Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Ērču sezona klāt! Kā sevi no tām pasargāt?

Photo by Nicolas Picard on Unsplash

Photo by Nicolas Picard on Unsplash

Par ērču slimībām, to veidiem, pazīmēm un ārstēšanu stāsta Rīgas Austrumu Klīniskās slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra virsārste, infektoloģe, hepatoloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes lektore dr. Velga Ķūse un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. Informāciju apkopoja Tamro Baltics.

Ņemot vērā to, ka šogad bijusi īpaši silta ziema, gan pilsētā, gan ārpus pilsētas mežos, parkos, krūmājos un zālājos jau sāk rosīties ērces, jo ērces kļūst aktīvākas pie gaisa temperatūras +4 līdz +5 C grādiem. Infektoloģijas centrā šogad pirmās ērces pārbaudēm tika saņemtas jau janvārī. Ar ērču pārnēsātām slimībām Latvijā ik gadu slimo simtiem cilvēku. Šajā pavasarī, kad ārkārtas situācijas dēļ tiek rekomendēts ievērot sociālo distancēšanos, daudzi izvēlēsies vairāk brīvā laika pavadīt tieši pie dabas – parkos, mežos un pļavās. Kā pasargāt sevi no ērcēm?

Ērču pārnēsātās slimības

Ērces var pārnēsāt un izplatīt ļoti daudz slimību, taču šo slimību izraisītāji ir dažādi. Viena no izplatītākajām ērču pārnēsātajām slimībām ir ērču encefalīts, kuru izraisa ērces pārnēsāts vīruss. Tāpat izplatīta ir arī Laimborelioze jeb Laimas slimība, ko izraisa mikroorganisms - spirohēta borēlija, kuru ērce pārnēsā savā ķermenī un, piesūcoties cilvēkam vai dzīvniekam, inficē to. Latvijā ir bijuši saslimšanas gadījumi arī ar tularēmiju un Q drudzi. Vēl viena slimība, ko Latvijā var diagnosticēt, biežāk gan mājdzīvniekiem, īpaši suņiem, ir babezioze. Mikroorganisms - babēzija, iekļūstot dzīvnieka organismā, var sabojāt sarkanos asinsķermenīšus jeb eritrocītus, kā rezultātā dzīvnieks var nomirt.

Situācija ar ērču izraisītajām slimībām Latvijā

Latvijas Infektoloģijas centra un Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka situācija ar ērču izraisītām slimībām Latvijā ir svārstīga. 2019.gadā Latvijā bija nedaudz vairāk saslimšanas gadījumu nekā 2018.gadā. Infektoloģijas centrā 2018.gadā bija 40 pacienti, bet 2019.gadā - 63 pacienti ar ērču encefalītu. Ar ērlihiozi valstī vidēji reģistrē 10-20 gadījumus gadā. Savukārt ar aizdomām par Laimas slimību Infektoloģijas centru sezonā apmeklē aptuveni 400 cilvēku, tomēr 2019. gadā nopietnu gadījumu bijis mazāk nekā 2018.gadā.

Kā pazīt ērču encefalītu? Inficēšanās simptomi

Parasti divu līdz četru nedēļu laikā pēc ērces koduma parādās simptomi, kas ir līdzīgi gripai. Tā var būt pēkšņa, augsta temperatūra (38 līdz 39 grādi), galvassāpes, slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu un skaņu. Ja līdz ar simptomiem cilvēkam ir arī bijusi piesūkusies ērce, tad jāmeklē ģimenes ārsta palīdzība un parasti pacients tiek stacionēts. Dažkārt slimība aprobežojas ar pirmajiem simptomiem jeb drudža formu, kas ir pati vieglākā forma, taču, ja gripas simptomātika izzūd, bet pēc dažām dienām simptomi atjaunojas un pasliktinās, var attīstīties meningīts jeb iekaisuma process galvas smadzeņu apvalkos. Attīstījies encefalīts – tas ir iekaisums galvas smadzenēs. Iekaisuma process var lokalizēties arī dažādu perēkļu veidā, kuri var būt tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem, līdz ar to var būt arī letāli gadījumi. Kad attīstās encefalīts, pacientam parādās apziņas traucējumi, ir grūti kontaktēties, var izveidoties ķermeņa vienas puses paralīze. Progresējot encefalīts var radīt nopietnus centrālās nervu sistēmas, locītavu un sirds bojājumus.

Kādēļ vakcinēties pret ērču encefalītu?

Infektologi atgādina, ka nav specifisku medikamentu pret ērču encefalītu, tāpēc vienīgais veids, kā droši sevi pasargāt, ir vakcinācija pret ērču encefalītu. Latvijā tiek izmantotas Ticovax un Encipur vakcīnas. Abas ir efektīvas, tīras un bez blaknēm. Šīm vakcīnām atšķiras tikai vakcinēšanas režīms un vecumi (bērni un pieaugušie). Ātrā shēma pieejama, uzsākot vakcīnu ērču aktivitātes periodā. Saņemot pirmo vakcīnu, tā jāatkārto pēc divām nedēļām. Šajā vakcīnas iedarbības periodā vajadzētu sevi pasargāt no iespējas, ka piesūcas ērce. Tradicionālā shēma - izvēlētajā dienā saņem vakcīnu un pēc mēneša to veic atkārtoti.

Ja ir pazaudēta potēšanas pase vai nav zināms, kad pēdējo reizi ir veikta pote, ir iespēja pārbaudīt specifiskas aizsargvielas organismā. Ja tās ir, potēšanos var vēl neveikt. Taču, ja vielas analīzēs neatrod, drošāk veikt pilno potēšanās plānu. Atkarībā no vecuma un vakcīnas, cilvēks var atkārtoti potēties ik pēc pieciem gadiem. Pēc 60 gadu vecuma - reizi trīs gados. Encipur vakcīna līdz 49 gadu vecumam jāatkārto vienu reizi piecos gados, bet pēc 49 gadu vecuma reizi trīs gados.

Vakcīna nenostrādā tikai 5-6% gadījumu, kad tā ir nepareizi uzglabāta vai nav ievērots vakcinācijas kalendāra režīms, bet tādi gadījumi ir ļoti reti. Ja cilvēks ir potējies, taču ir šo dažu procentu skaitā, kam vakcīna nav iedarbojusies, slimība jebkurā gadījumā izpaužas vieglākā formā.

Kā rīkoties, ja piesūkusies ērce?

  1. Noņem pēc iespējas ātrāk! Jo ilgāk ērce barosies, jo lielāks risks inficēties ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām. Noņemt ērci var mājas apstākļos vai ārstniecības iestādē.
  2. Izmanto speciālus rīkus ērču izņemšanai! Ērču noņemšanas veidi ir dažādi. Šobrīd aptiekās ir pieejami arī speciāli instrumenti, ar ko var ērti noņemt ērci. Svarīgākais ir nesaspiest ērces vēderu, jo pretējā gadījumā ērce koduma vietā var ielaist infekciju. Pirms ērces izņemšanas ērcei var uzlikt ar spirtu piesūcinātu vati, tas darbosies kā narkoze ērcei un atslābinās tās kodienu. Ja ērces galvu neizdodas izņemt, nevajag satraukties – brūce jādezinficē ar jodu, bet ērces galviņa ar laiku izkritīs pati.
  3. Ja māc bažas, nodod ērci pārbaudei! Ērce pārbaudes veikšanai jāved uzreiz pēc tās noņemšanas, ieliekot to trauciņā mitrā salvetē, jo ērce nedrīkst izžūt. Tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies, nav nepieciešamas vest ērci uz pārbaudēm. Taču, ja ir vēlme ērci pārbaudīt uz Laimboreliozi, tad to ir iespējams izdarīt. Jāuzsver, ka arī pašam pacientam 30 dienas ir jāvēro koduma vieta. Ja tur parādās sārts gredzenveida plankums 5 cm lielumā, tā ir klīniskā izpausme, kura liecina par slimības esamību. Jāņem vērā, ka vienu ērci ir iespējams pārbaudīt tikai uz vienu no slimībām - encefalītu vai Laimboreliozi. Pagājušajā gadā vairāk nekā 5000 ērču tika pārbaudītas uz encefalītu, taču inficētas bija tikai 44, līdz ar to inficēšanās procents ir zems. Savukārt uz Laimboreliozi tika pārbaudītas 1500 ērces, no kurām 380 bija inficētas, kas ir vairāk kā 25%. Taču ir jāpatur prātā - ja piesūcas inficēta ērce, tas nenozīmē, ka cilvēks uzreiz arī inficēsies.
  4. Ja parādās inficēšanās simptomi, nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos - piemēram, ar pretsāpju medikamentiem, jo tie palīdzēs tikai īslaicīgi un simptomi pasliktināsies. Parādoties inficēšanās simptomiem, jādodas pie ārsta.

Piemērotākais apģērbs, dodoties zaļumos

Labāk vilkt gaišas krāsas apģērbu, lai ērci būtu vieglāk savlaicīgi pamanīt un notraust. Pēc pastaigas ieteicams drēbes novilkt, apskatīt ķermeni, apģērbu. Ērces no kokiem nekrīt, bet tās var sēdēt uz zāles stiebra gala un gaidīt, kad garām ies kāda lielāka vai mazāka siltasiņu būtne, un tad arī meklēs vietu, kur piesūkties. Ja ērce nespēs atrast vietu, kur aizlīst aiz apģērba, tā, visticamāk nokritīs nost. Bet, ja zem tērpa varēs pakļūt, tad ērce meklēs vietu uz ķermeņa, kur āda ir maigāka, mīkstāka, vieglāk caurdurama, tad piestiprināsies un sāks baroties.


Tā kā ērces mēdz pieķerties ne tikai mežā vai pļavā, bet pat pašu dārzā, īpaši laukos, tiek piedāvāta arī iespēja savu piemājas īpašumu apstrādāt ar pretērču dezinsekciju!