Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Likums par plastmasu saturošiem izstrādājumiem – kādas izmaiņas tas mums nesīs?

Plastmasas atklirumi, Photo by Jasmin Sessler on Unsplash

Plastmasas atklirumi, Photo by Jasmin Sessler on Unsplash

Latvijā kopš 2021. gada 3. jūlija ir stājies spēkā Likums par plastmasu saturošiem izstrādājumiem. Tas ieviesis virkni pārmaiņu, kuras izjutīs ikviens iedzīvotājs, un uzliek papildu atbildību ražotāju, tirgotāju, ēdinātāju un atkritumu apsaimniekotāju darbībā – gādāt, lai tiktu mazināta plastmasu saturošo izstrādājumu kaitīgā ietekme uz vidi, maksimāli piesakot karu virknei vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu.

Kā jaunais likums skars pašmāju uzņēmējus?

Kopš 03.07.2021 stājas spēkā virkne aizliegumu, ierobežojumu un jaunu prasību.

Turpmāk aizliegts laist tirgū vienreizlietojamos plastmasas galda piederumus, dzērienu maisāmkociņus un salmiņus, šķīvjus, no putupolistirola izgatavotu pārtikas un dzērienu taru (kārbiņas, glāzes, to korķīši un vāciņi), vates kociņus un baloniem piestiprināmus kociņus. Šis aizliegums attiecas uz no jauna iepirktajiem minētajiem izstrādājumiem. Izpārdot vai citādi izlietot līdz šā gada 2.jūlijam iegādātos krājumus ir atļauts, ja uzņēmējs var uzrādīt attiecīgos juridiskos un grāmatvedības dokumentus.

Ražotājiem un tirgotājiem būs arī jāmarķē noteikti vienreizlietojamie plastmasu saturošie izstrādājumi: higiēniskās paketes, tamponi un to aplikatori, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un to filtri, dzērienu glāzes. Šo preču grupai izstrādāts speciāls marķējums ar bruņurupuci, kas ir vienāds visām ES dalībvalstīm, bet katrai dalībvalstij ir jānodrošina šī marķējuma tekstuālā daļa nacionālajā valsts valodā.

Kādas būs izmaiņas turpmākajos gados?

Uzņēmējiem, kuru darbības sfēra ar to saistīta, jau tagad būtu vēlams ņemt vērā un gatavoties tām likumdošanas izmaiņām, kas gaidāmas tuvākajos gados.

Līdz 05.01.2023. būs jāizveido un jāstājas spēkā ražotāju atbildības sistēmām tabakas izstrādājumiem ar filtriem, bet līdz 31.12.2024. – mitrām salvetēm un baloniem. Ražotājiem būs pienākums sniegt informāciju par pārstrādātās plastmasas saturu dzērienu iepakojumā.

No 01.01.2025. būs nepieciešams nodrošināt, ka dzērienu iepakojumam ir no pudeles neatdalāmi vāciņi.

Likumam sekos vairāki Ministru Kabineta noteikumi, kā arī tiks veikti grozījumi dabas resursu nodokļa likumā, nosakot, kas ir un kas nav pārstrādājams. Nepārstrādājamām produktu grupām netiks piešķirti atbrīvojumi no dabas resursu nodokļa.

Kādēļ nav efektīvas citas alternatīvas?

Iepakojumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa jauno likumu un tā viestās izmaiņas vērtē ļoti atzinīgi, uzsverot, ka beidzot problēma tiek risināta no pareizā sākumpunkta – nevis cīnoties ar sekām, kas ietver atkritumu šķirošanu, pārstrādi vai apglabāšanu poligonos, bet gan samazinot nevajadzīgo plastmasas izstrādājumu ražošanu un nonākšanu apritē.

Problēma ar vienreiz lietojamo trauku pastiprinātu lietošanu ir īpaši samilzusi pēdējā gada laikā, kad pandēmijas ierobežojumu dēļ cilvēkiem bija liegts apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes un daudz biežāk tika pasūtītas maltītes līdzņemšanai.

Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iegūst it kā dabai draudzīgāki iepakojuma veidi, piemēram, papīra vai bioplastmasas. Taču arī šiem iepakojuma vaidiem ir būtiski mīnusi. Jau pašā būtībā visu izsaka vārds “vienreizējs”. Nekas, kas ir vienreiz lietojams, nevar būt dabai draudzīgs.

Papīrs tiek uzskatīts par dabai draudzīgu materiālu, kas arī samērā ātri sadalās. Taču, ja papētām “papīra” krūzīšu, šķīvju un citu iepakojumu sastāvu, redzam, ka tas satur ievērojamu plastmasas piejaukumu, lai nodrošinātu izstrādājuma izturību pret mitruma ietekmi, kas šā vai tā nesadalīsies un nonāks dabā.

Modernos biopolimērus jeb bioplastmasu ražo no dažādiem kultūraugiem. Pat, ja teorētiski pasaule mēģinātu pāriet tikai uz šo plastmasas veidu, zinātnieki ir aprēķinājuši, ka nepietiktu nedz zemes platības, nedz ražošanas jaudas, lai nodrošinātu milzīgo pieprasījumu. Turklāt arī ne visa bioplastmasa ir kompostējama mājas apstākļos – pārsvarā tā paredzēta kompostēšanai rūpnieciskos apstākļos, kas Latvijā netiks nodrošināta.

Arī PET plastmasa, kas tīrā veidā skaitās pārstrādājams materiāls, izmantota ēdiena vienreizlietojamos iepakojumos, kļūst nepārstrādājama, jo atkritumos nonāk kopā ar pārtikas produktu atliekām.

Līdzīgi varētu turpināt arī par stikla un citiem iepakojumu veidiem.

Lai arī daudziem tas nebūs nekas jauns, nākas atkārtot vēlreiz – vienīgā iespējamā alternatīva planētas glābšanās no plastmasas plūdiem ir atteikties no pārmērīga un nevajadzīga iepakojuma, galda piederumu un iesaiņojuma lietošanas, kā arī atteikties no visa vienreizlietojamā pavisam – aizstājot to ar daudzkārt lietojamām alternatīvām.

Izsmeļošu informāciju par jaunā likuma prasībām, piemērošanas niansēm, dabai draudzīgām problēmas risināšanas alternatīvām un daudz ko citu atradīsit uzņēmuma “Zaļā josta” rīkotajā vebinārā ar VARAM un nozares ekspertu piedalīšanos “Nākotne bez vienreiz lietojamās plastmasas”.


Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...