Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Pētījums: Bērna panākumi mācībās var sākties no tā, cik daudz laika viņš zīdaiņa vecumā pavada pie ekrāna

Bērns. Telefons. Tehnoloģijas. Foto: mirkosajkov/Pixbay.com

Bērns. Telefons. Tehnoloģijas. Foto: mirkosajkov/Pixbay.com

Jaunā pētījumā konstatēts, ka, ļaujot zīdaiņiem skatīties planšetdatorus un televizoru, var pasliktināties viņu akadēmiskās sekmes un emocionālā labsajūta, vēsta medijs CNN.

Pētnieki atklāja, ka biežāka ekrānu izmantošana zīdaiņa vecumā ir saistīta ar sliktāku izpildfunkciju, kad bērns sasniedz 9 gadu vecumu, teikts pētījumā, kas pirmdien, 30. janvārī, publicēts žurnālā JAMA Pediatrics.

Saskaņā ar Hārvarda Universitātes Bērna attīstības centra datiem izpildfunkcijas prasmes ir prāta procesi, kas "ļauj mums plānot, koncentrēt uzmanību, atcerēties norādījumus un veiksmīgi žonglēt ar vairākiem uzdevumiem".

Šīs izpildfunkciju prasmes ir svarīgas augstāka līmeņa izziņas procesiem, piemēram, emociju regulēšanai, mācībām, akadēmiskajiem sasniegumiem un garīgajai veselībai, teikts pētījumā. Tās ietekmē mūsu panākumus sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā, kā arī to, kā mēs rūpējamies par sevi, teica Dr. Erika Čapini, psihiatrijas un uzvedības zinātņu docente Džona Hopkinsa universitātes Medicīnas skolā Baltimorā.

"Lai gan šie kognitīvie procesi dabiski attīstās no bērnības līdz pieaugušo vecumam, tos ietekmē arī pieredze, ko mēs gūstam un kad mēs to gūstam savā attīstībā," sacīja Čapini.

Iegūtie rezultāti apstiprina Amerikas Pediatrijas akadēmijas ieteikumus, kas neatbalsta jebkādu laika pavadīšanu ekrānoos līdz 1,5 gada vecumam, izņemot video tērzēšanu, sacīja Dr. Džoisa Harisone, Džona Hopkinsa universitātes Medicīnas skolas psihiatrijas un uzvedības zinātņu asociētā profesore.

Pētījumā tika aplūkoti dati no Growing Up in Singapore Towards healthy Outcomes jeb GUSTO, kurā tika aptaujātas sievietes no visām sociālekonomiskajām grupām grūtniecības pirmā trimestra laikā. Paraugu veidoja 437 bērni, kuriem gada, pusotra gada un 9 gadu vecumā tika veikta elektroencefalogrāfijas (EEG) skenēšana, ko izmanto, lai izpētītu kognitīvo funkciju nervu ceļus smadzenēs.

Vecāki ziņoja par katra bērna ekrāna laika pavadīšanu, un pētnieki atklāja, ka pastāv saistība starp laika pavadīšanu ekrānos bērnībā un uzmanību un izpildfunkcijām 9 gadu vecumā, teikts pētījumā.

Tomēr ir jāveic turpmāki pētījumi, lai noteiktu, vai ekrāna laika pavadīšana izraisīja izpildfunkciju traucējumus, vai arī bērna vidē ir citi faktori, kas predisponē bērnu gan lielākam ekrāna laika pavadīšanai, gan vājākai izpildfunkcijai, norādīts pētījumā.

Kas bērniem nepieciešams

Saskaņā ar AAP datiem viena no lielākajām problēmām, kas saistīta ar ekrāna lietošanu, ir tā, ka mazi bērni no ekrāna nemācās tik daudz, kā tas ir zīdaiņu vecumā, kad ir daudz mācību.

"Nav aizstājēja pieaugušo mijiedarbībai, modelēšanai un mācīšanai," teica Harisone. Zīdaiņiem ir grūti interpretēt divdimensiju informāciju, piemēram, uz ekrāniem, un viņiem ir grūtības atšķirt fantāziju no realitātes, teica Čapini.

"Zīdaiņi un bērni ir arī sociāli skolēni, un viņiem ļoti palīdz mijiedarbība ar citiem (pieaugušajiem un bērniem), ko ir grūti panākt, izmantojot ekrānus," teica Čapini.

Runājot par emociju regulāciju, zīdaiņi un mazi bērni var mācīties no saviem aprūpētājiem, kad viņi modelē paškontroli vai palīdz apzīmēt emocijas un atbilstošas izpausmes, viņa piebilda.

Analīzē konstatēts, ka pandēmijas laikā bērnu vidējais ekrāna lietošanas ilgums dienā palielinājies par vairāk nekā stundu un divdesmit minūtēm.

Sarunas par emocijām

Pirmsskolas vecuma bērniem sarunas par emocijām var būt pārāk abstraktas, un šādos gadījumos var būt noderīgi izmantot krāsu zonas, lai runātu par emocijām, teica Dr. Dženija Radeski, attīstības uzvedības pediatre un Mičiganas Medicīnas C.S. Mott bērnu slimnīcas pediatrijas asociētā profesore.

Mierīgs un apmierināts var būt zaļš; satraukts vai satraukts var būt dzeltens; satraukts vai dusmīgs var būt sarkans, izmantojot grafikas vai seju attēlus, lai palīdzētu bērniem atspoguļot to, ko viņi jūt, ar krāsu zonu. Lai to nostiprinātu, pieaugušie bērnu priekšā var runāt par savām emocijām krāsu izteiksmē, norādīja Radeski.

Harisone saka, ka, lai stiprinātu šīs izpildfunkciju prasmes, ir svarīgi nodrošināt strukturētu iesaistīšanos, lai bērns varētu risināt problēmas tādā mērā, kādā viņš to spēj atbilstoši savam attīstības līmenim, tā vietā, lai problēmas tiktu risinātas viņa vietā.

Kā paveikt lietas bez ekrāniem

Tomēr dažkārt vecākiem vienkārši ir nepieciešams izmazgāt veļu vai piedalīties darba sanāksmē, un ekrāni var būt efektīvs izklaidējošs līdzeklis. Ļoti maziem bērniem, iespējams, joprojām ir labāk izvairīties no laika pavadīšanas ekrānos, uzsvēra Harisone. Tā vietā mēģiniet iesaistīt bērnu mājas darbos, viņa teica.

"Dodiet mazulim kādu apģērbu, ko salocīt kopā ar jums, kamēr jūs cenšaties izmazgāt veļu," sacīja Harisone.


Bērns. Telefons. Tehnoloģijas. Foto: mirkosajkov/Pixbay.com

Bērns. Telefons. Tehnoloģijas. Foto: mirkosajkov/Pixbay.com

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas