grūta. Kopumā, grupu treniņi var pārvērst sportošanu par jautrām, pat azartiskām grupu aktivitātēm, kuras tā vien gribas turpināt.”

Iespēja satikt jaunus draugus un pārliecība par saviem spēkiem

Cilvēki, kuri sadraudzējas ar treniņu grupu dalībniekiem un treneriem, treniņus apmeklē biežāk, ir izturīgāki pret kārdinājumiem kavēt nodarbības un gūst lielāku gandarījumu sportā. Turklāt jaunie draugi var sniegt papildus motivāciju – atgādināt par treniņiem, dalīties ar būtisku informāciju, var pat veidoties draudzība ārpus treniņiem. Novērojumi rāda, ka sportotāji, kuriem izveidojies labs kontakts ar citiem nodarbību biedriem, tās biežāk apmeklē arī attālināti, piemēram, ja konkrēto treniņu klātienē nevar apmeklēt karantīnas dēļ.

Sports domubiedru pulkā arī būtiski stiprina pašapziņu. “Protams, sports kopumā vairo pašapziņu, – sportojot cilvēks kļūst stiprāks un skaistāks. Grupā šī pārliecību nostiprinās vēl vairāk. Grupas atbalsts un novērtējums sniedz cilvēkam lielus psiholoģiskus ieguvumus, kas motivē sportot, staipīties pirms un pēc nodarbības un lepoties ar saviem sasniegumiem,” piebilst V. Burkovska.

Mazāk kārdinājuma sevi pažēlot

Vēl viena grupu treniņu priekšrocība ir dabiskā konkurence, vērojot citus sportistus, kas, pēc V. Burkovskas domām, mudina pilnveidoties daudz ātrāk, nekā sportojot patstāvīgi.

“Citu sportistu un trenera klātbūtne ir lielisks motivators. Vingrojot vienatnē dabiski rodas kārdinājums sevi pažēlot – izlaist dažus vingrinājumus vai padarīt tos vieglākus, izpildīt tos mazāk reižu un ieturēt ilgākas atpūtas pauzes – lietas, ko cilvēki grupā diez vai darītu. Grupu nodarbības tādējādi stimulē ātrāku fizisko progresu. Tāpat svarīgi, ka grupu treniņā, kad priekšā ir treneris un apkārt citi sportotāji, mēs varam uzlabot savu vingrojumu tehniku,” viņa skaidro.

Iespēja nedomāt un “izvēdināt galvu”

Grupu treneri novērojuši, ka cilvēkiem grupu treniņi nereti patīk arī tāpēc, ka viņi var atļauties “nedomāt” - programma ir gatava, tikai jāseko trenera norādījumiem. “Sportojot individuāli, jādomā par tempu, to, kuru vingrojumu pildīt kā nākamo un jāskaita vingrojuma atkārtojumi. Turpretī grupu treniņā viss ir gatavs, un varam pilnībā atpūsties, izvējot prātu un aizmirst ikdienas problēmas,” saka trenere.

Kā izvēlēties piemērotāko un kā treniņus kombinēt?

Potenciālajiem sportotājiem nebūtu jābaidās, ka nodarbībā “nevarēs turēt līdzi” - šobrīd ir daudz dažādas intensitātes un veida grupu treniņu, un var izvēlēties atbilstoši savām spējām, hobijiem un vajadzībām, stāsta “Lemon Gym” grupu nodarbību trenere Sandija Pūpola. Tie ir gan stiepšanās un mobilitātes treniņi (joga, pilates, dažādi funkcionālie treniņi), gan spēka (saķere ar stieņiem un svariem, funkcionālais treniņš u.c.) un intensīvāki kardiotreniņi. Tāpat tie iedalās lēnos, vidējas vai augstas intensitātes treniņos.

“Cilvēki bieži domā, ka lēnas intensitātes treniņi ir viegli, bet var būt arī grūti. Lēnas intensitātes treniņš ir piemērots tiem, kam ir sirds vai mugurkaula problēmas, un kuri nevar intensīvi vingrot. Turklāt pieredze rāda, ka veikt lēnus vingrinājumus var būt daudz grūtāk nekā ātrā tempā,” atzīmē trenere.

Sportotāji treniņus parasti izvēlas atbilstoši savam darba vai ģimenes grafikam – daļa vingrot dodas pirms, daļa - pēc darba vai pusdienu pauzē. Vienlaikus, pirms izvēlēties sev piemērotāko grupu treniņu, trenere iesaka vispirms visu izmēģināt un tad izlemt. “Izvēloties treniņu, pievērsiet uzmanību arī tam, vai citi dalībnieki jums ir līdzīgi pēc vecuma, dzimuma un vaļaspriekiem. Jo līdzīgāki cilvēki, jo spēcīgāks komandas gars un motivācija,” iesaka S.Pūpola.

Trīs līdz četras reizes – tas ir optimālais treniņu skaits nedēļā gan pieredzējušiem sportotājiem, gan iesācējiem. “Arī iesācējiem būtu jāvingro trīs līdz četras reizes nedēļā, ar vienu vai divām reizēm mūsdienu gana mazkustīgajā ikdienā nebūs gana. Turklāt, ieteicams treniņus dažādos – piemēram, vienu dienu veltot muskuļu stiprināšanai un spēka vingrojumiem, nākamo – stiepšanai, trešo – kardioslodzei,” iesaka trenere.

Zemāk noskaties video, kādas pārmaiņas piedzīvojis Kašers, uzsākot sportot.

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...