Pixabay.com/
Aprīļa beigas - maija sākums laukos ierasti saistās īpaši lielu rosību - traktora rūkoņu, kas stiedz palīgos apstrādāt mazdārziņu un darbīgiem ļaudīm uz lauka, jo sācies karstākais sējas laiks. Tiek stādīts un pārstādīts, mēslots un ravēts, laistīts un sargāts no salnām. Kādi dārza darbi jāpaveic maijā, lai pēcāk baudītu pašu rokām audzētus dārzeņus, priecātos par gardiem augļiem un košām puķēm? Ķeries pie lāpstas, grābekļa, dārza cimdiem un tiekamies dobē!
Sakņu dārzā
Maija sākumā ir īstais laiks kartupeļu stādīšana. Tāpat tiek sēti redīsi, dilles, salāti, spināti zirņi, galda bietes, burkāni, kāļi, rutki un skābenes. Stāda agros un vēlos kāpostus, rožkāpostus, sīpolus un vasaras ķiplokus, puravus, selerijas, sīksīpolus. Kad salnas vairs nedraud, dārzā var stādīt arī kabaču, gurķu un ķirbju dēstus, naktī piesedzot tos ar agrotīklu. Stāda jaunos zemeņu stādus, pirms tam augsnē iestrādājot augu aizsardzības līdzekļus. Piemērots laiks, lai dalītu un pārstādītu rabarberu cerus. Maija otrajā pusē sēj pupiņas un zirņus. Tos labāk sēt sausus vai uz īsu brīdi iemērkt ūdenī, lai sēklas piebriest – vakarā iemērc, no rīta sēj. Ilgāka mērcēšana vēlama cūku pupām, garajām un lielajām turku pupām, pelēkajiem zirņiem. Mēneša beigās retina sadīgušos biešu, burkānu sējumus.
Puķu dārzā
Ja nav pagūts aprīļa beigās, tad maija sākumā mēslo teju visus augus, lai tie pēc pārciestās ziemas atgūtu spēkus. Ieteicams iegādāties pielāgotus maisījumus dažādām puķēm – rozēm, ziemcietēm, sīpolpuķēm. Puķu mīļotāji maija sākumā var dārzā stādīt gladiolas, bet pēc nedēļas dālijas. Ir īstais laiks dalīt un pārstādīt vasaras otrajā pusē ziedošās ziemcietes, kā arī atjaunot vai no jauna veidot rožu stādījumus. Viengadīgo puķu – magoņu, plīvurpuķu, rudzupuķu, saulespuķu, kliņģerīšu, u.c. sēšanas laiks. Dārzā stāda skuju kokus, rododendrus, lapu košumkrūmus. Jauno zālienu pļauj, kad tas sasniedzis 8 līdz 12 cm augstumu. Atceries - nenopļauj vairāk kā trešo daļu zāliena garuma!
Augļu dārzā
Līdz maija vidum stādāmi kailsakņu stādi (stādi, kuru saknes neatrodas konteinerā, bet ir vaļējas). Savukārt konteinera stādus stāda no pavasara līdz vēlam rudenim. Īstais laiks augļu koku un ogulāju stādīšanai, pārpotē ābeles un bumbieres. Ja augļu kokiem un krūmiem uzbrukuši kaitēkļi, tos pirms vai uzreiz pēc ziedēšanas apsmidzina ar īpašiem līdzekļiem. No maija līdz pat vēlam rudenim var veidot augļu koku vainagus. Stāda vīnogas, dzērvenes, brūklenes. Pavasarī stādītām zemenēm izkniebj ziednešus, agrākai ražai - zemeņu dobes pārklāj ar agrotīklu. Vari pamēģināt šogad izaudzēt kādu eksotiskāku augļu koku.
Siltumnīcā
Stāda tomātus, papriku, baklažānu, asos piparus. Neapkurināmās siltumnīcās tomātus un papriku stāda tad, kad augsnes temperatūra ir virs 15 grādiem. Ķirbjaugiem, tātad arī gurķiem, augsnes temperatūra vēlama vēl augstāka nekā tomātiem. Sēj redīsus, salātus dilles. Starp dārzeņiem iestādi arī pa kādam garšaugam – tie pievilinās bites un ar savu smaržu atbaidīs kaitēkļus. Ja patīk eksotiski gardumi, siltumnīcā stāda arī melones un arbūzus. Kā paātrināt un palielināt siltumnīcās audzēto ražu, lasi šeit.
Savukārt garšaugus vari iestādīt turpat uz palodzes!
Pixabay.com/