Parasti rakstot par stomatoloģiju tiek runāts par zobu higiēnu, kariesu, mūsdienīgām protezēšanas metodēm, par sakodiena problēmām un par to stomatoloģijas daļu, kas ar to nodarbojas: ortodontiju. Retāk tiek runāts par tādu ļoti būtiski tēmu, kā - ārsta un pacienta savstarpējās attiecības. Bet patiesībā tieši no tā, kā tās veidojas, lielā mērā ir atkarīgi ārstēšanas panākumi.

Vai privātklīnikās uz vizīti var tikt ātrāk?

Pašlaik komerciālajā medicīnā ir izveidojusies tāda pati situācija kā valsts medicīnā, kuru daļēji vai pilnībā finansē slimokase. Vēl pirms dažiem gadiem pacienti, nākot uz privātu stomatoloģijas klīniku, bija pārliecināti, ka viņus pieņems nekavējoties. Tagad privātajās klīnikās ir tikpat liela rinda kā valsts klīnikā.

SIA ‘’ Svenata’’ zobārstniecības valdes loceklis un pieredzējušais ārsts Leonīds Veļkovičs atklāj, tas, ka tas ir viens no izplatītākajiem mītiem, ka privātpraksē pastāv iespēja ātrāk tikt uz pieņemšanu un dažu dienu laikā atrisināt visas problēmas.

Tāpat arī Leonīds Veļkovičs stāsta, ka viņa pārstāvētajā klīnikā, kā arī vairākos desmitos citu Eiropas līmeņa klīniku Latvijā, nekavējoties tikt uz pieņemšanu nemaz nav tik vienkārši. Tāpat arī dažu dienu laikā sniegt pacientam visus nepieciešamos pakalpojumus klīnika bieži vien nespēj.

Pacienti bieži bezatbildīgi neatceļ vizītes vai tās kavē

SIA ‘’ Svenata’’ zobārstniecības valdes loceklis stāsta, ka nereti nākas saskarties ar visai paradoksāliem gadījumiem – proti pacienti laicīgi piesakās, bet neierodas, par to neinformējot klīniku. Tāpat arī vizītes bieži tiek kavētas. Leonīds Veļkovičs atklāj, ka apspriežot šo jautājumu ar kolēģiem, kas strādā citu Eiropas valstu klīnikās, izrādās, ka viņiem nav tādu sarežģījumu praktiski nav vispār. Turpretim aptuveni puse no Latvijas pacientiem ne tikai neizpilda ārsta priekšrakstus, bet arī atļaujas nokavēt vai pat izlaist pieņemšanas reizes.

Vai par naudu var dabūt visu?

Pieredzējušais stomatologs Leonīds Veļkovičs stāsta par vēl kādu zobārstniecības privātklīniku pacientu vidū ļoti izplatīts mītu. Proti, ka samaksājot klīnikai naudu, var iegūt visu , ko vēlies. SIA ‘’ Svenata’’ valdes loceklis atklāj, ka medicīna kopumā un zobārstniecība konkrēti uzliek noteiktus ierobežojumus. Ārsts, kā likums, rekomendē pacientam vairākas ārstēšanas metodes - higiēnu, vai zobu plombēšanu, vai restaurāciju. Un šiem ieteikumiem ir vairāki aspekti: pirmkārt - medicīniskā lietderība. Otrkārt - pacienta finansiālās iespējas. Un treškārt jāņem vērā, ka ārsts nevar veikt visu, ko vēlas pacients, lai cik arī viņš par to nemaksātu. Piemēram, ja pacientam žokļa kaula izmērs un struktūra neļauj ievietot implantus, kas kalpotu par mākslīgā zobu pamatu vai protēzes atbalstu, tad speciālisti to nekādīgi nevar izdarīt. Ārsti var piedāvāt to izdarīt ilgstošākā laika posmā. Attiecīgi tiks sagatavots žokļa kauls un pie šīs problēmas kvalitatīvas risināšanas varēs atgriezties, teiksim, pēc gada. Un šādu praksi piekopj visi saprātīgi speciālisti, jo tomēr ārsts ir tas, kurš atbild par savu paveikto darbu un sekām, kas pēc tam var rasties.

Vai no privātās zobārstniecības klīnikas vienmēr var prasīt garantijas?

Leonīds Veļkovičs atklāj, ka pacientu vidū ļoti populārs ir vēl kāds mīts - prasīt no klīnikas nereālas garantijas. Pie tam tiek aizmirsts, ka medicīnā garantijas ir vispār ir ļoti ierobežotas. Tās ir atkarīgas ne tikai no pielietojamo materiālu un instrumentu kvalitātes, no ārsta, zobu tehniķa vai asistenta kvalifikācijas, bet arī no pacienta vispārējā veselības stāvokļa, kas jebkurā momentā var neprognozējami mainīties. Stomatoloģijā garantijas ir atkarīgas arī no tā, kā pacients kopj savu mutes dobumu vai protēzes, un vai ievēro visas ārsta rekomendācijas.

SIA ‘’ Svenata’’ valdes loceklis stāsta: ‘’Es nekad neaizmirsīšu pazīstama vācu profesora atbildi uz jautājumu par garantijām: „Ja pacients nav spējis saglabāt savus dabīgos zobus, tad kā es varu garantēt, ka viņš saudzīgi izturēsies pret mākslīgajiem?”

‘’Mēs visi esam speciālisti sportā, ekonomikā un politikā. Daudzi arī medicīnā, īpaši tajā augsti tehnoloģiskajā zobārstniecībā, par kādu tā kļuvusi divās pēdējās desmitgadēs. Bet diemžēl (patiesībā, manuprāt, par laimi) pacientam labāk ir samierināties ar domu, ka viņam kaut mazliet jāuzticas savam ārstam gan ārstēšanas metodes izvēlē, gan turpmākajās rekomendācijās, gan ieteikumos, kādas protēzes izvēlēties... ‘’Pacients ir tiesīgs izvēlēties, bet no tā, ko piedāvā speciālists. Bet tam pamatā ir labas ārsta un pacienta attiecības un savstarpēja uzticēšanās. Veselība ir kopīgu pūliņu auglis.’’

Nedrīkst aizmirst, ka ārsts pret savu darbu izturas pietiekoši atbildīgi: viņš riskē ne tikai ar savu reputāciju un daudziem rūpīga darba gadiem, bet arī materiāli un juridiski, jo par darba kvalitāti atbild ar saviem diplomiem un sertifikātiem. Un tieši tas sniedz pacientam zināmu drošību.