Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Kanalizācija vēsturē un mūsdienās - interesanti fakti un derīgi padomi

Tualete, foto by sferrario1968, pixabay.com

Tualete, foto by sferrario1968, pixabay.com

Kur un kad parādījās pirmās tualetes? Pirmsneolīta laikmetā, kas ir aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu un senāk, mūsu tālie senči vēl dzīvoja vienotā veselumā ar dabu, un atkritumu, tai skaitā pašu radīto organisko, apsaimniekošanas jautājums kā tāds nepastāvēja. Mednieku un vācēju kopienas ūdeni ieguva no dabiskiem avotiem, apmetoties ūdenstilpju tuvumā, bet savus barības pārstrādes gala produktus atstāja turpat dabā, un šai ziņā īpaši neatšķīrās no dzīvnieku sugām sev līdzās.

Būtiskas izmaiņas atnesa brīdis, kad cilvēce no mednieku-vācēju dzīves veida pārgāja augstākās attīstības formās - kļuva par ražotājiem un tirgotājiem. Parādījās blīvāk apdzīvotas vietas, kas vēlāk pārauga pilsētās, kur savukārt koncentrējās amatniecība, tirdzniecība, pirmās politiskās sistēmas .. un neizbēgami arī atkritumi. Senākās liecības par pirmajām kanalizācijas sistēmām nāk no senās Babilonijas teritorijas, un datētas aptuveni ar 4000 gadu pirms mūsu ēras. Tur bija mums pazīstamo tualešu aizsākumi - izrakti padziļinājumi ekskrementu koncentrēšanai. Tā kā babiloniešiem uz to brīdi jau bija arī attīstīta ūdens piegādes sistēma, parādījās arī risinājumi, kā atkritumus aizskalot ar ūdeni - no spaiņa un arī pievadot pa māla kanāliem. Jā, arī “slapjās” tualetes pirmsākumi meklējami tik sen!

Savukārt senākās tualetes “kabīnes”, kas savienotas ar notekūdeņu izvadsistēmu, atrastas senās Mohenjo Daro pilsētas izrakumos mūsdienu Pakistānas teritorijā, no aptuveni 3000 gadiem pirms mūsu ēras. Diemžēl tajos tālajos laikos viņi nespēja izdomāt neko labāku, kā visu “labumu” izvadīt Indas upē, un ar šo brīdi ir uzsākusies arī mūsu dabas piesārņošanas vēsture.

Senie iedzīvotāji arī visai ātri aptvēra, ka kanalizācijas gala produktus var itin labi izmantot arī lauku mēslošanai, panākot ražības rādītāju uzlabojumu.

Tīrības kults senajā Romā

Lielu uzmanību delikātajiem kanalizācijas jautājumiem pievērsa senajā Romas impērijā, kas, kā zināms izcēlās ar tiem laikiem ļoti progresīvu nostāju higiēnas jautājumos un lielu mīlestību un pirts procedūrām. Pamazām Romā nostiprinājās kārtība, ka atvieglošanās procesam jānorit nevis kur un kā pagadās, bet speciāli šim nolūkam iekārtotās kabīnēs (ar sēdekli !). Tomēr diez cik paklausīgi šo higiēnas normu ievērošanā iedzīvotāji sākotnēji nebija, un estētiskā un sanitārā situācija pilsētā bija tālu no optimālas. Tādēļ 100.gadā p.m.ē. tualetes izmantošanas kārtība tika noteikta ar īpaši izdotu likumu.
Romieši bija arī pirmie, kas sāka atdalīt tā saukto “pelēko ūdeni” no tualetes atkritumiem – izlietotais ūdens no baseiniem un pirtīm tika novadīts uz publiskajām tualetēm, kas, lai cik tas mūsdienās nešķistu dīvaini, arī izvērtās par populārām tikšanās vietām, kur tika apspriesti jaunumi un risināti dziļi filozofiski jautājumi.

Kopumā senās Romas laikmets ir iegājis vēsturē ar saviem izcilajiem sasniegumiem attiecībā uz tīrības, kārtības un veselības jautājumiem - gan cilvēku domāšanā, gan praktisko risinājumu izstrādē un ieviešanā.

"Netīrības ēra” viduslaiku Eiropā

Diemžēl pēc Romas impērijas norieta turpmākajos gadsimtos cilvēce savā attīstībā daudzējādā ziņā piedzīvoja regresu, un tas attiecās arī uz attieksmi pret sanitārajām normām. No Eiropas pilsētām vienīgi Parīze vēl sākumā centās sekot romiešu iedibinātajai kārtībai un ievērot jelkādas higiēnas normas, bet arī drīz vien cieta sakāvi straujā iedzīvotāju skaita pieauguma priekšā. Viduslaiku Eiropas pilsētās visu veidu atkritumu izmešana tieši uz ielas bija norma, un arī dabisko vajadzību kārtošana tieši turpat nevienu nemulsināja. Sekas bija šausmīgas - nemaz jau nerunājot par vājprātīgo paskatu un smaku, šajā netīrībā vairojās žurkas, kas savukārt pārnēsāja nāvējošas slimības. Holeras epidēmijas laikā izmira ceturtā daļa Eiropas iedzīvotāju. Mazliet labāka situācija bija laukos, kur zemnieki mēdz ierīkot primitīvas sausās atejas.

Renesanse - māksla un netīrība roku rokā

Paradoksāli, bet renesanses laika apgaismība un atdzimšana zinātnes, mākslas, sabiedriskās domas un citās jomās nekādi neattiecās uz izpratni par higiēnas jautājumiem. Cilvēku paradumi ne par kapeiku nemainījās; brīnišķīgi mākslas darbi, dzeja un mūzika bez mazākā mulsuma pastāvēja līdzās neciešamai smakai pilsētās un pat izsmalcināti greznajās karaļu un galmu mājvietās. 17.gadsimtā, kad netīrības koncentrācija Parīzē sasniedza savu visaugstāko punktu, vienlaicīgi karaļa Luija XIV mītnē Versaļā tika ierīkotas neticami skaistas un sarežģītas strūklakas, dīķu un kanālu sistēma - tehniski ūdens apgādē un hidraulikā bija sasniegts augsts attīstības līmenis, tikai neviens neuzskatīja par vajadzīgu šos sasniegumus izmantot, lai sakārtotu arī netīro un neglīto dzīves pusi.

Netīrība, smakas un slimību epidēmijas turpināja savu dominanci līdz pat 19.gadsimta vidum. 1830.gadā situācija Londonā kļuva kritiski neciešama, vēsturē ir pat saglabājies apzīmējums Lielā Smaka. Bieži uzliesmoja holeras epidēmijas ar augstu mirstības procentu. 1847.gadā ārsts epidēmiju pētnieks Džons Snovs, atklāja sakarību, ka holeras cēlonis ir dzeramajā ūdenī, kurš ir piesārņots kanalizācijas sistēmas iztrūkuma dēļ. Dažus gadus vēlā Luisa Pastēra pētījumi šo teoriju apstiprināja. Tas uzskatāms par pagrieziena punktu vēsturē - pilsētās sāka izbūvēt kanalizācijas sistēmas, attīstījās izpratne par higiēnas nozīmi.

Mūsdienu ērtības

Pēc šīs nelielās ekskursijas vēsturē atgriežoties mūsdienu Latvijā, ar atvieglojumu varam secināt, ka viduslaiku nepatīkamā apkārtne mūsu dzīvi neapgrūtina un ar netīrību saistītās postošās slimības uzglūn daudz retāk. Mūsu ikdienu drošu un patīkamu dara uzskatu un tehnikas attīstība, kā arī - simtiem cilvēku, kuriem kanalizācijas sistēmu plānošana, ierīkošana un apkope ir ikdienas darbs.

Daudzdzīvokļu namu iemītniekiem un visiem pārējiem, kuru mājokļi ir pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai, par šiem jautājumiem galvu nav jālauza vispār, par to atgādina tikai viena, ne pārāk augsta pozīcija ikmēneša rēķinā.

Tiem, kuru notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas ir autonomas, dzīve ir mazliet sarežģītāka, bet tikai pavisam mazliet. Viss, kas jāpatur prātā, ir savlaicīgi piezvanīt asenizācijas pakalpojumu sniedzējam.

SIA “Aironi” kanalizācijas tīrīšanas pakalpojumus Rīgā un tās apkārtnē piedāvā jau vairāk nekā 15 gadus. Uzņēmuma rīcībā ir pieredzējuši speciālisti attīrīšanas iekārtu apsaimniekošanā, cauruļvadu skalošanā, kā arī tehnisko risinājumu un transportēšanas jomā, bet klientu lokā - privātmāju īpašnieki, industriālās ražotnes, tirdzniecības centri, autoservisi, auto mazgātuves un dzīvojamo māju kompleksi. Uzņēmuma rīcībā ir arī specializētas asenizācijas – hidrodinamiskās mašīnas, stacionārās un portatīvās iekārtas dažādu specializēto darbu veikšanai.

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...