Kā runāt ar cilvēku, kurš zaudējis tuvinieku?

Dzīves noslēguma rituālam jeb bērēm ir divkāršs mērķis: viens ir atcerēties šo cilvēku tā, kā mēs tos pazīstam dzīvē; un otrs ir "atvadīties" no viņa fiziskās klātbūtnes, kas vairs nebūs mūsu dzīves daļa. Nereti, zaudējot tuvinieku, ģimene viena uzņemas visu – jo apkārtējie baidās vai nevēlas iejaukties vai arī īsti nezina, kā pareizi rīkoties. Jāatceras, ka vissvarīgākais šajā mirklī ir pievērsties dzīvajiem un palikušajiem, sniegt emocionālu un praktisku atbalstu.

Bēru plānošana, cienījamas bēru mājas izvēle, draugu un bēru viesu apziņošana un uzņemšana – prasa ļoti lielu emocionālu sasprindzinājumu, kas var novest pie sabrukuma. Tādēļ šādā brīdī labākais, kā pasargāt sevi no emocionālas pārslodzes, ir pieņemt līdzcilvēku atbalstu un izrunāties, savukārt saimnieciskos jautājumus, kas saistās ar bēru organizēšanu, uzticēt apbedīšanas birojam.

Domājot par to, kā labāk runāt ar cilvēku, kas tikko zaudējis tuvinieku, apbedīšanas dienesta pārstāvji iesaka pārdomāt, ko vēlies teikt draugam, lai neradītu liekus pārpratumus vai papildus pārdzīvojumus jau tā emocionālajā laikā. Viņi saka, ka no pieredzes visvairāk aizgājušā tuviniekam palīdzēs tieši emocionālais atbalsts, sajūta, ka esi šeit, lai atbalstītu viņu.

Ja vēlies izpaust savu empātiju, bet nezini kā atbalstu ietvert vārdos, vari izmantot šādas frāzes:

“Man žēl, ka tā noticis!”, lai gan šī frāze ir klišeja, tā darīs līdzcilvēkam zināmu, ka tev tiešām gribas viņu uzmundrināt. Tāpat arī - “Viņš/-a bija brīnišķīgs cilvēks” vai “Man viņš/-a pietrūks” liks aizgājušā tuviniekam sajust atbalstu un viņš sapratīs, ka nav viens šajā situācijā.

“Tu esi manās domās/Es par tevi domāju”, tas noderēs, ja veidosi rakstisku ziņu. Dari viņam zināmu, ka viņš nav aizmirsts un vientuļš, bet gan par viņu tiek domāts un esi šeit, lai viņu uzklausītu. Lai izrādītu, ka vēlies atbalstīt cilvēku, vari teikt frāzes, kas aicinās viņu dalīties emocijās un sajūtās tieši ar tevi, piemēram – “Tas tev noteikti ir ļoti grūti”.

Izsverot to, cik tuvs tev ir cilvēks, kurš piedzīvojis zaudējumu, un pavērojot, kā viņš tiek galā ar zaudējumu, vari piedāvāt satikties kādā citā reizē, lai viņš varētu pastāstīt par to, kāds bija aizgājušais cilvēks. Dažiem, kas zaudējuši tuviniekus, pārdzīvot nāvi ir vieglāk runājot par mirušo.

Ja nevēlies ieslīgt līdzjūtīgos tekstos, jo zini, ka cietušais, tāpat jūt, ka tu vienmēr viņu atbalstīsi, atceries kādu kopīgu gadījumu, ko esat piedzīvojuši kopā ar aizgājēju. Atmiņas, turklāt pozitīvas vai smieklīgas, palīdzēs ātrāk tikt pāri pārdzīvojumam un mudinās vienmēr atcerēties labo par šo cilvēku.

Ko neteikt cilvēkam, kas tikko zaudējis tuvinieku?

Daudzi cilvēki baigās pateikt kaut ko “ne tā”, un pareizi vien ir, jo personas emocijas zaudējuma brīdī ir ļoti sakāpinātas, var rasties pārpratumi vai nevajadzīgi strīdi. Runāt vajadzētu aiz mīlestības un cieņas, nevis tikai tāpēc, ka šķiet vajag kaut ko pateikt, lai neizskatos slikti. Ņem vērā šos 3 punktus, lai zinātu, ko neteikt:

1. Nenoliedz personas nāvi.

2. Nenoliedz, ka cilvēks izjūt emocionālas sāpes, kā arī neignorē viņa emocijas

3. Nenoliedz, ka aizgājušais, izmainīs tuvāko cilvēku dzīvi

“Es zinu kā tu jūties” Lai gan šis varētu šķists kā empātisks apgalvojums, tas var raisīt pretēju efektu. Ikviens izjūt zaudējumu citādāk, nepielīdzini drauga emocijas savām un nenovienkāršo tās.

“Viņš/-a ir labākā vietā” – ja vien tu neesi 100% pārliecināts, ka aizgājušais ticēja dzīvei pēc nāves, nesaki šo apgalvojumu, jo tas varētu nostrādāt kā nicinājums, nevis mierinājums.

“Tagad tu vari virzīties tālāk ar savu dzīvi” – īpaši, ja aizgājušais pirms nāves mocījies ilgstošās sāpēs kādas slimības dēļ un prasījis lielāku uzmanību un aprūpi no apkārtējiem, tev varētu ienākt prātā pateikt, ka tagad būs vieglāk vai labāk – nedari tā! Tu aizskarsi otru cilvēku, radot iespaidu, ka tavuprāt mirušais bija nasta. Tas nekādā veidā neizrādīs cieņu un nemierinās tuvinieku.

“Es nezinu, kā es justos, ja būtu tavā situācijā”. Lai gan šis ir patiess apgalvojums tev, tas nekādā veidā nepalīdz un nemierina citus, turklāt – tas varētu parādīt, ka aizgājušā tuvinieks ir viens un nesaprasts. Arī “Vismaz nāve bija ātra un nesāpīga” vai “Tā kā viņš/-a mira ilgi, tev bija iespēja atvadīties” nebūs īstie vārdi, ko izmanot. Pat, ja vēlies otru cilvēku uzmundrināt, šis nav īstais brīdis.